Autors: Ilze Erdmane
Avots: BalticTravelnews.com
Par ceļojumu uz Venēcijas karnevālu stāsta Relaks Tūre gide Ilze Erdmane:
"Pēc decembra un janvāra "Acqa Alta"- augstā jeb lielā ūdens, kas pārņem pilsētas laukumus un appludina māju apakšējos stāvus, nāk bēgums. Ūdens atkāpjas, pilsēta sāk mosties. Varētu teikt - gads Venēcijā sākas ar lielāko notikumu - karnevālu. Līdz tam ūdenī grimstošā pilsēta snaudusi ziemas miegā. Karnevāla laiks ir piemērotākais tiem, kas necieš karstumu. Arī mēs dodamies izbaudīt šo karaliskāko no karnevāliem.
Venēcijā nokļūstam ar kuģīti no sauszemes, tas ir īsts piedzīvojums. Braucamo vada kāds izskatīgs itāļu puisis. Kuģa ātrumam pieaugot, sāļais jūras vējš plivina matus un pēc kārtīgas vēja brāzmas liek paslēpt seju lakatā. Kad garām mūsu laivai aizpeld kārtējais kuģis, var sajust īpašo šūpošanos viļņos. Tā vietējie, katru rītu uz darbu braucot, šūpojas, nevis "kratās" sabiedriskajā transportā. "Sāļā" romantika!
Piestājam krastmalā. Vienīgajā pasaules pilsētā bez sauszemes transporta, kur ielas un tiltus neskar riteņi, pat velosipēdu. Vai nu ar kājam vai pa ūdeni. Tas ir jāapzinās. Pati pilsēta mazliet nobružāta, bet karaliska un lepna. Pilsēta, kas pilnīgi pieder tūristiem. Arī mājas šeit īpašas, šķiet vieglas - ar mežģīnēm, jo būvētas uz pāļiem. Esot šeit, mums ir dota iespēja to apzināties, sajust un apbrīnot. Un beigās saprast, ka mūsu priekšā ir brīnums.
Kopā ar ļaužu pūli nokļūstam San Marko - karnevāla epicentrā. Laukuma galā uzstādīta milzīga, dekorācijām rotāta skatuve, kur sevi lepni izrāda krāšņas maskas. Izrādes vadītājs rūpīgi stāsta par katru masku, tās izcelsmi un interesantus nostāstus, kas to apvij. Bet vēl interesantāka izrāde jeb izrādīšanās notiek pie skatuves un pašā laukumā. Maskas, kas jau pabijušas uz skatuves, dodas pie skatītājiem un pozē, lai neskaitāmi fotogrāfi tās iemūžinātu. Jo maskas lielākā balva ir nokļūt uz kādas avīzes vai žurnāla vāka. No šī brīža novēršu savu skatienu no skatuves un saaugu ar savu kameru, mēģinot iemūžināt maskas. Tās ļaujas pozējot, it kā viegli flirtējot ar fotogrāfu. Cepures, spalvas, krāšņi audumi un spoži fliteri. Īsta paradīze fotogrāfiem. Visapkārt zib zibspuldzes. Mēģinu notvert interesantu pozu, sejas izteiksmi, tērpa detaļu.
Venēcijas maskas ir ļoti smalkas un sarežģītas. Parūkas, greznas cepures un krāšņi tērpi un tiem pieskaņoti apavi. Maska ļauj cilvēkam justies brīvāk, tā slēpj viņa identitāti. Maskā tu kļūsti nebēdnīgs, mazliet bērnišķīgs, nedomājot, kad kāds tevi atpazīs. Venēcijas karnevāls ir vieta, kur tiekas tie, kas dvēselē jūtas kā aktieri un mākslinieki. Vieni šeit karnevālā spēlē savu teātri, citi iemūžina to.
Katram karnevālam ir sava devīze, tā pērn bija "6 sajūtas 6 sesteros" (sesteri - seši Vencijas vēsturiskie rajoni). Šā gada karnevāla devīze ir "Deviņpadsmitais gadsimts – Sissi - Sievietes pilsēta". Jūs jautāsiet, kāpēc deviņpadsmitais gadsimts? Šis ir īpašs gads Itālijai. Šogad Itālija svin 150. gadadienu, kopš tā tikusi apvienota. Kāpēc Sissi? Sissi - Austroungārijas karaliene bija 19.gs. modes ikona. Kāpēc sieviešu pilsēta? Tāpēc, ka karnevāls noslēdzas otrdienā, 8.martā - Starptautiskajā sieviešu dienā. Karnevāls šogad notiek no 26. februāra līdz 8.martam.
Karnevālam šogad izvēlēts jauns mākslinieciskais vadītājs – Deivids Rampello, izcils režisors, Milānas universitātes profesors. Kopš 70. gadiem bijis TV direktors RAI, vēlāk Fininvest televīzijas. No 2003. gada Milānas triennāles prezidents. Iespējams, viņš karnevālam dos jaunas vēsmas. Viņš karnevālā vēlas iesaistīt visus vietējos iedzīvotājus un iebraucējus, vēlas, lai karnevāls ienāk muzejos, bibliotēkās, arī... baznīcās!? Tas nu ir jāredz!
Kad pagurstu no milzīgās kņadas, zibspuldžu zibšņiem, krāsu un smaržu bagātības, dodos dažus kvartālus tālāk. Neviena cilvēka, pilnīgs tukšums un klusums! Venēcijā pat tad, ja jums ir pavisam nedaudz laika, mēģiniet novirzīties no tradicionālajiem maršrutiem, lai ļautos nepazīstamu ielu labirintiem, to valdzinājumam, nezinot, kurp tie jūs novedīs. Venēcijā nav taisnu ceļu. Ielas šeit veido neparastus labirintus. Ejot pa šaurajām Venēcijas ieliņām, jārēķinās ar apkārtceļu un nobīdi no mērķa. Tā nu ejot tu reizēm nezini vai tiecies uz mērķi vai attālinies no tā. Nomaldoties citās pilsētās, ir cerība noķert taksometru, bet te nav ne mašīnu, ne velosipēdu. Visīstākā kājāmgājēju paradīze! Šie ielu labirinti nosēti mazām, gaumīgām bodītēm. Atklāju, ka šeit suvenīri lētāki kā ēdiens! Dienā visām mājām logiem priekšā slēģi. Tos atver tikai vakarā. Tā ir vienīga iespēja patverties no karstuma un spožās saules gaismas, iespēja norobežot savu privāto dzīvi no iebraucēju ziņkārīgajām acīm. Nejauši uzskrienu kādam pārītim, kas kādā "aklajā" ielā, kuras galā vienīgi ūdens, aizrautīgi skūpstās. Venēcija ir mīlestības pilsēta. Ja gribat iemīlēties - brauciet uz Venēciju, ja jūs esat zaudējis cerību iemīlēties - brauciet uz Venēciju, un uz Venēciju brauciet arī tad, lai pārliecinātos vai tas, kuru jūs mīlat, ir īstais!
Atgriežoties mājās, pārskatu bildes un saprotu – karnevāls ir spilgta, krāšņa un neparasta izrāde. Nav šaubu, ka tajā jāpiedalās, tā jāredz. Bet pati pilsēta ir labākā skatuve, ietērpta īstās dekorācijās. Vieta, kur satiekas tik daudz prieka!"
Skatiet arī fotogaleriju par ceļojumu!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
