Autors: Hardijs Madzulis
Avots: www.relaksture.lv
Ar piedzīvoto Andu kalnos (Kordiljeros) Travelnews.lv lasītājus iepazīstina Hardijs Madzulis, Relaks Tūre vadītājs. Ceļojuma iespaidi tiks publicēti vairākās daļās, tāpēc lūdzu, sekojiet līdzi!!!
6.diena, 7.februāris, pirmdiena
Pēdējā brīvdiena
Brīvdiena. Sēžu restorāna teltī un atpūšos. Rakstu dienasgrāmatu. Teltī ienāk Ignacio (Načo). Katram Čīlietim ir savs apodo (sp.val), nick name vai latviski - īsvārdiņš. Makarena ir Maka, Sergio – Bepi, Daniels – Dani u.t.t. Načo ir šefpavāra Sergio (Bepi) palīgs.
|
|
Sergio ir izcils šefpavārs, pēc tautības argentīnietis. Katras ēdienreizes laikā viņš vairākas reizes atvēra telti gluži kā priekškaru un apjautājās, vai mums kā netrūkst, vai nevajag ēdienu uzsildīt un kā mums garšo. |
Apģērbs rūpīgs, sterili balts, kaut kā neraksturīgi perfekts kalnu apvidum. Sīkums, bet patīkami. Argentīnā lielākoties viesmīļi ir tādi. Telts, kurā mēs ēdam ir plaša. Atsevišķi galds salātiem uz kura atrodas arī visdažādāko dzērienu bārs. Un otrs galds mums – sešām personām, kur ieturam visas ēdienreizes. Telti visu laiku tur aizvērtu, lai pasargātu no moskītiem un lapsenēm, kuru šeit tikpat kā nav.
|
Pēdējais vakars pie ugunskura ar dziesmām, Rigoberto par prieku visiem sarūpē ģitāru! Dziedam un dejojam visi! Gandrīz kā izlaiduma vakars, pēc pārvarētajiem 100 kilometriem zirga mugurā, pēc piedzīvotā un redzētā! |
Teltī - restorānā ēdiens tika pasniegts dizaina šķīvjos un labākie Čīles vīni stikla glāzēs. Neierasti kalnu ekspedīcijām, bet tāds ir Daniela mērķis padarīt šo projektu par ekskluzīvu pasākumu |
Epilogs
Un tagad atkal esmu lidmašīnā. Pēkšņi atveru savu dienasgrāmatu – Čīles grāmatu un uzšķiru to lapaspusi, kurā dziesma „Esi sveika, Argentīna” ir pārveidota Čīlei. Argentīnas vietā ir ielikts vārds Kordiljera, bet tango aizvietots ar Cumparsita – mīlas deju. Tā bija 7. februāra nakts, kad mēs dziedājām pie atvadu ugunskura. Cik skaidri man viņa uzausa atmiņā! Ar dziesmām, dejām, laba vēlējumiem un paldies vārdiem par neaizmirstamo piedzīvojumu. Es aizlidoju, bet jau ar 100 kilometriem Čīles sirdī. Varbūt tieši tāpēc maniem vārdiem tiko kā radās melodija, un pienāca klāt vēl divas rindas, lai skaidrāk vēstītu izjusto:
Aiziesim kalnos, tuvāk pie zvaigznēm, mēs kādu dien.
Neprasi man, kapēc te tik skaisti, to nezin neviens, neviens.
Tuvāk pie saules, debesu jumā - mākoņu jūra zied.
Kāpēc tāds klusums? Varbūt pirms vētras... Klusums un miers...
Hardijs Madzulis
Vairāk informācijas: www.relaksture.lv
Ceļojuma pirmo daļu lasiet šeit!
Ceļojuma otro daļu lasiet šeit!
Ceļojuma trešo daļu lasiet šeit!
Ceļojuma ceturto daļu lasiet šeit!
Ceļojuma piekto daļu lasiet šeit!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
