Foto: Kaleidoscope.cultural-china.com
Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Gadling.com/BalticTravelnews.com
Arheologi apgalvo, ka viduslaiku ķīniešu jūrasbraucējs, domājams, pabijis kādā salā netālu no Kenijas krastiem.
Kā vēstīts ASV "Field Museum" preses relīzē, ekspedīcijā kopā ar Čikāgas štata Ilinoisas Universitātes arheologiem Kenijai piederošajā Mandas salā izrakta 15. gadsimta ķīniešu monēta. Sākot ar apmēram 200. gadu pirms mūsu ēras Manda bija nozīmīgs tirdzniecības mezgls un mājvieta attīstītai civilizācijai.
Reklāma
Monēta izgatavota no vara un sudraba sakausējuma. Zināms, ka tā izdota Minu dinastijas imperatora Jongla valdīšanas laikā no 1403. līdz 1425. gadam. Monētu rotā valdnieka vārds.
Kā liecina vēstures avoti, Imperators Jongls sūtīja admirāli Čengu Ho vērienīgā ekspedīcijā, lai meklētu jaunus tirdzniecības partnerus. Čengs Ho apceļoja Āzijas dienvidu un dienvidaustrumu piekrastes, kā arī nokļuva pat Āfrikas austrumu krastā pie Somālijas un Arābu līcī.
"Čengs Ho daudzējādā ziņā uzskatāms par Ķīnas Kristoforu Kolumbu," atzīst "Field Museum" Āfrikas antropoloģijas nodaļas kurators doktors Kusimba. "Šis atradums ir nozīmīgs. Mēs zinām, ka Āfrika allaž bijusi saistīta ar pārējo pasauli, taču šī monēta ir aizsākusi jaunu diskusiju par Ķīnas un Indijas okeāna tautu attiecībām."
Diemžēl drīz vien pēc Čenga Ho ekspedīcijas ķīniešu valdnieki spēra soli, aizliedzot ārzemju ekspedīcijas. Pastāv uzskats, ka gadījumā, ja viņi būtu turpinājuši Jongla iesākto, pavisam iespējams, ka ķīniešu devums Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetā būtu pat lielāks nekā eiropiešu.
Mandas salu tās iedzīvotāji vēl līdz šim nezināmu iemeslu dēļ pameta ap 1430. gadu.
Ķīniešu vēsturiskie kontakti ar Austrumāfrikas iedzīvotājiem pēdējo gadu laikā kļuvuši par nozīmīgu pētījumu objektu. Tā, piemēram, 2010. gadā tika ziņots, ka zinātnieki, pētot cilvēku DNS, uzgājuši ģenētisku saikni starp Ķīnas un Āfrikas iedzīvotājiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.