Pats par sevi saprotams, ka globālajai aviācijas industrijai ir problēmas. Infrastruktūra netiek veidota pietiekami ātri. Tā kā daudzās galvenajās vietās pieaug pieprasījums, piedāvājuma trūkums rada ievērojamas problēmas.
“Viss optimisms, kas atbalsta spēcīgus gaisa kuģu pasūtījumus neko nenozīmēs, ja mums nebūs iespēju pārvaldīt satiksmi gaisā un lidostās,” saka Aleksandrs de Juniaks, Starptautiskās Gaisa Transporta Asociācijas (SGTA) ģenerāldirektors.
Reklāma
SGTA, organizācija, kas pārstāv vairāk nekā 275 aviokompānijas, kas satur 83% no pasaules gaisa satiksmes, pieprasa steidzami pievērsties problēmām, lai nodrošinātu nozares nākotni.
Protams, ir daudz satraucošu nozares tendenču, kas palielina izmaksas.
“Viena no tām ir lidostu privatizācijas. Mēs neesam atraduši pareizu tiesisku regulējumu, lai līdzsvarotu investoru intereses gūt peļņu, un sabiedrības intereses, lai lidostas būtu ekonomiskās izaugsmes katalizators,” saka Juniaks.
Lidostu kapacitātes trūkums tādās vietās kā Džakarta, Bangkoka un Manila ir vēl viena Juniaka vissmagākajām problēmām Āzijas un klusā okeāna reģionā.
Tikmēr Dienvidkorejas lidosta nesen pievienoja skrejceļu un termināla jaudu, neradot papildu izmaksas aviosabiedrībām un pasažieriem. Turklāt tika pagarinātas lidostas maksas atlaides, kas tika ieviestas pirms diviem gadiem.
Juniaks sacīja, ka Seulas lidostas attīstības modelis parāda lielisku izpratni par aviācijas lomu saistībā ar Korejas ekonomiku un ekonomiskajām iespējām pasaulē.
Jauni maksājumi var tikt piemēroti ceļotājiem Singapūras lidostā Changi, lai palīdzētu maksāt par jaunā 5. termināļa būvniecību. “Straits Times” ziņoja, ka pasažieri, kas izlido no lidostas var maksāt papildus 10 – 15 dolārus, jo tiek uzskatīts, ka jaunais nodoklis palīdzēs samaksāt par lidostas izaugsmi.
’’Singapūras valdība arī izrāda lielu interesi par Changi lidostas paplašināšanās plāniem, tostarp 5. termināli. Bet ir arī izaicinājumi’’ saka Juniaks. “Mums jānodrošina, lai T5 plāni būtu pietiekami stabili, lai atbilstu augstākajiem aviosabiedrību darbības standartiem un Changi lidostas pasažieru ērtībām. Un mums ir tiesības saņemt finansējuma modeli, lai izvairītos no nozares apgrūtināšanas ar papildu izmaksām. Balva, kas paliek redzama, ir lidostas ieguldījums Singapūras ekonomikā.”
Saskaņā ar SGTA datiem, prioritāte ir nodrošināt pietiekamu un rentablu infrastruktūru Āzijas un klusā okeāna reģionā.
Reģions ir nozares vispārējās izaugsmes centrā. Līdz 2036. gadam SGTA sagaida, ka pasaulē ceļos 7,8 miljardi cilvēku. 2018. gadā paredzēts, ka tie būs 4,3 miljardi iedzīvotāju.
No 3.5 miljardiem ceļojumu uz, no vai iekļaujot Āzijas un Klusā okeāna reģionus, 1,5 miljardi būs saistīti ar Ķīnu. Jau 2022. gadā Ķīna būs vienīgais lielākais aviācijas tirgus. Saskaņā ar SGTA datiem, Indija arī ir spēcīga, tomēr Indijai tas aizņems ilgāku laiku.
Juniaks arī nosauca piecas pamatlietas, kas jāaizsargā, atkārtoti iezīmējot nozares nākotni:
Drošība
“2017. gadā mums bija zvaigžņu gads. Bet vienmēr jau ir veidi, kā uzlabot savu darbību, it īpaši, ja pieaug mūsu datu analīzes iespējas. Es gribētu iztēloties aviācijas nākotni bez nelaimes gadījumiem. Mums jāuzlabo drošība, it īpaši, ja pieaug mūsu datu analīzes iespējas,” sacīja Juniaks.
Atvērtās robežas
’’Aviācijai vajadzīgas robežas, kas ir atvērtas cilvēkiem un tirdzniecībai. Es gribētu iedomāties aviācijas nākotni, kurā aviosabiedrības ir pēc iespējas brīvākas, lai atbilstu savienojamības prasībām. Mums ir jābūt spēcīgiem pret aizsardzības programmām,’’ viņš teica.
Globālie standarti
“Vienota noteikumu kopa ir pamats aviācijas nozares panākumiem visās jomās – no drošības līdz biļešu pārdošanai. Es gribētu iedomāties nākotni, kurā starptautiskie standarti turpina stiprināties, sadarbojoties aviosabiedrībām un valdībai, izmantojot tādas iestādes kā Starptautiskā civilās aviācijas organizācija un SGTA,” sacīja Juniaks.
Ilgtspēja
“Mūsu apņemšanās līdz 2050. gadam samazināt emisijas uz pusi, nekā tās bija 2005. gadā, ir ambicioza. Un es gribētu iedomāties nākotni, kurā mūsu neto oglekļa ietekme ir nulle.” Nozare un valdība ir vienojušās par Starptautisko Aviācijas Oglekļa Piesaistīšanas un Samazināšanas Shēmu (SAOPSS) kā vienu no četriem pīlāriem kopējā stratēģijā, lai nodrošinātu, ka aviācija pilda šo atbildību.
Ienesīgums
“Es gribētu iedomāties nākotni, kurā aviosabiedrības, kas rada normālu peļņu, ir norma, nevis retums.” 2018. gads ir devītais rentabilitātes gads kopš 2010. gada un ceturtais gads pēc kārtas, kad tiek sagaidīts, ka peļņa no ieguldītā kapitāla pārsniegs kapitāla izmaksas.
