Sērfošana ar haizivīm un citi pārgalvīgi sporta veidi drosminiekiem visā pasaulē

Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com/WhereTravel.com

Pieminot ekstrēmos sporta veidus, lielākā daļa no mums iedomājas fotogrāfijas ar klinšu kāpšanu, izpletņlēkšanu un eksotisko mašīnu sacensībām. Tomēr visvairāk rūdītajiem adrenalīna mīlētājiem, gumijlēkšana virs ūdeņiem ar krokodiliem, tapt piesietiem pie lidmašīnas gaisā vai kāpšana kalnos bez drošības stiprinājumiem ir tikai daži no ekstrēmajiem sporta veidiem, ko viņi ikdienā izbauda. Piedāvājam iepazīties ar ekstrēmākajiem sporta veidiem pasaulē.

Izpletņlēkšana kopā ar plēsīgiem putniem

Reklāma

Izpletņlēkšana kopā ar plēsīgiem putniem ir jauna sensācija adrenalīna meklētājiem, kura kļuva populāra jo šāda veida izklaide tika rādīta pa televīzijas kanāliem kā "BBC" un "Discovery Channel". Šāda veida izpletņlēkšana apvieno divas lietas, kas katra par sevi jau ir gana ekstrēma – izpletņlēkšanu un plēsīgos putnus. Gan izpletņlēcēji, gan plēsīgie putni lidošanai izmanto siltā gaisa straumes. Process ir gana vienkāršs - putni pavada izpletņlēcējus uz šīm siltā gaisa straumēm un pēc tam izpletņlēcēji pabaro putnus ar pārtiku un lido uz nākamajām siltā gaisa straumēm.

Šo unikālo pieredzi izgudroja putnu treneris Skots Meisons kā rehabilitācijas programmu izglābtajiem plēsīgajiem putniem un, lai izglītotu cilvēkus par plēsīgo putnu izaicinājumiem savvaļā.

Slēpošana no helikoptera    

Šis ir visaizraujošākais un vienlaikus arī bīstamākais veids kā slēpot. Tie, kuri piedalās šādās ekskursijās, ar helikopteru tiek aizvesti uz kalna augšu, kur pirms viņiem vēl neviens nav bijis. Viņi tiek "izmesti" no helikoptera un tālāk jau ir "paši par sevi". Šajās vietās ir liels risks iekļūt lavīnās, taču slēpotāji var sasniegt augstumus par kādiem tie iepriekš ir tikai sapņojuši. Augstuma rekords slēpošanā no helikoptera, tika sasniegts 2002. gadā un tas bija 12,8 kilometru augstums.

Un lai gan slēpošana no helikoptera varētu likties kaut kas fenomenāls, šāda veida izklaide pastāv jau 50 gadus. Par izklaides veida izgudrotāju tiek uzskatīts austrietis Hans Gmosers, kurš sāka reklamēt šādu sporta veidu Kanādā 1965. gadā.

Mūsdienās populāri galamērķi slēpošanai no helikoptera ir Vistlera, Kanāda, Džeksona kalns, Vijominga, Zermatta, Šveice un Aļaska.

Ziemas peldēšana

Ziemas peldēšana ir sports, kas ticis praktizēts jau vairākus desmitus gadu tādās arktiskās valstīs kā Somijā un Krievijā. Šis sporta veids ir kļuvis tik populārs, ka tam ir izveidota pat asociācija, kura organizē sacensības, satikšanās un dažādus citus pasākumus šā sporta veida entuziastiem. Lai arī prakses atšķiras, par veiksmīgu ziemas peldi tiek atzīta tāda, kurā peldētājs peld vienu jūdzi (1,6 kilometrus), aptuveni 5 grādu aukstā ūdenī.

Briesmas šajā ekstrēmajā sporta veidā ir ļoti reālas. Peldot ūdenī, kura temperatūra turas ap nulli, cilvēka organisma reakcija ūdenī pret šādu temperatūru var būt ekstrēma. Ķermenim var rasties konvulsijas, sirdsdarbības traucējumi, kā arī asinsspiediens var kāpties strauji uz augšu. Tieši tāpēc cilvēkiem, kas nodarbojas ar šo sporta veidu, pie šāda veida temperatūrām vajag pierast pamazām, proti, vairākus mēnešus trenēties iekštelpas baseinos pirms pirmās peldes. Treniņš iekštelpā ir obligāts nosacījums pirms doties peldēt atklātā ūdenī. Ziemas peldes ir populāras arī tādās valstīs, kā Vācijā, Dienvidāfrikā un Lielbritānijā. Arī Latvijā netrūkst drosminieku, kuri ziemas spelgonī rūdās katru dienu.

Braukšana ar koka dēļiem pa vulkāniem

Vairumam no mums, skatoties uz vulkānu, gribas no tā tikt pēc iespējas tālāk, taču pasaulē ir cilvēki, kas šajā dabas fenomenā saskata ko labāku, proti, iespēju slēpot lejā pa to.

Tas ir iespējams, piemēram, no Nikaragvas "Kerro Negro" vulkāna, kas ir jaunākais vulkāns Centrālamerikā. Šis vulkāns arī ir viens no šī reģiona aktīvākajiem vulkāniem (tas gan tiek rūpīgi apsekots un tajā izvirdumu nav bijis kopš 1999. gada).

Pēc vienas stundas garas kāpšanas uz vulkāna, kuram ir aptuveni 42 grādu slīpums, tu vari vai nu šļūkt vai sērfot lejā ar koka dēli 3 minūtes. Šis, īpatnējais sporta veids ir nozīmīgs punkts Nikaragvas ekonomikai, jo tas vien atved vismaz 20 000 viesu katru gadu uz šo valsti.

Gumijlēkšana virs ūdeņiem, kuri pilni ar krokodiliem

Gumijlēkšanas riski ir labi izpētīti: ir iespējamas mugurkaula traumas, jo ķermenis tiek vilkts atpakaļ uz augšu dēļ gumijas vada, tāpat ir iespējamas arī acu traumas dēļ asinsspiediena sacelšanās acu asinsvados. Bet tas neaptur piedzīvojumu meklētājus spert soli vēl tālāk un padarīt šo atrakciju vēl bīstamāku - un plunčāties krokodilu pilnajos ūdeņos.

Āfrikas Viktorijas ūdenskritums ir vieta uz kurieni dodas piedzīvojumu meklētāji, kas vēlas piedzīvot šāda veida gumijlēkšanu. Ūdenskritums, kas nozīmē robežu starp Zambiju un Zimbabvi ir pazīstams kā lieliskākais aizskars pasaulē, kas veidots no krītoša ūdens.

Staigāšana pa virvi lielā augstumā

Staigāšana pa virvi lielā augstumā sevī ietver virvi, kas ir vienu collu (2,54cm) plata, tp darpt vairāku simtu metru augstumā. Parasti tas tiek darīts starp diviem kalniem, kur tiek novilkta virve. Šajā pastaigā jāņem vērā, ka netiek nodrošināts nedz drošības tīkls, nedz stienis līdzsvara turēšanai.

Pat tad kad ir drošības līdzekļi (drosmīgākais staigātājs ar virvi augstumā ir Dens Potters, kuram pieder pasaules rekords par augstāko staigāšanu ar virvi augstumā bez drošības līdzekļiem), risks iegūt savainojumus ir liels. Ja virves staigātājs nokrīt pārāk tuvu startam, tad viņš var nokrist uz akmeņiem, savukārt nokrītot virves vidū, no lielā spiediena uz virvi, ir risks pārraut virvi. Tāpat šim sporta veidam traucē arī vējš, kas nereti kalnos ir gana stiprs. Katru gadu Amerikas Savienotajās Valstīs, Jūtas štatā notiek virves staigāšanas festivāls. ASV arī ir populārākā vieta, kur izmēģināt šo sporta veidu.

Kāpšana klintīs bez drošības stiprinājumiem (jeb brīvā kāpšana)

Ir dažādi veidi, kā kāpt klintīs, taču visekstrēmākais veids ir kāpšana klintīs bez stiprinājumiem. Šāda veida kāpšanā kāpējs neizmanto nedz partnera palīdzību, nedz arī drošības stiprinājumus - virves, stiprinājumus, vai arī kādus citus papildus priekšmetus, kas palīdzētu izdzīvot. Ierasts, ka vienīgais, ko cilvēki ņem līdzi šādos kāpienos, ir soma, kurā ir iekšā krīts (lai neslīdētu rokas).

Lai gan lielākā daļa šāda veida kāpšanu norisinās dabā ir arī kāpēji, kuri par savu galamērķi izvēlas debesskrāpjus nevis kalnus.

Sērfošana ar haizivīm

Sērfotājam īstā viļņa meklēšana un atrašana sniedz neiedomājamu sajūtu, taču tikai tie, kuri ir visdrosmīgākie, ir uzsākuši lielo viļņu meklēšanu Dienvidāfrikā. Šo viļņu augstums nereti sasniedz pat 12 metru augstumu. Tāpat – tie arī ūdeņi, kur ir visvairāk haizivis…

Dienvidāfrikas ūdeņi Keiptaunā ir zināma kā vieta, kur atrodamas ļoti daudz Baltās haizivis. Lielākais reģistrētais vilnis Keiptaunā ir bijis 15 metru augsts. Daži sērfotāji šādos viļņos sērfo pat 300 metru garumā. Visaugstākie viļņi ir Dienvidāfrikas ziemā, kas ir no jūnija līdz septembrim.

Staigāšana pa lidmašīnas spārniem

1920.gados šāda veida atrakcijas kļuva arvien populārākas – tika organizēti lidojošie cirki, gaisa šovi un cita veida priekšnesumi, lai sajūsminātu publiku. Lai arī mūsdienās staigāšana pa lidmašīnas spārniem vairs nav veids kā uzjautrināt publiku, šis pasākums vēl arvien notiek. Šobrīd to varētu uzskatīt par tādu kā patstāvīgu aizraušanos ar mērķi pierādīt sev un saviem tuvajiem, ka ko tādu uzdrīksties. Protams, ģimenes locekļi un draugi gan parasti tiek uzaicināti, lai vērotu šīs atrakcijas!

Staigāšana pa lidmašīnas spārniem ir asu izjūtu lidojums. Ekstrēmo sajūtu cienītājs ar stiprinājumiem tiek pieķēdēts pie lidmašīnas, kura lido ar aptuveni 200 kilometru lielu ātrumu stundā. Pati staigāšana tad ilgst aptuveni 10 līdz 30 minūtes, kuras laikā tiek pārbaudīta cilvēka veiklība. Atkarībā no atrašanās vietas, griezieniem un citiem trikiem, ir iekļauta arī akrobātika. Šāda veida izklaide ir pieejama Lielbritānijā un Vašingtonas Olimpiskajā pussalā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.