Autors: Artis Spertāls
Avots: Eiropas Parlaments
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šonedēļ atzinīgi novērtēja tās Austrumu partneru nozīmīgo progresu, kas panākts kopš 2015. gada Austrumu partnerības samita Rīgā. Viņi norādīja, ka vairākas valstis veikušas būtiskas reformas - piemēram, Gruzija, Ukraina un Moldova noslēgušas brīvās tirdzniecības līgumus ar ES, un šo valstu pilsoņiem ieceļošanai ES vairs nav nepieciešama vīza. Par šo valstu centieniem tuvoties ES, tās tuvākā nākotnē varētu uzņemt pat Šengenas zonā.
Kā vēstī Eiropas parlaments, tā deputāti atbalsta skaidru kritēriju noteikšanu sadarbībai nākotnē, uzsverot, ka nebūs iespējams slēgt jaunas vienošanās ar valstīm, kas nerespektē ES vērtības vai vajā cilvēktiesību aktīvistus un žurnālistus.
Reklāma
Nākamais Austrumu partnerības samits notiks Briselē 24. novembrī. EP deputāti iesaka:
• izveidot trasta fondu Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Tam būtu jākoncentrējas uz privātām un publiskām investīcijām, it īpaši sociālajā un ekonomiskajā infrastruktūrā;
• izveidot “Austrumu partnerības+” modeli tām asociētajām valstīm, kuras sasniegušas būtisku progresu ar ES saistītu reformu īstenošanā. Šāda modeļa ietvaros valstis varētu pievienoties muitas savienībai, digitālajā savienībai un pat Šengenas zonai, kā arī atcelt viesabonēšanas tarifus;
• atbalstīt ekonomikas reformas ar mērķi pakāpeniski izskausts monopolus, ierobežot oligarhu lomu, novērst naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas;
• uzturēt vienotu ES dalībvalstu spiedienu uz Krieviju, lai atrisinātu konfliktus Austrumukrainā, kā arī Krievijas okupētajās Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijās un Piedņestrā;
• atbalstīt bruņotas EDSO policijas misijas izvietošanu Ukrainas austrumos.
Rezolūcija tika apstiprināta ar 519 balsīm pret 114, 47 deputātiem atturoties.
Citāti
Eiropas Parlamenta līdzziņotāja Laima Andrikienė (EPP, Lietuva) sacīja: “Mēs piedāvājam spert pavisam konkrētus soļus, lai nodrošinātu, ka mūsu Austrumu partnerības politika ir veiksmes stāsts – izveidot “Austrumu partnerības+” modeli, tajā iekļaujot trasta fondu, jaunu Eiropas Investīciju plānu un finansiāla atbalsta mehānismu asociācijas līgumu īstenošanai. Tas būtu izstrādāts nevis oligarhiem, bet vienkāršajiem iedzīvotājiem, lai atbalstītu ieguldījumus energoefektivitātē, darbavietu radīšanā vai sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanā.”
Eiropas Parlamenta līdzziņotājs Knut Fleckenstein (S&D, Vācija) piebilda: “Pievienošanās muitas savienībai, enerģētikas savienībai, digitālajai savienībai, Šengenas zonai un pakāpeniska mobilo sakaru viesabonēšanas atcelšana iezīmē veidus, kādā Austrumu partnerība varētu attīstīties. Lai tas notiktu, ir jāīsteno reformas, par kurām esam vienojušies. Samitā jārunā ne tikai par sasniegto, bet arī vēl darāmo.”
Fakti
Austrumu partnerība tika izveidota 2009.gadā, lai stiprinātu ES politikās un ekonomiskās saites ar sešām austrumu kaimiņvalstīm: Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.