Filipīnas – tie ir 96 miljoni iedzīvotāju, 7011 salas, tā kļūstot par pasaules 2. lielāko arhipelāgu, 3. lielāko angliski runājošo valsti, pasaules lielāko kokosriekstu ražotāju un, tā ir valsts, kur atrasta vislielākā dabiskā pērle pasaulē – 6 kg , kas maksā 42 milj. USD$, Filipīnu mango ir atzīts par pasaules saldāko augli.
Tas, ko mēs sauktu par Filipīnas kultūru, ir veidojies 350 gadu spāņu okupācijas ietekmē, kuri, izplatot kristīgo ticību, faktiski veica atsevišķo, maz savā starpā kontaktējošo salu apvienošanu, bet amerikāņi 50 gadu laikā veica izglītošanu un būvēja ceļus, un vēl jāmin ķīniešus, kas dominēja biznesā un tirdzniecībā.
Minot Filipīnas, pirmais, kas ienāk prātā ir - saule, baltas pludmales, koraļu rifi un zaļa ziedoša zeme ar laipniem un izpalīdzīgiem cilvēkiem.
Tā ir zeme ceļotājiem, kas mīl dabu, sportiskās aktivitātes – niršanu, snorkelēšanu, sērfošanu un kalnu tūrismu, un, it īpaši gribas atzīmēt – vulkānu iekarošanu, kā arī unikālo iespēju vērot vaļhaizivis, peldoties kopā ar tām.
Pavisam negaidīti arī cilvēku pārpilnā Manila atklāj savu dinamisko un īpatnējo seju – ar moderno biznesa centru - Makati, Aijalas muzeju, vecpilsētu, unikālo ķīniešu kapsētu, un vienu no pasaules labākajiem transvestītu šoviem.
Dzirdot vārdu Filipīnas, mēs to parasti asociējam ar pasaulslavenajiem hīleriem, jā, tā ir Siguijor sala Visaijas salu grupā, kur koncentrējušies ap 1000 dziednieku.
Jāmin arī 2000 gadus vecos slavenos Ifugao cilts rīsu laukus, kas ir unikāla inženiertehniska būve, arī Taal vulkānu, ko varētu saukt par vulkānu vulkānā.
Pa Filipīnām ceļojām divatā 2011. gada janvārī un februārī. Lidojums – Rīga – Kopenhāgena - Pekina – Manila.
No Manilas dodamies Z virzienā uz Luzonas salas Kordillera kalniem – gleznaino Sagadu un Banaui. Brauciens skaists, pa šauriem, līkumotiem zaļumos slīgstošiem kalnu ceļiem, brīžiem satiksmes autobuss nevar izbraukt līkumu vienā paņēmienā, šķiet, ka zaļumi un ziedi tūliņ iesprauksies pa autobusa logu. Ceļā vērojam zaļos pakalnus un rīsu lauciņus, kuri jau tā zaļajā vidē vēl izceļas ar savu spilgto zaļumu. Vietējo iedzīvotāju dārzi ar ziedošām puķēm saplūst ar apkārtējo džungļu zaļumu tā, ka visa apkārtne šķiet viens vienīgs dārzs. Sagada slavena ar tās salīdzinoši vēso klimatu, pastaigu takām, neparasto apbedījumu veidu, pakarot zārku ar mirušo zem klints pārkares vai ievietojot zārku alā. Šādu apbedījumu veidu mūsdienās atļauj vien ļoti veciem un cienījamiem ciema iedzīvotājiem. Dzīves ilgums virs 100 gadiem te nebūt nav retums. Kalnu ciematos sastapām arī vietējos iedzīvotājus tradicionālajās drēbēs. Banauē apskatām JUNESCO aizsardzībā ņemtās 2000 gadus vecās rīsu terases, kas atšķirībā no reģiona pārējām terasēm, ir veidotas bez akmens mūrējuma un krāvumiem, tās nostiprinātas tikai ar velēnām. Šajās terasēs vietējie iedzīvotāji audzē rīsu arī patlaban. Un vai mēs visi zinām, ka nav nekādas tehnikas visā pasaulē, lai iestādītu rīsu (tas tiešām ir roku darbs - stāda, katru stādu atsevišķi skābā krējuma konsistences augsnē, stāvot dubļos līdz pat ceļiem, tas, protams, ir sieviešu darbs, bet vīrieši ar ūdensbifeļiem vai, retos gadījumos, ar motobloku gatavo augsni līdz vajadzīgajai konsistencei, pārmaļot un apvēršot to neskaitāmas reizes). To būtu jāredz visai labi paēdušajai pasaulei savām acīm, lai pilnīgi mainītu savu attieksmi pret rīsiem - kā lētu un pieejamu produktu. Stāvajās nogāzēs arī novākšana nav mehanizējama, rīsus sasien kūlīšos, un vīrieši ar nēšiem tos nes mājup, kur tos žāvē (bieži uz ielu braucamās daļas), kuļ, atdala no sēnalām utt.
|
Apbrīnojama ir lauku apūdeņošanas sistēma ar bambusa caurulēm, ūdens tiek ņemts no kalnu strautiem, novadīts pa visiem laukiem un atkal ieplūdināts kalnu upē. Dažkārt rīsu laukos var manīt plunčājamies pīles, un starp tiem pat ierīkotus zivju dīķus. |
|
Pabijušas Kordilleru kalnos, atgriežamies Manilā, lai pārlidotu uz Cebu salu. Esam jau tā noilgojušās pēc skaistajām pastkartīšu pludmalēm, ka Cebu pilsētā vien apskatām tauriņu audzētavu un muzeju, kas izvietots pilsētā skaistā tropiskā dārzā. Audzētavas dibinātāja un mākslinieka Juliana Jumalona meita mūs iepazīstina ar tauriņu attīstības ciklu, uzzinām, ka uz tauriņu spārniem ir atrodami visi latīņu alfabēta burti un cipari no 0 līdz 9, fotografējamies ar tauriņiem, kas labprāt uzsēžas mums uz pleca vai sejas, veidojot unikālu rotājumu fotosesijai. Apskatām šīs audzētavas dibinātāja mākslinieka Juliana Jumalona fantastiskās gleznas, no kurām daļa veidota no mirušo tauriņu spārniem. Sākumā pat to nepamanām, vien gleznas šķiet tādā kā Purvītim raksturīgā manierē gleznotas. Laiks paiet nemanot un, pēc kaismīgām sarunām par mākslu, jau šķiramies kā draudzenes.
Pāris stundu brauciens, un esam jau Cebu salas kūrortā Moalboal – jūra zila, palmas piekrastē un 6 km koraļu rifs un siena sasniedzami tepat no krasta, jebkurā brīdī un nemaksā neko snorkelētājiem. Ja vēlies, arī baltu smilšu pludmale pieejama 3km attālumā, bet mums pietiek ar šo rifu, kur pēc sirds patikas un vēlmēm vari izsnorkelēties, redzēt bez jau zināmām krāsainajām zivīm un koraļiem arī lielos bruņurupučus, jūras čūskas, un tas viss tepat no krasta. Arī nirēji ļoti apmierināti ar redzēto. Te var iziet arī niršanas apmācību, iegūt attiecīgos sertifikātus. Arī vakariņās vari izvēlēties ēst vai nu vietējo, Eiropas, vai gandrīz jebkuras valsts ēdienus. Pagaidām tas viss vēl ir bez lieliem viesnīcu blokiem, tepat blakus mierīgi rit vietējo dzīve, vari sarunāt augļus un dārzeņus tepat no dārza, vai papusdienot vietējiem domātā ēstuvē. Īsāk sakot, daudz kas te vēl ir pa īstam. Bet arī sekstūrisms te ir ļoti iecienīts, jauka vide, skaistas meitenes, un saulīte spīd spoži...un stresa un ikdienas nomocītajiem eiropiešiem mīļa meitene uz atvaļinājuma laiku šķiet gluži vai pašsaprotama lieta.
Cebu salā ir ari skaistu ūdenskritumu kaskāde, kas atrodas 20 km attālumā no Moalboal D virzienā. Skaists, 30 min gājiens gar upes krastu līdz pirmajai lielākajai kaskādei. Jauki izpeldēties saldūdenī, jo īpašu pārsteigumu piedzīvot, pabraucot zem ūdenskrituma ar plostu, bet pirms tam jāiztur nervu pārbaude, kad plostu pastumj zem klints, kas ir tikai galvas tiesu virs ūdens un jāguļ uz plosta cieši piespiežoties tā pamatam. Kad plosts ar virvēm meistarīgi izvilkts zem klints un pavilkts zem krītošās strūklas, to atsien un kādu pusstundu atpūtnieki var izklaidēties, - ko tik nevar izdomāt!
|
|
Daudz dzirdējušas par Filipīnu hīleriem, nolemjam apmeklēt ari Siguijor salu. Filipīniešu vidū salai ir noslēpumainības un mistikas aura, tā ir raganu un pavisam cita pasaule. |
Salu var apbraukt ar triciklu 1 dienā, apskatot mazās pilsētiņas, ūdenskritumu, no koraļiem celtās baznīcas. Ceļa garums apkārt salai ir tikai 72km. Šai salā tūristu ir daudz mazāk un arī resori labi paslēpušies no ceļa, slīgst zaļumos un gandrīz katram ir sava pludmale ar dažādas kvalitātes rifiem. Šeit ir lieliskas iespējas saskarties ar reālu filipīniešu dzīvi, tā ir arī īsta „bakpakeru” paradīze savu izmaksu un pirmatnības ziņā.
Salas vidū ir kalns, kur tad arī pārsvarā dzīvo šie dziednieki – vairums San Antonio ciematā. Katrs esot specializējies kādā savā nozarē. Lai pie viņiem nokļūtu, jālūdz vietējo atbalstu. Apmeklējām trīs dažādus dziedniekus. Mūsu gadījumā, tas bija ļoti līdzīgi kā Latvijā, un mans personīgais viedoklis – tas viss bija ļoti godprātīgi, patiesi un arī samaksa bija pēc paša vēlmes. Vēl tikai gribu piebilst, ka šie dziednieki dzīvo ļoti trūcīgos apstākļos, un samaksa, ko vietējie ziedo dziedniekiem ir ļoti niecīga, un, man pat likās, ka filipīniešu skatījumā dziednieku prasmes tiek pielīdzinātas jebkuram citam amatam.
|
No šīs salas ir iespējama tūre uz slaveno Apo salu, kas ir viena no labākajām niršanas un snorkelēšanas vietām visās Filipīnās, izcilām balto smilšu pludmalēm un labām pastaigu takām. |
|
Tad ar kuģi pārceļamies uz Boholas salu, kas tiek uzskatīta par pašu drošāko, simpātiskāko un skaistāko ar tās vecākajiem dievnamiem, džungļiem, skaistajām pludmalēm, slavenajiem Šokolādes kalniem un pašiem mazākajiem primātiem pasaulē – tarsīriem. Tā ir slavena arī ar savām niršanas un snorkelēšanas vietām, it īpaši tai piegulošo Cabilao salu. Bohola piedāvā lieliskas iespējas arī tiem, kas vēlas izvairīties no ierastās tūristu kņadas (Cabilao un Anda), kā arī tūristu pārņemto un iecienīto Panglao pussalu ar Alonas pludmali.
|
|
Apmeklējām Šokolādes kalnus, par kuriem leģenda vēsta, ka tās ir nelaimīgi iemīlējušās milža sacietējušas asaras, realitātē tie ir 1268 gandrīz identiski no 40-120m augsti pakalni, kas plešas līdz pat apvārsnim. |
Nosaukumu tie guvuši no sausajā periodā nobrūnējušās paplānās augu valsts.
Pa ceļam uz Šokolādes kalniem, piestājam tauriņu audzētavā un Tarsīru izpētes un attīstības centrā, kur tos var viegli apskatīt un fotografēt. Tarsīri ir pasaules mazākie primāti. Šie neparasti mīlīgie vāveres lieluma dzīvnieciņi ne tikai spēj pagriezt galvu par gandrīz 360 grādiem, griezt ausis skaņas virzienā, to acis ir 150 reizes lielākas kā cilvēkam, atbilstoši proporcijām, tas var uzlēkt palmā līdz pat 5m augstumam, bet tas ir arī eksistējis uz zemes jau 45 miljonus gadu un šobrīd ir ļoti apdraudēta, un tādēļ stingri aizsargājama suga..
Ceļā uz Šokolādes kalniem ir apskatāmas vairākas no koraļu blokiem celtas baznīcas, no kurām skaistā Baklajonas baznīca ir vecākā Filipīnās (1596.gads).
Kā sava brauciena iedvesmojošāko notikumu, vērtēju peldēšanos ar vaļhaizivīm Donsolā, kur tās uzturas no novembra līdz jūnijam.
|
Peldēties kopā ar šīm līdz pat 18m garajām, zilpelēkajām un sudrabotiem plankumiem klātajam milzenēm ir pārdzīvojums pat visu redzējušam un baudījušam ceļotājam. |
|
Tā ir patiesi unikāla iespēja, ko piedāvā Donsolas apmeklētāju centrs. Tas notiek tā – noīrētā filipīniešu tipa laivā ar pietiekami ātru motoru un 4cilvēku apkalpi brauc jūrā, visi vēro vaļhaizivis, kuru te ir daudz, un tās var redzēt pēc brūnām ēnām tuvu ūdens virspusei, tad laiva ātri cenšas piebraukt 10-15 m vaļhaizivs priekšā, apstājas, un 1 cilvēks kopā ar gidu strauji metas ūdenī un ātri peld tieši pretī haizivij purnā, uzpeld tai virsū un ātri pagriežas haizivs peldēšanas virzienā, un tad peld virs tās tik ilgi, cik pats spēj noturēties. Tas ir patiešām iespaidīgi, pirmo reizi pēkšņi ieraudzīt savā priekšā milzīgo haizivs muti, ar katru nākamo reizi, pie tā jau pierod, bet tad atkal atliek laika apskatīt rokas stiepiena attālumā esošo milzeni, un tā gribas to noglaudīt, šo lielo, miermīlīgo un labsirdīgo dzīvnieku. Mums katrai bija iespēja tā peldēt 7 reizes, bet mums esot izcili paveicies – laiks - labs, vaļhaizivju - daudz un spējām arī ātri apgūt vajadzīgās iemaņas.
|
|
Ar nakts autobusu atgriežamies Manilā. Pēc skaistajām zaļajām salām mums vēl dieniņu gribas izvairīties no lielpilsētas, un tā dodamies uz 2 st. brauciena attālumā esošo Taal vulkānu – vulkānu vulkānā. |
Tas atrodas Taal ezerā, kas jau pats ir masīvs, ļoti sens vulkāna krāteris 75 km apkārtmērā, piepildīts ar ūdeni. Lai nokļūtu pie ezera jānobrauc serpentīnā pa stāvo krātera sienu. Galvenais Taal krāteris ir uz salas ezera vidū, bet arī tajā ir izveidojies ezers ar skaistu nelielu saliņu, kas parādījusies tikai 1911.g. izvirdumā. Skats ir fascinējošs – stāvēt salas krātera malā, redzēt abu ezeru līmeņu starpību, vērot kā no spraugām krātera malā izplūst vulkāniskās gāzes un atcerēties, ka šis ir viens no pasaules negantākajiem vulkāniem, kas paņēmis simtiem dzīvību.
Manilā vakarā apmeklējam slaveno Manilas transvestītu šovu – neparasti spožs, dzirkstoši dinamisks un vienkārši fascinējošs, par to tiek rakstīts, ka Bankoka sāka ar šiem šoviem, bet Manila to dara labāk.
|
Kā negaidīts pārsteigums Manilā ir Ķīniešu kapsētas apmeklējums, kas izvēršas par iepazīšanos ar ķīniešu sadzīves un kultūras īpatnībām un arhitektūru. Tā ir vesela pilsēta ar ielām, kur izvietotas kapenes un mauzoleji, vairākas baznīcas. |
|
Te ir kapenes un mauzoleji, kas aprīkoti ar kristāla lustrām, ūdens tualetēm, virtuvēm, karstu un aukstu ūdeni, un pat kondicionieriem, lai sagādātu komfortu aizgājējiem ceļā uz paradīzi, un nav jābrīnās, ka šīs ērtības itin labprāt izmanto vietējie bezpajumtnieki, bet lielākā daļa filipīniešu varētu par tām tikai sapņot.
Kopā šis ceļojums aizņēma 20 dienas, varētu teikt, ka esam tikai nedaudz saskārušās ar šo zemi un tās cilvēkiem, un rodas sajūta, ko pat grūti izskaidrot, tā ir līdzīga ziepju putām vannā, tu gribi paņemt tās rokās, bet tās vienkārši izšķīst, bet gribas paņemt vēl un vēl.
Vairāk informācijas par ceļojuma iespējām uz Filipīnām: www.relaksture.lv
.png "CUPRA Terramar Pilna Servisa Līzings Europcar")
