Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Gadling.com/BalticTravelnews.com
Zviedrijas iedzīvotājiem nenoliedzami ir visai neparasta saikne ar alkoholu – pēc "sausā likuma" laikiem 20. gadsimta sākumā stipro dzērienu kultūra oficiāli piedzīvoja atdzimšanu, taču zem stingras valdības kontroles.
Mūsdienās veikalu plauktos valstī lielākoties atrodamas trīs degvīna markas: Absolut, Good ol' Sailor un Explorer. Lielākai dažādībai vai augstāku prasību apmierināšanai nāksies iegriezties kādā bārā vai atrast kāroto dzērienu tiešsaistes veikalos.
Reklāma
Lai kā arī nebūtu, var gadīties, ka pirms Stokholmas spirta muzeja jeb "Spritmuseum" apmeklējuma bez mazumiņa kā stiprāka neiztikt – šīs vietas spēcīgā saikne ar alkoholu, piemēram, atturībniekiem varētu šķist pat uzmācīga. Taču šeit jūs neuzzināsiet, ka, piemēram, zviedru protestantiem reiz bijusi liela loma "sausā likuma" ieviešanā ASV. Vai arī to, ka "bārs" jēdziena klasiskajā izpratnē Zviedrijā nemaz nevar pastāvēt – šāda veida iestādei noteikti jānodrošina arī ēdināšanas pakalpojumi, kā arī to, ka 1950-tajos gados valsts valdības rīcībā bija tā dēvētie "devu žurnāli", kuros tika detalizēti atspoguļots iedzīvotāju alkohola patēriņš.
Tā vietā pietiekami savdabīgajā muzejā jūs nonāksiet "brīnumzemē" ar alkohola tematiku, kuras radītājs, kā varētu nodomāt, pats atradies kāda spirtota dzēriena varā. Divu līmeņu telpas sadalījums simbolizē gadalaikus – katrā no tiem izvietoti artefakti, kas ir daļa no īpašā, muzeja piedāvātā stāsta, turklāt apmeklētāji var nogaršot katram gadalaikam atbilstošas nots dzērienu.
Otrajā stāvā nedaudz dīvaino ekspozīciju papildina "paģiru istaba" - neliela, dzīvoklim līdzīga telpa. Tikko apmeklētājs aizver tās durvis, atskan kādas sievietes monologs, kurš detalizēti atspoguļo viņas sajūtas nākamajā rītā pēc stipro dzērienu lietošanas.
Veids, kādā "Spritmuseum" stāsta par alkoholu, ir neatkārtojams – atspoguļota reāla, praktiska pieredze, kuras laikā cilvēks nonāk "zaļā pūķa" varā, nevis pārspīlēta pieeja teorijai par, piemēram, dažādu dzērienu tapšanas vēsturi. Muzejā atrodams arī bārs – protams, tajā iespējams ieturēt arī vakariņas.
"Muzejs nestāsta par alkohola ražošanas procesu. Tas atspoguļo cilvēka pieredzi, kādu tas gūst, to lietojot," apstiprina "Spritmuseum" direktore Helēna Eriksone.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.