Iedvesmojies ceļojumam uz Slovākiju (video)

Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com/celojumubode.lv

Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika, ir valsts Centrāleiropā. Rietumos tā robežojas ar Čehiju un ar Austriju, ziemeļos ar Poliju ziemeļos, austrumos ar Ukrainu, bet dienvidos - ar Ungāriju.

Slovākijas platība ir 49 035 kvadrātkilometri un to ietekmē mērenā un kontinentālā klimata josla. Valstij ir raksturīgs kalnains reljefs un tās lielāko daļu aizņem Tatru kalni. Slovākija ir deviņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts pēc iedzīvotāju skaita.

Reklāma

Viduslaikos cauri šai zemei gāja tirdzniecības ceļš no austrumiem uz rietumiem, kas veicināja daudzu apdzīvotu vietu uzplaukumu. Lielākajā daļā pilsētu joprojām valda senatnes elpa, kur ražošana un industrializācija visai veiksmīgi gājusi garām. Arī abi pasaules kari nav iecirtuši lielas brūces valsts sejā. No 10. gadsimta valsts bijusi Ungārijas sastāvdaļa, bet 1918. gadā apvienojās ar Čehijas zemēm - Bohēmiju un Morāviju, un daļu Silēzijas, kā rezultātā izveidojās Čehoslovākijas Republika.

Slovākija nereti tiek uzskatīta par pieturvietu ceļā uz Vīni, Prāgu vai Budapeštu, tomēr šajā galamērķī ceļotāji atradīs daudz izklaides iespēju! Valstī ir patiesi elpu aizraujoša, raupji skaista daba, kuru var izbaudīt nacionālajos parkos, kalnu grēdās un vairākās UNESCO Pasaules mantojuma vietās (gan dabiskās, gan mākslīgi veidotās). Slovākijas bagātīgā vēsture atspoguļojas daudzu pilsētu viduslaiku fasādēs, un galvaspilsēta Bratislava nav izņēmums. Tāpēc Slovākija ir lielisks galamērķis gan kultūras, gan dabas cienītājiem.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautās Slovākijas Karpatu kalnu koka baznīcas ir apbrīnojamas 16. gadsimta celtnes, turklāt dažu ēku būvniecībā nav izmantota neviena nagla. Augstie Tatri ir Slovākijas lielākais nacionālais parks, kuru īpaši iecienījuši slēpotāji. Otrs ievērojams nacionālais parks ir Slovākijas Paradīze, kurā ir brīnumaini ūdenskritumi.

Slovākijā ir daudz spa pilsētu, tostarp UNESCO Pasaules mantojumā iekļautā Bardejova ar labi saglabājušos viduslaiku centru. Šajā nelielajā pilsētiņā galvenais cilvēku magnēts ir termālais spa Rajecké Teplice, savukārt Pještjani ir valsts slavenākais kūrorts, kur katru gadu tūkstošiem viesu bauda spa terapijas.

Arī ziemas prieku baudītājiem Slovākija ir visnotaļ iekārojams galamērķis. Augstie un Zemie Tatri ir mazākais augstkalnu rajons pasaulē un vairāk kā 25 virsotnes pārsniedz 2500 metru augstumu. Augstākās: Gerlaha smaile (2654,4 m), Lomnicky štit (2633,9 metri) Augstajos Tatros un Chopok – 2024 metri Zemajos Tatros.

Slēpošanas sezona Slovākijā visaktīvāk norisinās no janvāra beigām līdz marta sākumam. Šajā laikā aktīvo ziemas sporta veidu baudīšana lielākoties notiek uz dabīgā sniega seguma.

Slovāki ir pasaules čempioni hokejā. Pat katrā mazpilsētā ir trīs neiztrūkstošas lietas: ledus halle, futbola un vieglatlētikas laukums, peldbaseins. Laikam jau pati kalnu klātesamība veidojusi tik sportisku nāciju ar lieliskiem panākumiem.

Svarīgākie fakti par Slovākiju:

• Platība: 49 035 km2

• Galvaspilsēta: Bratislava

• Iedzīvotāji: 5 435 000 (2017. gads)

• Valsts valoda: slovāku; (populāras ir ungāru un čehu valodas)

• Etniskais iedalījums: slovāki 85,8%, ungāri 9,7%, itāļi 1,7%, citi 2,8%

• Reliģijas: katoļi 68,9%, protestanti 10,8%, grieķu katoļi 4,1%, citi 16,2 % (2001)

• Zemākais punkts: Bodrokas upe 94 metri virs jūras līmeņa

• Augstākais punkts: Gerlaha smaile 2654,4 metri virs jūras līmeņa

• Garākās upes: Donava, Vaha

• Klimats: mēreni kontinentāls, janvāra vidējā temperatūra ir –2 C, jūlija vidējā temperatūra +18 C. Kalnu rajonos raksturīgs augstkalnu klimats ar zemākām temperatūrām vasarās un sniega segu virsotņu ieplakās visu gadu.

Iedvesmojies ceļojumam un noskaties video par šo kalniem bagāto valsti:

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.