Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com/afar.com
Vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijas ir raksturīgas daudzām Eiropas tautām, jo sevišķi valstīs, kas atrodas tālāk uz ziemeļiem un vairāk izjūt gaismas un tumsas atšķirības dažādos gadalaikos. Skaisti un emocionāli saulgriežu svētkus svin arī Skandināvijas valstīs. Pagājušajā vasarā populārā ceļojumu portāla un ceļvežu izdevēja Afar.com žurnālisti un fotogrāfi apmeklēja saulgriežu svētku festivālu Envikenē, nelielā pilsētiņā Dālarnas novadā Zviedrijas vidienē, un redzētais un piedzīvotais viņus patiesi saviļņojis.
Saulgriežu festivāls Zviedrijā notiek reizi gadā, visgarākajā dienā, un tā laikā cilvēki sasmeļas tradīciju spēku un neviltotu jautrību visam atlikušajam gadam. Svinībās tiek godināti vasaras saulstāvji – laika periods, kad dabā ir visvairāk gaismas. Tas ir laiks, kad cilvēki apzinās savu saikni ar dabu un savu dziļāko būtību. Svētku saknes meklējamas senajos pagāniskajos rituālos, kad šādi tika svinēts dabas pilnbrieds un auglība. Cilvēki ticēja, ka šajā naktī augiem piemīt brīnumainas dziednieciskas spējas.
Reklāma
Saulgriežu svētki Zviedrijā tiek atzīmēti pat vērienīgāk par Ziemassvētkiem. Tradicionāli zviedru ģimenes šajā laikā dodas uz savām vasaras mājiņām. Daudzi zviedri svinību laikā nēsā savus krāšņos tautas tērpus, kas, līdzīgi kā Latvijā, ir katram novadam savi, un pēc tiem var atpazīt, no kurienes nāk nēsātājs.
Svētkus tradicionāli ar dziesmām un dejām uzsāk jaunas meitenes, tērptas bagātīgi izšūtos un izrotātos tautas tērpos. Tālāk kārta kādiem 20 spēcīgiem vīriem, kuru uzdevums ir uzstādīt aptuveni 7 metrus augsto svētku simbolu – ziedu un zaļumu vītnēm rotāto krustu. Šādi svētku simboli ir neatņemama svētku sastāvdaļa katrā pilsētā un ciemā. Uzdevums nebūt nav viegls, un pat pa visiem kopā pieredzējušajiem vīriem tas neizdodas ar pirmo reizi. Svinības turpinās ar jautrām dejām un rotaļām tautas mūzikas pavadībā. Tradicionālais saulgriežu svētku ēdiens ir marinēta siļķe ar vārītiem kartupeļiem, bet no dzērieniem tiek baudīti alus un zāļu šņabis; protams, ar neiztrūkstošajām galda dziesmām un izsaucieniem “Skol!”.
Godinot dabas brīnumainās spējas gada īsākajā naktī, svinību dalībnieces rotājas ar ziedu vainagiem; pat daži vīri savās bārdās iepinuši pa pīpenes vai naktsvijoles ziedam. Ticējums vēsta, ka jaunām meitām šajā naktī jāsalasa septiņas dažādas puķes un zālītes un gulēt ejot jāpaliek zem spilvena, tad sapnī redzēs savu nākamo izredzēto.
Saulgriežu svinības Zviedrijā iezīmē arī tradicionālā piecas nedēļas garā atvaļinājumu laika sākumu (daudzās darba vietās ir prasība izmantot atvaļinājumu vienā laikā ar pārējo valsti). Savu ciešo saikni ar dabu zviedri apliecina arī atvaļinājuma laikā. Tūliņ pēc saulgriežiem tie straumēm vien dodas prom no Stokholmas, Gēteborgas un citām lielpilsētām uz Envikenai līdzīgām idilliskām vietiņām visā valstī. Zviedrijas daba un vide spēj piedāvāt plašu aktivitāšu klāstu un brīžam teju pasakai līdzīgas sajūtas, kad visapkārt gleznaini ezeri, pirmatnēji meži, smaržīgas pļavas, kur vietumis izkaisītas nelielas tumši sarkani krāsotas mājiņas. Vasaras pasaka ir īsa, bet spilgta, un cilvēki savā skrējienā it kā mazliet apstājas, lai izbaudītu saikni ar dabu, un padomātu par patiesi svarīgo. Šis ir laiks, kad prātu nospiež tikai ziedu vainagu svars.
Kā redzams, daudz kas zviedru tradīcijās un pasaules uztverē saistībā ar saulgriežiem ir līdzīgs ar latviešiem raksturīgo, un cilvēkiem no zemes, kur šī senā saikne dabu un tradīcijas jau izzudušas, piedzīvot ko tādu bijis aizraujošs un dvēselisks pārdzīvojums. Cerams, ka kādu citu gadu šie vai citi līdzīgi noskaņoti vēstneši atbrauks arī uz Latviju, jo arī mums noteikti ir daudz laba, ko pasaulei par šo zīmīgo dienu vēstīt un rādīt.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
