Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Zeit.de
Itāļi pazīstami kā visai māņticīga
tauta, bet jo īpaši ar savu māņticību slaveni Boloņas (Bologna) iedzīvotāji. Lūk, piecas lietas, ko dara vai nedara
boloņieši, lai izvairītos no nelaimes, piesauktu veiksmi vai pierādītu drosmi.
Boloņa ir pilsēta, kur satiekas vecmodīgais un modernais, laime un nelaime, un
stingra turēšanās pie priekšstatiem, ko citi sauks par māņticību, Boloņā var
ietekmēt jūsu likteni!
Reklāma
Tagad palūkosim, kāds sakars
futbolam ar Svēto Jaunavu, kādā veidā tornis var ietekmēt sekmes studijās un
kāpēc Villa Clara ir tik daudz
sekotāju Facebook.
Svētā
Jaunava, neļauj mums samirkt lietū!
Boloņā lietussargi nav nepieciešami –
pilsēta piedāvā apmēram 40 kilometrus segtas arkādes, zem kurām pārvietoties
sausam pat kārtīga lietus gadījumā. Pasaules garākā arkāde ved augšup uz Svētā
Luka katedrāli, no kuras paveras skats ne tikai uz pilsētas jumtiem, bet arī
futbola stadionu. 18. gadsimtā celtajā kapelā atrodas teiksmām apvīts Jaunavas
Marijas attēls ar Jēzus bērniņu. Leģenda vēsta, ka 1433.gada pavasara plūdi
nopietni apdraudējuši ražu, tāpēc pilsētas vecākie nolēmuši lūgt palīdzību Madonnas
svētbildei. Tikko tā nonesta lejā pilsētā, lietus pārstājis līt. Kopš tā laika
tradīcija nonest Jaunavas Marijas svētbildi no Svētā Luka katedrāles lejā uz
pilsētu tiek piekopta katru gadu, - šogad tas notika 12. maijā. Lai izvairītos
no lietus procesijas laikā, boloņieši izbūvējuši pasaules garāko arkādi. Tā ir
gandrīz četrus kilometrus gara un to veido 666 arkas un 15 kapelas.
Visu pārējo laiku svētbilde atrodas
savā kapelā, bet tas nenozīmē, ka tai tur ir miers. Kad pirms dažiem gadiem
Boloņas futbola klubs knapi saglabāja vietu līgā, pie svētbildes ieradās
futbola fanu pūļi. Vēl pēc laika tie Jaunavai Marijai lūdza, lai tā neļautu
klubam bankrotēt. Nav īsti zināms, vai tieši šīs lūgšanas palīdzējušas, bet
futbolistus un fanus tās saliedējušas gan.
Studenti,
nešķērsojiet Piazza!
Vismāņticīgākie Boloņā ir studenti.
1088. gadā Boloņā tika nodibināta pirmā universitāte Eiropā, un šodien Boloņā
dzīvo apmēram 100`000 akadēmiķi – vairāk nekā viena ceturtdaļa pilsētas
iedzīvotāju. Boloņas studenti ir parasti cilvēki, un tomēr viņi dara dīvainas
lietas, piemēram, nešķērso Piazza
Maggiore – pilsētas lielāko laukumu. Tā vietā viņi labāk izvēlas garu
apkārtceļu pa ēnainām sānielām, it kā būtu vampīri, kam draudētu sabiršana
putekļos, ja viņi parādīsies saulē. Izrādās, šīs tradīcijas pamatā arī ir sena
māņticība: ja students šķērsos šo laukumu, zem kura atrodas pilsētas senie
kanāli, tad viņa studijas cietīs neveiksmi. Šī māņticība tiek mantota no vienas
studentu paaudzes nākamajā jau gadsimtiem ilgi.
Student,
nekāp par augstu!
12. gadsimtā Boloņa bija torņu
pilsēta, tajā bija ap 180 torņiem, kas kalpoja aizsardzībai, kā mājokļi vai kā
cietumi. Gadsimtu gaitā daudzi no tiem gājuši bojā – sabrukuši, uzspridzināti,
nojaukti, palikuši vien mazliet vairāk nekā 20, un slavenākais ir šķībais Asinelli tornis, kas līdz Stefana Doma
uzcelšanai Vīnē bija augstākā ēka Eiropā (97 metri). Lūk, uzkāpšana Asinelli
tornī ir pilnīgi liegta studentiem, jo sena māņticība vēsta: tas, kurš uzkāps
Asinelli, nekad nesaņems universitātes diplomu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
