Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com/tourism-review.com
Tūrisma attīstība nes reģioniem un valstīm vairākus labumus – gan tīri morālus, kā prieku un lepnumu parādīt viesiem savu zemi un tās ievērojamās vietas, tā arī daudz taustāmākus ievērojama ienākumu līmeņa pieauguma un jaunu darba vietu izskatā. Tomēr gadījumos, kad kāda reģiona tūrisma nozares attīstība kļūst pat pārāk veiksmīga, kad kāda vieta kļūst tik populāra, ka gribētāju to redzēt ir vairāk, nekā pats objekts un tūrisma infrastruktūra reāli spēj uzņemt, līdzi nāk ne tik labas lietas, galvenokārt dažādu vides problēmu izskatā. Šo gadu ANO pasludinājusi par ilgtspējīgas tūrisma attīstības gadu, tādēļ piedāvājam palūkoties uz vairākiem pasaules vadošajiem “tūristu magnētiem” caur ar tiem saistīto ekoloģisko problēmu prizmu. Šīs unikālās vietas sākusi apdraudēt pārmērīga apmeklētāju aktivitāte !
Everests, Nepāla
Reklāma
Pasaules augstākās virsotne ir pa spēkam tikai pašiem stiprākajiem un drosmīgākajiem, taču, izrādās tādu ir ļoti daudz. Pat pārāk, virsotnes iekarošana kļuvusi pat par tādu kā modes lietu bagātu dēkaiņu vidū. Everests izceļas ar cēlu, pārpasaulīgu skaistumu, bet tā galvenā ekoloģiskā problēma ir absolūti prozaiska – atkritumu (ne)apsaimniekošana un tualešu satura (ne)utilizācija. Katru gadu kāpēji aiz sevis atstāj milzīgu daudzumu atkritumu, kas reizēm pat nobloķē kalnu takas. Bāzes nometne 5300 metru augstumā nav aprīkota ar kanalizācijas sistēmu, tualešu saturs tiek vienkārši paslēpts zem sniega vai ledus tuvākajā apkārtnē, un ir sasniedzis apmērus, kādus vide vairs nespēj dabiski absorbēt. Tad nu stādieties priekšā, kāds ir skats un aromāts, kad šis sniegs un ledus izkūst!
Lielais Ķīnas mūris, Ķīna
Tūkstošiem kilometru garais mūris tika uzcelts, lai aizstāvētu seno Ķīnas civilizāciju no iebrucēju mežoņu ordām, bet tagad izskatās, ka lielāku ļaunumu tam nodara milzīgās tūristu ordas. Lielus mūra apgabalus jau klāj grafiti. Kā ziņo laikraksts Beijing Times, vēstures gaitā aptuveni 30 procenti no mūra ir izzuduši dabiskās erozijas un cilvēka ietekmes rezultātā.
Maču Pikču, Peru
Lai labāk vadītu arvien pieaugošo tūristu plūsmu, Peru valdība periodiski nāk klajā ar priekšlikumiem uzbūvēt uz fantastisko seno inku pilsētu trošu vagoniņu. Bet vides aizstāvjiem un organizācijām, tai skaitā UNESCO, šāda ideja nešķiet laba. Viņi uzskata, ka patlaban spēkā esošo apmeklētāju limitu – viens miljons gadā, palielināt nevajadzētu. Savukārt vietējie iedzīvotāji sūdzas, ka no milzīgās tūristu plūsmas galvenokārt labumu gūst luksusa viesnīcas un veikli tūroperatori, kamēr vietējām kopienām paliek pārslogotās vides problēmas.
Phi-Phi salas, Taizeme
Šīs krāšņi idilliskās tropu saliņas pie Taizemes krastiem savulaik pasaules slavu ieguva, pateicoties grāmatai un filmai “Pludmale” ar Leonardi Dikaprio galvenajā lomā. Šodien Phi-Phi pludmales ir pārpildītas tūristu, kuri ne vienmēr ar cieņu izturas pret apkārtējo vidi. Katru dienu ar kuģīšiem salā ierodas vairāk nekā tūkstotis apmeklētāju, neskaitot tos, kas ierodas patstāvīgi ar savām motorlaivām vai jahtām. Katru dienu Phi-Phi rodas 25 tonnas atkritumu, bet “karstajā” sezonā šis skaitlis ir pat 40 tonnas. Kā rakstījis laikraksts The Phuket Gazette, sala burtiski “raud” par šādu masu invāziju.
Gīzas piramīdas, Ēģipte
Ik pa brīdim ēģiptiešu policija arestē kādu brašuli, kas mēģina uzkāpt kādā no piramīdām, lai pēc tam sociālajos tīklos palielītos ar efektīgu video. Ar šo lietu jokot nevajadzētu, jo viņiem draud līdz pat trim gadiem cietumā. Tik stingri sodi ir tādēļ, ka piramīdām aizsardzība tiešām ir nepieciešama – tās nespēj izturēt daudzo kāpēju un arī arheologu radītos satricinājumus. Tāpat liela problēma ir arī milzīgais atkritumu daudzums piramīdu teritorijā un apkārt tai.
Stounhendža, Lielbritānija
Stāvoklis, kādā apmeklētāji atstāj šo senatnes pieminekli, ir briesmīgs – aplipināts ar košļājamām gumijām, aprakstīts ar grafiti, ir pat mēģinājumi sakurt uz akmeņiem ugunskurus. Brīvprātīgie, kuri palīdz pieminekli sakot, sūdzas, ka vistrakākā situācija esot pēc vasaras saulgriežu svinībām, kad visapkārt redzami vēmekļi, ekskrementi un spraugās sabāzti atkritumi. Jā, izrādās, mūsu Brīvības piemineklis nav vienīgā vieta pasaulē, kur briti nemāk uzvesties; līdzīgi viņi rīkojas arī savās mājās. Bēdīgi.
Venēcija, Itālija
Šā gada februārī Venēcijas pilsētas vadība nāca klajā ar iniciatīvu ierobežot pilsētas viesu skaitu. Katru gadu kā viena nepārtraukta straume romantisko un neparasto kanālu pilsētu apmeklē ap 30 miljoniem cilvēku, aiz sevis atstājot ne mazumu atkritumu. Tādu cilvēku daudzumu ir grūti vadīt, vietējie iedzīvotāji jau sen ir pārguruši, un milzīgās masas apdraud trauslo ūdens-sauszemes līdzsvaru. Aptuveni divas trešdaļas viesu Venēcijā nenakšņo un tātad nemaksā tūrista nodevu. Jau pagājušajā gadā tūristu skaitu tika mēģināts ierobežot, nosakot daudz augstākas “tūristu cenas” daudziem pakalpojumiem, piemēram, transportam un autostāvvietām. Tomēr diez vai jebkas atturēs cilvēkus no šīs unikālās, ar magnētisku pievilcību apveltītās pilsētas apmeklējuma.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Brāļi Auzāni Burtniekos Valmieras novada Tūrisma pārvalde")
