Sākoties jaunajai tūrisma sezonai, starptautiskais tūroperators TEZ TOUR aicināja tūrisma ziņu portālu Travelnews.lv doties ceļojumā uz Turciju, lai iepazītos ar šīs sezonas viesnīcu piedāvājumiem un atklātu Turcijas seno pilsētu noslēpumus.
«Trešais stāsts»
Pametot no rīta Sides viesnīcu, mēs devāmies uz nākamo Antaljas piekrastes kūrortu Beleku. Beleka atrodas 35 km attālumā no Antaljas lidostas un tiek uzskatīta par vienu no prestižākajiem Turcijas kūrortiem, pārsvarā visas viesnīcas ir pieczvaigžņu. Viena no Belekas atpazīstamības zīmēm ir golfs, šeit atrodas 15 no 19 Antaljas golfa laukumiem.
Foto: Club Gural Premier Belek
Mēs apmetāmies viesnīcā Club Gural Premier Belek. Šogad viesnīca mainīja nosaukumu, iepriekš tā bija pazīstama kā Ali Bey Hotel. Viesnīcai ir liela un labi apzaļumota teritorija. To iemīļojušas ģimenes ar bērniem, jo viesnīcai ir liels akvaparks, kas pilnība netraucē citu viesu mieru un nebojā idilles sajūtu, jo atrodas pašā teritorijas malā. Ļoti labas atmiņas palika par viesnīcas restorānu – tīrība, liela ēdienu un dzērienu izvēle, laba ēdienu kvalitāte un garša, profesionāla apkalpošana. Patīkami bija tas, ka katrai ēdienreizei uz galdiem klāja lielus auduma galdautus, un pēc katra viesa tos uzreiz nomainīja uz jaunu. apskatīt fotogaleriju
Foto: Sueno Hotels Golf Belek
Mēs iepazināmies ar vēl vienu šī kūrorta viesnīcu - Sueno Hotels Golf Belek. Viesnīca pilnībā atspoguļo kopējo kūrorta konceptu – orientējas uz golfa spēlētājiem un nodrošina augstu servisa kvalitāti. Tā ir domāta pieaugušo cilvēku mierīgai atpūtai, taču ir padomāts arī par bērnu atpūtu: baseins, rotaļlaukums, mini klubs, auklītes pakalpojumi. Viesnīcai ir milzīga teritorija (1 472 000 m2), tai ir savi golfa laukumi, golfa spēles skola, sporta apģērba un golfa inventāra profesionālais veikals. apskatīt fotogaleriju
Ceļojuma ceturtajā dienā mēs devāmies apmeklēt vienu no Turcijas brīnumiem ar nosaukumu Pamukkale (no turku valodas „kokvilnas pils”), kas ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojumu sarakstā. Pamukkale ir vieta (atrodas kalnos netālu no Denizļi), kas ir slavena ar dziedinošiem ūdeņiem (Kleopatras baseinu), elpu aizraujošo ainavu (Baltās terases) un bagāto kultūrvēsturisko mantojumu (pilsēta Hierapolisa).
Foto: Pamukkale. Kleopatras baseins
Šo vietu saista ar valdnieci Kleopatru un viņas pasakaino skaistumu. Vēsturnieki pierādīja, ka pēc laulības ar Marku Antoniju, Kleopatra dzīvoja netālu no Pamukkales, taču leģenda stāsta sekojošo: «Kad Kleopatra sajuta, ka viņas skaistums ar gadiem sāk zaudēt bijušo košumu, viņa pavēlēja saviem zaldātiem atrast un atnest viņai ārstniecisko ūdeni, kurš palīdzētu atgūt zaudēto jaunumu un pievilcību. Karavīri izklīda pa visu pasauli, meklējot brīnumaino šķidrumu. Savos meklējumos viņi nonāca līdz Pamukkalei. Kad zaldāti atnesa ūdens paraugu Kleopatrai un viņa nomazgāja ar to savu seju, valdniece sajūta, ka grumbas iztaisnojās un atgriežas kādreizējais vaigu sārtums. Viņa nekavējoties devās uz Pamukkale».
Šodien šīs baseins ir pazīstams kā «Kleopatras baseins», tas izveidojies zemestrīces laikā 7. gs. p. m.ē. Baseinam ir dabīgas kaļķakmens sienas un tas piepildās ar siltiem termālo avotu ūdeņiem. Ūdens temperatūra visa gada garumā ir nemainīga (37 grādi), tāpēc cilvēki uz šejieni brauc gan ziemā, gan vasarā. Ar savām dziedinošām īpašībām baseins bija pazīstams no seniem laikiem. Jau Romas impērijas laikā pilsēta Hierapolisa, kurā tas atradās, tika uzskatīta par veselības centru (pilsētā bija ar 15 pirts kompleksiem). Uz šejieni brauca ārstēties tā laika imperatori un valdnieki.
Foto: Pamukkale. Kleopatras baseins
Baseina ūdens ir piesātināts ar daudziem minerāliem. Uzskata, ka tas palīdz pie sirds un asinsvadu slimībām, aterosklerozes, spiediena, reimatisma, rahīta, nervu, paralīzes, ādas un acu slimībām. Baseinu izmanto arī relaksācijai - dažās baseinā vietās no zemes nāk tūkstošiem mazu burbuļu. Esot baseinā rodas sajuta, ka guli šampanietī. Vēl viens aspekts, kas padara šo baseinu par tik pievilcīgu ir tā skaistums: brīnišķīga zaļgani-zils ūdens, baltas antīkas kolonnas, kuras kādreiz rotāja aleju apkārt baseinam, bet zemestrīces laikā iekrita ūdenī.
Braucot apmeklēt Pamukkale, noteikti paņemiet līdzi peldkostīmus. Mūsu gids Aihāns Ozturks (Ayhan Öztürk) stāstīja amizantu «mūsdienu leģendu», kā divas cienījama vecuma dāmas aizmirsa paņemt no viesnīcas savus peldkostīmus un devās pēc Kleopatras skaistuma un jaunības pilnīgi kailas. Kad to pamanīja baseina administrācija, darbinieki metās meklēt šo padzīvojušo palaidnieču gidu, kurš bija tik bezatbildīgs un nenokontrolēja savas ceļotājas. Mūsu gidam paveicas, ka dāmas nevarēja atcerēties viņa vārdu un sauca viņu gan par Aidur, gan par Aimar, Aihur, Ainar, Airan (vietēja turku šņabja nosaukums, starp citu) u.c. Mēs mīļi devējām mūsu gidu par iPhon...
Foto: Hierapolisas pilsētas drupas
Pēc baseina apmeklējuma, mēs devāmies apskatīt Hierapolisas pilsētas drupas. Pilsēta tika dibināta Romas impērijas laikā un tai tika pievērsta īpaša uzmanība, tās celtniecībā tika izmantoti tā laika labākie materiāli un iesaistīti labākie arhitekti. Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas celtņu drupas un šobrīd pilsēta tiek atjaunota. Bieži vien šo Hierapolisu saista ar leģendu par satriecošo daiļavu un dievu kariem. Kādreiz apkārt pilsētai bija 2,5 m biezs aizsargmūris ar 24 novērošanas torņiem. Šobrīd var apskatīt sienas un torņu fragmentus.
Foto: Hierapolisas amfiteātris
Pilsētas lepnums ir amfiteātris, kurā tika spēlētas tā laika brīnišķīgākās izrādes un notika gladiatoru cīņas. Šo amfiteātri cēla ilgāk par 200 gadiem - no 62. gada p.m.ē. līdz 144. gada p.m.ē. Tajā ir 50 skatītāju rindas, kuras ir sadalītās 7 sektoros, pirmās skatītāju rindas centrā atradās imperatora loža, kuru ieņēma pats imperators, taču, ja viņa nebija, imperatora ložu varēja ieņemt vietējais gubernators (satraps), vai arī bagātnieks, kuram par godu notika izrāde. Interesants fakts, ka sievietes sēdēja atsevišķi no vīriešiem. Sākumā nodomājām, ka tas ir kāds senas civilizācijas aizspiedums, taču izskaidrojums izrādījās diezgan elementārs: amfiteātris vienlaicīgi var uzņemt vairākus tūkstošus cilvēku, iedomājieties, kas notiktu, ja sievietes sēstos blakus vīriešiem – vīrieši sāktu pievērst uzmanību blakussēdētājām un novērstu uzmanību no māksliniekiem, savukārt, sievietes sāktu koķetēt un sarunāties ar blakussēdētājiem. Rezultātā tik labā akustiskajā telpā kā amfiteātris iestātos haoss!
Foto: Hierapolisas pilsētas drupas
No amfiteātra augšējām rindām paveras elpu aizraujošs skats uz Hierapolisas pilsētu, kuras drupas ieskauj sarkano magoņu lauki. Saglabājusies arī galvenā un platākā pilsētas iela, kura dalīja Hierapolisu divās daļās. Ielas garums ir ap 1 km un tā līdz mūsdienām ir spējusi saglabāt kādreizējas pilsētas diženuma atspulgu. Ielas sākumā un beigās atrodas monumentāli triumfālās arkas formas vārti ar torņiem. Pie galvenās ielas atradās arī viens no lielākajiem rajona tirgiem – Agora.
Valdība velta lielu uzmanību un finanses šīs vietas saglabāšanai un atjaunošanai. Sola, ka pēc gada šeit tiks atjaunotas vairākas tā laika dzīvojamās mājas, kur tūristi varēs iepazīties ar tā laika cilvēku saimniecību.
Foto: Hierapolisas amfiteātris
Pilsētas otrajā pusē atrodas pasakainas Baltās terases – dabas radītās baltas šūnakmeņu kaskādes (atgādināja milzīgas baltas bļodas), kuras ir piepildītas ar gaiši zilu spēcīgi mineralizēto avotu ūdeņiem. Tūkstošiem gadu tie nāk no zemes un veido neatkārtojamu ainavu. Apkārt Baltajām terasēm atrodas brīnišķīgs parks, kurš saglabājies no senajiem laikiem un šodien ir pilnībā atjaunots un labiekārtots. Simtiem cilvēku novelk apavus un, šūpojoties, staigā pa brīnišķīgi baltu un lēzeno kalna nogāzi, lēnam kāpjot no vienas bļodas citā. No liela attāluma skats atgādina pingvīnu baru uz liela apledojuša kalna sāna. apskatīt fotogaleriju
Pamukkali dēvē arī par sniegbaltu paradīzi, kuras dabas skaistums saviļņo cilvēci no senajiem laikiem līdz mūsdienām. Katru gadu šo vietu apmeklē miljoniem cilvēku.
Foto: Vīnu degustācija
Apburti ar Pamukkales skaistumu, mēs devāmies tālāk uz rajonu Denizļi, kas atrodas netālu no Pamukkales. Tā nosaukums tulkojas kā «pilsēta ar jūru», kas sākuma var likties dīvaini, jo Denzļi atrodas tālu no jūras piekrastes, taču netālu no šīs vietas kalnos atrodas Turcijas lielākais ezers Vana, kuru vietējie iedzīvotāji sauc par «jūru». Šīs rajons ir pazīstams ar savu tekstila rūpniecību un īpašiem granātābolu vīniem ar neparastu garšu. Šie vīni ir augsti novērtēti Eiropā, un pēdējos gados ieguva pirmās vietas starptautiskajos vīnu konkursos. Atpakaļceļā mēs apmeklējām un iebraucam tekstila fabrikā Varol, kur mūs iepazīstināja ar īpašiem bambusa dvieļiem un citiem izstrādājumiem. Apmeklējām arī vīnu darītavu, kur degustējām granātābolu, aveņu, un kazeņu ogu vīnus un baudījām turku saldumus.
Ieteikums: Ja Jūs vēlaties iegādāties uz mājām turku saldumus, tad labāk to darīt Pamukkales ekskursijas laikā. Jūs noteikti ievedīs specializētajā veikalā, kur saldumi vienmēr ir svaigi un nāk no kvalitatīvām rūpnīcām un cenas ir lētākas nekā kūrortos.
Pēc ceļojuma uz Pamukkale mēs laikā paspējām uz vakariņām mūsu viesnīcā, tas bija ļoti patīkami pēc aktīvi pavadītas dienas. Nākamajā dienā mēs dosimies uz Antalju un tālāk uz kūrortpilsētu Kemeru...
1
zinātāja
05/31/2011 12:17
Airan (vietēja turku šņabja nosaukums, starp citu)...
Airan nav vietējais turku šņabis, bet gan šķidrs atsvaidzinošs jogurta dzēriens.
.png "Ekskursijas Latvijā! Latvia Tours")
