Ievērojot nozīmīgu tiesas lēmumu, Vācijas pilsētām būs atļauts aizliegt vecākus dīzeļdzinēju transportlīdzekļus. Leipcigas federālā administratīvā tiesa sacīja, ka Štutgartes un Diseldorfas pilsētas varētu likumīgi aizliegt vecākus, vairāk piesārņojošus dīzeļdzinēju automobiļus vietās, kuras piesārņojums skāris visvairāk.
Lēmums darbojas kā precedents citām pilsētām, un analītiķi apgalvo, ka tas varētu izraisīt līdzīgu rīcību citās Eiropas vietās.
Reklāma
Valdība, kas bija iebildusi pret aizliegumiem, sacīja, ka no tiem joprojām var izvairīties.
Dīzeļdegviela, kas satur slāpekļa oksīdus, var izraisīt elpceļu slimības.
Kas notiks tālāk?
Tas nav tikai par Vāciju – visas Eiropas pilsētas cīnās par ES gaisa kvalitātes standartu ievērošanu, un Vācijas spriedumu var uzskatīt par piemēru tam.
Jaunie dīzeļdzinēju auto netiks ietekmēti, bet tas nav pats svarīgākais. Patērētāji jau atkāpjas no tehnoloģijām – un aizliegumi pilsētās tikai paātrinās šo procesu.
Šī ir nozares problēma, jo, lai arī dīzeļi ražo augstu slāpekļa oksīda daudzumu, kas ir lielākais piesārņotājs pilsētās, tie izdod salīdzinoši zemu oglekļa dioksīda – gāzes, kas rada siltumnīcas efektu – līmeni.
Tātad, kādas vides problēmas kontrolēšana var apdraudēt centienus cīnīties pret citu – ja vien mēs visi drīzumā nesāksim vadīt elektromobiļus.
Kopš Volkswagen dīzeļdegvielas skandāla, dīzeļdzinēja transportlīdzekļi ir pakļauti lielākām pārbaudēm.
2015. gada septembrī automašīnu ražotājs atzina, ka izmantojis nelikumīgu programmatūru, lai krāptos ASV emisiju testos. Skandāla rezultātā tika ietekmēti aptuveni 11 miljoni automobiļu visā pasaulē.
Cerams, ka aizliegumi Vācijas pilsētās beigs nozares pretestību, atjaunojot vecākus, videi nedraudzīgākus automobiļus, lai atbilstu jaunākajiem ES standartiem.
Jurists Ugo Tadeijs sacīja: “Šis lēmums dod ilgi gaidīto juridisko skaidrību, ka dīzeļdegvielas ierobežojumi ir likumīgi pieļaujami un nenovēršami sāks domino efektu visā valstī, un tas ietekmēs citas mūsu tieslietas.”
Ietekme uz vācu autovadītājiem varētu būt iezīmēta, jo miljoniem cilvēku ir spiesti atstāt savas automašīnas mājās, kad kaitīgās emisijas ir īpaši augstas.
Tas varētu arī samazināt to dīzeļdegvielas automobiļu vērtību, uz kuriem attiecas aizliegums.
Saskaņā ar Vācijas automobiļu datiem, no 15 miljoniem dīzeļdzinēju uz Vācijas ceļiem, tikai 2,7 miljoni atbilst jaunākajiem Euro 6 standartiem.
Automobiļu uzņēmumiem tas var radīt milzīgas izmaksas, lai atjaunotu transportlīdzekļus brīdī, kad samazināsies patērētāju interese par dīzeļdegvielu.
Dīzeļdzinēju transportlīdzekļu tirgus daļa samazinājās no 48% 2015. gadā līdz aptuveni 39% pagājušajā gadā.
Mēģinot pārliecināt automašīnu īpašniekus, valdība uzstāja, ka nekas uzreiz nemainīsies un uzsver, ka aizliegumi nav neizbēgami.
“Tiesa nav izsniegusi nekādus braukšanas aizliegumus, tā tikai radīja skaidrību par likumu,” sacīja vides ministre Barbara Hendriksa. “No braukšanas aizliegumiem var izvairīties, un mans mērķis ir un paliks panākt, ka tie nestājas spēkā,” viņa piebilda.
Kanclere Angela Merkele arī uzsvēra, ka lēmums attiecas tikai uz atsevišķām pilsētām.
“Tas tiešām neattiecas uz visu valsti un visiem auto īpašniekiem,” viņa teica.
Aizliegumi citur?
Vēloties novērst aizliegumus, Vācijas automobiļu ražotāji grasās veikt programmatūras uzlabojumus miljoniem dīzeļdzinēju automašīnu un palielina vecāku modeļu automobiļu tirdzniecību.
Tajā pašā laikā Vācijas valdība ir izmantojusi alternatīvas, piemēram, padarot sabiedrisko transportu bezmaksas vietās, kas cieš no sliktas gaisa kvalitātes.
Parīze, Madride, Meksika un Atēnas ir apņēmušās līdz 2025. gadam aizliegt dīzeļdzinēju transportlīdzekļiem iebraukt pilsētas centrā, bet Kopenhāgenas mērs jau nākamā gada laikā vēlas aizliegt dīzeļdzinēju automobiļiem iebraukt pilsētā.
Automobiļu ražotāji, tostarp Volkswagen piederošie Porsche un Toyota, arī ir paziņojuši, ka viņi atsakās no dīzeļdegvielas tehnoloģijas.