Ja tuvākajos gados netiks atrasts risinājums, klimata pārmaiņu un jūras līmeņa celšanās dēļ cilvēce var zaudēt daudzas nozīmīgas pasaules pilsētas, kuras, pēc meteorologu aplēsēm, līdz 2050. gadam varētu būt pilnībā zem ūdens, vēsta kanāls “National Geographic”.
Saskaņā ar portāla “Climate Central” datiem, pieaugošais okeāna ūdens līmenis nākamajos trīsdesmit gados pilnībā appludinās daudzas piekrastes teritorijas. Lai precīzāk prognozētu ikgadējos plūdu līmeņus, tiek izmantota digitāla programma “CoastalDEM”.
Reklāma
Vienu no slavenākajām pilsētām uz ūdens – Venēciju – ik gadu apmeklē ap 30 miljoniem cilvēku. Taču to arī regulāri apdraud plūdi, kuri parasti visvairāk skar Svētā Marka laukumu, kas atrodas vienā no zemākajām vietām pilsētā.
Vairākus gadus lagūnas aizsardzībai tiek īstenots projekts “Mozus”. Tā mērķis ir aizsargāt Venēciju vismaz līdz šā gadsimta beigām. Venēcijā uzbūvētas 78 plūdu slūžas, bet šo iniciatīvu pēdējos 30 gados nemitīgi piemeklē sadārdzināšanās, skandāli un termiņu kavējumi.
Par izmisīgajiem centieniem pasargāt Itālijas pērli no “aqua alta” jeb “augstā ūdens” vēsta raidījums “Venēcijas glābšana” kanālā “National Geographic”. Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” piedāvā uzzināt, kuras pilsētas līdz 2050. gadam varētu būt zem ūdens!
Eiropas pilsētas gatavas lieliem plūdiem, bet vai ar to pietiks?
Nīderlandi regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Taču valsts iedzīvotāji ir iemācījušies aizsargāties ar barjerām, slūžu sistēmām un citiem elementiem, kuru nozīme turpmākajos gados tikai pieaugs.
Jāpiebilst, ka Amsterdamā darbojas viena no pasaulē vismodernākajām plūdu kontroles sistēmām, un pēdējos 50 gados tā ir vairākkārt pielāgota un uzlabota. Tomēr, saskaņā ar aplēsēm, ar pašreizējo pilsētas infrastruktūru turpmākajos gados nepietiks, jo tiek prognozēts, ka plūdi kļūs intensīvāki un ekstremālāki. Lai gan aizsardzības sistēma varētu izturēt jūras līmeņa paaugstināšanos par vienu metru, aplēses liecina par 1,2 līdz 2 metru pieaugumu nākamajos 79 gados.
Šo scenāriju pašreizējā infrastruktūra visticamāk neizturētu, un līdz gadsimta beigām vairāk nekā 700 000 cilvēku jeb 97% no pilsētas kopējā iedzīvotāju skaita nāktos meklēt citu dzīvesvietu.
Arī gleznainā Briges pilsēta Beļģijas ziemeļrietumos, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir slavena ar līkumotajiem ūdensceļiem, bruģētām ielām un pārsteidzošo zvanu torni, ir pakļauta applūšanas riskam.
Paredzamā jūras līmeņa paaugstināšanās Vidusjūrā ietekmēs daudzas tūristu iecienītas vietas, īpaši Adrijas jūras ziemeļu piekrastē. Saskaņā ar Klimata kontroles datiem, apdraudēta ir, piemēram, L'Akvilas pilsēta Itālijā. Tā ir skaista lauku pilsētiņa, kurā atrodas UNESCO sarakstā iekļautā bazilika. Tā reiz bija viena no lielākajām un bagātākajām Romas impērijas pilsētām, kura nu arī var pazust kopā ar vēl daudziem neatklātiem Romas dārgumiem.
Lielbritānija arī applūdīs?
Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam jūras līmenis Lielbritānijas piekrastē būs par aptuveni 35 centimetriem augstāks nekā pašlaik. Saskaņā ar “Climate Central” ziņojumu, galvaspilsēta Londona līdztekus citām lielākajām pilsētām arī ir pakļauta nogrimšanas riskam.
Pieaugot ūdens līmenim jūrā, tas pacelsies arī Temzas upē. Tās krastos atrodas dažas no galvaspilsētas svarīgākajām ēkām, piemēram, Londonas Tauers un Parlamenta ēkas, kā arī kultūras telpas, tostarp Modernās mākslas muzejs un Šekspīra teātris “Globuss”.
Klimata pārmaiņu pētnieki arī norāda uz potenciālu katastrofu vairumā Austrumanglijas zemieņu, tostarp iespaidīgajā Ziemeļnorfolkas piekrastē. Paredzamie plūdi pilnībā pārņems piekrastes līdzenumu, sasniedzot Saksiju un, iespējams, arī Kembridžu. Bez radikālām krasta nostiprināšanas stratēģijām liela daļa Apvienotās Karalistes teritoriju un galvaspilsēta nonāks zem ūdens.
Velsas galvaspilsēta Kārdifa ir viena no pilsētām, kuru visvairāk apdraud globālā sasilšana un jūras līmeņa celšanās. Zinātnieki prognozē, ka līdz 2096. gadam jūras līmenis paaugstināsies par 21 līdz 68 centimetriem un lielākā daļa pilsētas būs zem ūdens. Paredzams, ka līdz 2050. gadam vismaz reizi gadā applūdīs arī pilsētu teritorijas, kurās pašlaik dzīvo vairāk nekā 350 000 cilvēku.
Situāciju pasliktina fakts, ka Kārdifa ir izbūvēta ap trim upēm, kas ievērojami paaugstina plūdu risku, jo īpaši intensīvu lietusgāžu laikā, kas pilsētā nu jau ir regulāra parādība.
Amerikas pilsētas, kuras var pazust zem ūdens
Aptuveni 30% Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iedzīvotāju dzīvo piekrastes pilsētas. 32 no tām, tostarp Ņujorkai, Bostonai, Ņūorleānai, Maiami un Sanfrancisko, draud applūšana. Sagaidāms, ka jūras līmenis to piekrastē līdz 2050. gadam paaugstināsies par 30 centimetriem.
Pētījumā, kas publicēts šā gada martā žurnālā “Nature”, ir modelēta jūras līmeņa celšanās. Jāpiebilst, ka iepriekšējās plūdu prognozēs arī tika ņemts vērā šis pieaugums, taču netika paredzēts satraucošais ātrums, ar kādu grimst ASV piekrastes pilsētas.
Saskaņā ar ziņojumu, līdz 2050. gadam Ņujorkas apgabalā varētu notikt vismaz vieni lieli plūdi, kad ūdens līmenis pārsniegs 1,8 metrus. Tas varētu nodarīt neatgriezenisku kaitējumu, jo īpaši pilsētas krastmalas rajoniem. Jāpiebilst, ka 2012. gadā viesuļvētras “Sendija” izraisītie plūdi nodarīja lielus postījumus vairākām Ņujorkas apkaimēm.
Arī otrā Amerikas krastā situācija nav labāka. Saskaņā ar prognozēm, klimata pārmaiņu rezultātā Losandželosas apkaimes, tādas, kā Longbīča un Santamonika, varētu pazust zem ūdens. Vissmagāk cietīs piekrastes zonas un tūristu iecienītās pludmales. Līdz 2050. gadam nekustamie īpašumi, kuru vērtība lēšama deviņos miljardos ASV dolāru, var aiziet nebūtībā.
2005. gadā Ziemeļamerikā plosījās viesuļvētra “Katrīna”, kura vissmagāk skāra Ņūorleānu. Lai aizsargātu pilsētu no līdzīgiem postījumiem, tika uzbūvēts vairākus miljardus ASV dolāru vērts dambju tīkls. Taču, ja jūras līmenis turpinās celties, grimstošās pilsētas nomales tik un tā varētu applūst. “Climate Central” ziņojumā norādīts, ka ir 89% varbūtība, ka līdz 2050. gadam Ņūorleānas apgabalā varētu notikt vismaz vieni plūdi, kad ūdens līmenis pārsniegs 1,8 metrus.
Apdraudētas arī Āzijas un Okeānijas pilsētas
Daudzu mazo salu valstu nākotni katastrofāli ietekmē jūras līmeņa celšanās, tostarp Bahamu salas, kuras 2019. gadā teju izpostīja spēcīgā viesuļvētra “Dorians”. Tiek prognozēts, ka lielākā daļa Lielās Bahamas un Androsas salas, kā arī daļa apdzīvotākās Bahamu salas – Ņūprovidensas – klimata pārmaiņu dēļ būs zem ūdens līdz 2050. gadam.
Taizemes galvaspilsēta Bangkoka, kurā dzīvo aptuveni 11 miljoni cilvēku, grimst un visticamāk būs viena no pilsētām, kuru vissmagāk skars jūras līmeņa celšanās. Tā atrodas Čao Prajas upes deltā un ir caurstrāvota ar kanāliem. Pēdējos gados Bangkoka ir cietusi no lieliem plūdiem, kuri izpostīja daudzas ēkas. Taču līdz 2050. gadam tā varētu pilnībā nogrimt, paņemot sev līdzi senos tempļus, svētvietas un pilis.
Hošimina, agrāk pazīstama kā Saigona, ir Vjetnamas lielākā pilsēta. Ja jūras līmenis turpinās celties, kā tas notiek pašlaik, liela daļa Hošiminas, kā arī lielākā daļa apdzīvoto, līdzeno piekrastes reģionu uz dienvidiem no pilsētas nonāks zem ūdens. Hošiminā dzīvo aptuveni deviņi miljoni cilvēku, un tā ir daudzu nozīmīgu Vjetnamas vēsturisko un kultūras objektu atrašanās vieta.
Arī Austrālijas austrumu krastā ir gaidāma jūras līmeņa celšanās, kas ietekmēs daudzas Kvīnslendas populārākās tūristu vietas. Skaistā Portduglasa Kvīnslendas tālajos ziemeļos ir viena no pilsētām, kas varētu tikt appludināta. Pētījumu dati liecina, ka tiks ietekmēta arī daļa Deintrī nacionālā parka teritorijas, kurā atrodas pasaulē vecākais tropu lietus mežs, kā arī klimata izmaiņas rādīs lielu risku Lielā Barjerrifa jau tā trauslajām ekosistēmām.
Venēcijas glābējs “Mozus”
Pirms teju pieciem gadiem, 2019. gada rudenī, Venēcija piedzīvoja lielākos plūdus pēdējos 50 gados. Toreiz ūdens līmenis sasniedza 1,87 metrus, applūda vairāk nekā 70% pilsētas teritorijas.
Jāpiebilst, ka kopš 1923. gada, kad tika uzsākta plūdu ūdens līmeņa reģistrācija, augstāks līmenis par šo bija reģistrēts tikai vienreiz, proti, 1966. gadā. Toreiz spēcīgajos plūdos, kurus vietējie iedzīvotāji sauc par “acqua alta”, ūdens līmenis sasniedza 1,94 metrus.
Lai aizsargātu pilsētu, tika izveidota barjera, ko dēvē par “Mozus”. Tā izmaksāja septiņus miljardus eiro, krietni pārsniedzot sākotnējās aplēses, jo bija paredzēts, ka celtniecībai iztērēs 5,4 miljardus eiro. Tā spēj pilsētu pasargāt no plūdiem, kas nepārsniedz trīs metrus.
“Mozus” projekta pirmsākumi meklējami vēl 1987. gadā. Tā nosaukums ir dots par godu Bībeles pravietim, kurš pašķīra Sarkano jūru, ļaujot ebrejiem izbēgt no Ēģiptes.
Projektā bija iesaistīti daži no Eiropas lielākajiem būvniecības uzņēmumiem ar Itālijas valdības sponsorēto konsorciju “Venezia Nuova” priekšgalā.
Sistēmas detaļu izgatavošana sākās 2003. gadā, bet to uzstādīšana – 2008. gadā. Tomēr projekta īstenošana pamatīgi ievilkās dažādu iemeslu, tostarp, skandālu, dēļ.
Piemēram, 2014. gadā toreizējais Venēcijas mērs Džordžo Orsoni tika arestēts saistībā ar apsūdzībām par vairāk nekā pusmiljona dolāru kukuļa pieņemšanu no “Venezia Nuova” apmaiņā pret iespējamo uzvaru konkursā un līguma piešķiršanu. Toreiz Orsoni un vēl 24 pilsētas domes deputāti atkāpās no amatiem.
Kad meteorologi kļūdās, “Mozus” ir bezspēcīgs
Lai gan “Mozus” ar pilnu jaudu sāka darbosies tikai 2023. gada decembrī, līdz 2020. gada beigām tā daļēji pabeigtās barjeras darbojās testēšanas režīmā.
2020. gada oktobrī un novembrī “Mozus” sekmīgi aizsargāja ANO Pasaules kultūras mantojumā iekļauto pilsētu no “aqua alta”. Taču tā paša gada decembrī meteorologi kļūdījās un neprecīzi prognozēja, ka ūdens līmenis pacelsies tikai līdz 1,25 metriem. Jāatzīmē, ka “Mozus” netiek aktivizēts, ja ūdens līmenis nav sasniedzis 1,3 metrus.
Taču toreiz ūdens līmenis pakāpās līdz 1,38 metriem, appludinot Svētā Marka laukumu un pilsētas centru. Diemžēl jau bija par vēlu pacelt 78 plūdu slūžas, kas iestiprinātas jūras gultnē, tādējādi aizsargājot Venēcijas lagūnu no trim pusēm.
Līdz šim rīkojumu par barjeras pacelšanu ir devis Itālijas valdības norīkots komisārs, kura birojs atrodas galvaspilsētā Romā. Taču vietējie iedzīvotāji pamatoti uzskata, ka lēmums par “Mozus” barjeras pacelšanu ir jāpieņem uz vietas Venēcijā. Tas palīdzētu reaģēt ātrāk un elastīgāk.
Par vērienīgo projektu stāstīs raidījums “Venēcijas glābšana”.
.jpg "“Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi X” Valmieras novada Tūrisma pārvalde")
