Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com
Pagājušajā nedēļā mēs sākām jūs iepazīstināt ar to valstu galvaspilsētām, kuru stāsti nav tradicionāli – tās nav pakāpeniski attīstījušās vēsturiski nozīmīgākās valstu pilsētas. Pirmo stāstu šajā sērijā par to, kā tas nācās, ka leģendārā Riodežaneiro zaudēja Brazīlijas galvaspilsētas titulu, varat izlasīt šeit. Savukārt šoreiz stāsts būs par valsti, kur divas vēsturiski vadošās pilsētas tik sīvi cīnījās par galvaspilsētas godu, ka galu galā tas netika ne vienai, ne otrai – Austrāliju.
Kopš 19.gadsimta beigām divas vadošās Austrālijas pilsētas – Sidneja un Melburna intensīvi sacentās par valsts galvaspilsētas titulu un visām no tā izrietošajām privilēģijām. Piekāpties nebija gatava ne viena, ne otra, un toreizējai Austrālijas Federācijas valdībai neatlika nekas cits, kā 1908.gadā pieņemt kompromisa lēmumu – kārotā balva netiks nevienai no sāncensēm; tā vietā tiks būvēta pavisam jauna, speciāli projektēta Austrālijas galvaspilsēta “nekurienes vidū”. Vienošanās noteikumi paredzēja, ka jaunā galvaspilsēta nedrīkst būt tuvāk par 100 jūdzēm (160 kilometri) no kādas no bijušajām konkurentēm. Vēl kā svarīgs apsvērums tika ņemts vērā tas, ka jaunajai pilsētai noteikti jābūt iekšzemē. Tam bija divi galvenie iemesli – okeāna piekraste jau bija pietiekoši attīstīta, kamēr iekšzeme – galīgi ne, un otrs – pilsēta pie krasta būtu viegli ieņemama uzbrukumā no jūras. Tolaik šādi jautājumi austrāliešiem vēl bija aktuāli.
Reklāma
Tā nu vieta jaunajai galvaspilsētai tika izvēlēta iekšzemē, aptuveni 250 kilometru attālumā no Sidnejas, un 650 kilometru – no Melburnas, vietā, kuru līdz tam bija apdzīvojušas tikai Austrālijas pamatiedzīvotāju aborigēnu ciltis. Par pilsētas nosaukuma – Kanbera – izcelsmi ir vairākas versijas, taču ticamākā ir tāda, ka tas cēlies no apgabala pamatiedzīvotāju valodas, un nozīmē – “tikšanās vieta”. Par Kanberas projektēšanu tika izsludināts starptautisks konkurss, kurā ar savu projektu uzvarēja amerikāņu arhitekti brālis un māsa Volters Bērlijs Grifins un Meriona Mahonija Grifina no Čikāgas. Starp citu, māksliniece un arhitekte M.M. Grifina bija viena no pirmajām sievietēm – licencētajām arhitektēm pasaulē, nodzīvoja bagātu un radoši piepildītu mūžu līdz pat cienījamam 90 gadu vecumam. Pilsētas plānojums izdevās izcils – ģeometriski precīzs, ar loģisku izkārtojumu un neskaitāmiem parkiem un dārziem, dēļ kuriem Kanbera ieguvusi iesauku “krūmu galvaspilsēta”. Lai arī tas varbūt neskan pārāk prestiži un pagodinoši, bet par saviem ērtajiem dzīves apstākļiem kanberieši, kuri līdz šai dienai praktiski nezin, ko nozīmē sēdēt satiksmes sastrēgumos, plānotājiem ir bezgala pateicīgi joprojām.
Šobrīd Kanberā ir gandrīz 400 tūkstoši iedzīvotāji, tā ir astotā lielākā Austrālijas pilsēta, un lielākā no tām, kas atrodas iekšzemē. Klimats Kanberā ir kontinentālāks, nekā piekrastes pilsētās – tas nozīmē, ka ziemas ir par kādiem pieciem grādiem vēsākas, bet vasaras – attiecīgi karstākas.
Lai arī Kanbera nav tik populāra un tūristu iemīļota kā Sidneja, Melburna vai Kērnsa, paši pilsētnieki ar dzīvi šeit ir vairāk nekā apmierināti. Lūk, daži no viņu sajūsmas iemesliem:
• Kanbera ir ļoti tīra, sakārtota, ekoloģiska, droša pilsēta ar viszemākajiem noziedzības rādītājiem valstī.
• Tā ir īsta paradīze dabas un dažādu aktivitāšu mīļotājiem – kanberiešiem ir tā privilēģija vienlaikus dzīvot gan pilsētā, gan dārzā. Parki, meži, takas, labi aprīkoti gājēju un velo celiņi nekur nav tālāk kā 5 minūšu attālumā.
• Pilsētas plānojums un satiksmes organizācija ir tik efektīvi, ka braukšana ir tīrā bauda. Nevajag vairāk par 15 – 20 minūtēm, lai no dzīves vietas piepilsētā nokļūtu uz darbu centrā. Cilvēkiem paliek daudz brīva laika, ko viņi labprāt izmanto, baudot kādu no āra aktivitātēm vai ar draugiem pavadot laiku stilīgās kafejnīcās, kādu arī šeit netrūkst.
• Saprātīgas nekustamā īpašuma cenas un krietni zemāka dzīves dārdzība nekā slavenajās lielpilsētās.
• Liela izglītotu cilvēku un plaši domājošu profesionāļu koncentrācija, ko nodrošina vietējā universitāte un labi attīstītie uzņēmumi. Kanbera ir arī lieliska vieta start-up uzņēmuma uzsākšanai, ir plaši pieejamas dažādu fondu un valdības atbalsta programmas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
