Zinātnieki Andu kalnos atklāj jaunu supervulkānu

27.03.2012 06:18 | Bolīvija

Foto: Volcano.oregonstate.edu

Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Spiegel.de

No satelītiem iegūti attēli liecina par dramatisku notikumu attīstību Bolīvijas dienviddaļā Dienvidamerikā: Uturuncu kalns "piepūšas" kā balons, kura iekšienē, uzskata zinātnieki, verd liels karstas magmas daudzums, - veidojas gigantisks supervulkāns.

Aplūkojot 6`000 metrus augsto kalnu vienkārši no gaisa, nekas neliecina par procesiem, kas norisinās dziļāk pazemē: akmeņains, kails un bez dzīvības. Taču radara satelīti atklājuši to, kas nav redzams ar neapbruņotu aci, - elektromagnētisko starojumu, kas šajā Andu reģionā ir dramatiski izmainījies. Secinājums, kas publicēts specializētajā žurnālā Bulletin of Volcanology, – platībā, kas desmit reizes pārsniedz Bodenes ezera platību Vācijā, zemes virskārta ceļas uz augšu. Iespējams, tas nozīmē, ka tiek apstiprinātas dažu vulkanologu aizdomas, ka Uturuncu var kļūt par supervulkānu, kurš šobrīd vienkārši guļ. Pats fakts, ka vulkāniskajos reģionos notiek zemes pacelšanās, nav nekas pārsteidzošs. Zinātnieki ir pārsteigti par Bolīvijā notiekošā apmēriem un to, ka uzblīdušais zemes apgabals ir gandrīz vai ideāla apļa formā.

Reklāma

Par supervulkāniem tiek dēvēti vulkāni, kas vienā reizē var izvirst vairāk nekā tūkstoš reizes lielāku vulkānisko izmešu daudzuma, nekā vulkanoloģijā pieņemtais – Svētās Helēnas vulkāns (Mount St.Helens) ASV 1980.gada izvirdumā, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem vulkānu izvirdumiem 20. gadsimtā. Supervulkāna izvirdums uz daudziem gadiem izraisītu Zemes dramatisku atdzišanu un pilnīgu iznīcību vairāku simtu kilometru rādiusā ap vulkānu.

Lavas slāņu analīze liecina, ka Uturuncu pēdējais izvirdums noticis pirms gandrīz 300`000 gadiem, bet tagad tas šķiet pamodies atkal. Zemes apgabals paceļoties par vienu līdz diviem centimetriem gadā, apgalvo zinātnieki, un gada laikā to satricina vairāk nekā tūkstotis nelielu zemestrīču, ko visticamāk izraisa magma, kas ceļas uz zemes virskārtu.

Iegūtie dati liecina, ka ik sekundi apmēram 15 līdz 20 kilometru dziļumā zem vulkāna uzkrājas viens kubikmetrs magmas, tātad – apmēram desmit parastu vannu tilpums. Magmas burbulis krājas kā milzīgā balonā, palielinot spiedienu uz zemes virskārtu.

Andu kalnu reģions starp Bolīviju, Čīli un Argentīnu ir pazīstams ar „vulkānisko gigantismu” – ģeologi tur atraduši liecības par agrākiem milzu izvirdumiem. Supervulkānus pirmajā mirklī ir ļoti grūti identificēt, līdz to gigantiskie izvirdumi uzspridzina visu sev apkārt, radot krāterus, kuru diametrs var pārsniegt vidējas pasaules lielpilsētas izmērus.

Uturuncu apkārtnē ir seši šādi supervulkānu krāteri, vairums no kuriem radušies pirms desmit līdz vienam miljonam gadu. Kopš tā laika zināmi tikai mazāki izvirdumi. Vai Uturuncu kļūs par nākamo gigantu?

„Viss ir iespējams”, apgalvo Kornela Universitātes zinātnieki. Pašlaik Uturuncu briesmas nerada. Vienīgais, kas rada bažas, ir Uturuncu milzīgā platība. Lai potenciālo apdraudējumu labāk novērtētu, ekspertiem būtu jāzina, cik daudz magmas jau uzkrājies zem vulkāna, tas ir, cik sen jau notiek magmas uzkrāšanās process. Zemestrīču dati un radaru kartes liecina, ka tas notiek vismaz pēdējos 20 gadus, tātad Uturuncu no gadu tūkstošu miega pamodies tikai nupat, bet superizvirdumam būtu nepieciešams ievērojami lielāks magmas apjoms, tomēr turpmākajos gados kalns un viss reģions varot sagādāt ne vienu vien pārsteigumu, - joprojām Alpu reģiona vulkāni ir maz izpētīti, un tur vulkānu esot vairāk nekā vulkanologu, raksta Eiropas mediji.