Ķīnā izzūd tūkstošiem upju

Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Gadling.com/BalticTravelnews.com

Lai gūtu labāku priekšstatu par valsts upju sistēmu un ūdens resursiem, Ķīnā nesen tika veikta valsts vēsturē pirmā nacionālā ūdenstilpņu skaitīšana. Tomēr apjomīgā projekta rezultāti likuši vides ekspertiem vien nobrīnīties, kur pazudušas milzīgs skaits Ķīnas upju.

Pirms ūdenstilpņu skaitīšanas eksperti uzskatīja, ka Ķīnas robežās plūst vismaz 50 000 upju. Taču trīs gadus ilgušā pētījuma rezultāti bija pārsteidzoši – patiesībā šis skaitlis ir tikai 22 909. Tas nozīmē, ka izzudušas vismaz 27 000 upju.

Reklāma

Kur īsti palikušas Ķīnas upes? Eksperti to izzušanā vaino divus faktorus – novecojušas kartēšanas metodes un globālās klimata izmaiņas. Intervijā ar laikraksta South China Morning Post Ķīnas Ūdens resursu ministrijas pārstāvis norādījis, ka sākotnēji aplēstais upju skaits bijis neprecīzs novecojušu karšu dēļ, kuras datējamas ar 20. gadsimta vidu. Viņš piebildis arī, ka klimata pārmaiņas novedušas pie ūdenskrātuvju izzušanas.

Tomēr vides aktīvisti nav tik pārliecināti par upju pazušanas iemesliem. Daudzu vides organizāciju pārstāvju vidū pastāv uzskats, ka tieši Ķīnas strauji augošā ekonomika kombinācijā ar ļoti vājām vides aizsardzības regulām novedusi pie ūdensceļu skaita samazināšanās. Kā pierādījums šādai teorijai ir lēna, taču stabila ūdens līmeņa samazināšanās divās valsts lielākajās upēs – Jandzi un Huanhē.

Pastāv nopietnas bažas, ka jau 21. gadsimta laikā 23 000 upes būs pārāk maz, lai ar dzeramo ūdeni apgādātu blīvi apdzīvotās valsts iedzīvotājus. Turklāt liela daļa šo ūdenstilpņu jau šobrīd ir ievērojami piesārņotas, radot pamatu satraukumam arī par potenciālām valsts iedzīvotāju veselības problēmām nākotnē.

Klimatologi apgalvo, ka Ķīna gan nav vienīgā valsts, kam jau tuvā nākotnē draud dzeramā ūdens ieguves problēmas. Klimata pārmaiņu dēļ izžūst tūkstošiem upju visā pasaulē, nemaz nerunājot par laika apstākļu anomālijām, kuras bieži vien izsauc postošu sausumu. Tomēr lielākajā daļā šādu valstu nepastāv pārapdzīvotības problēma, kā arī tur ūdensceļi nav tik piesārņoti kā Ķīnā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Ķīna upju izzušana ūdenstilpnes dzeramais ūdens klimata pārmaiņas

Citi raksti par šo tēmu:

Latvijas pilsoņi uz Ķīnu turpmāk varēs braukt bez vīzām (24.11.2024)

Iepazīsti Āziju un tālākus galamērķus ar «China Southern Airlines» (23.10.2024)

28. oktobris vēsturē: Pekinu pasludina par Ķīnas galvaspilsētu (27.10.2024)

3. oktobris vēsturē: Nīderlandietis Johans Takss pirmo reizi sasniedz Changtse, 7563 metrus augstu kalnu ziemeļos no Everesta (02.10.2024)

Ķīna vēlas ielaist eiropiešus bez vīzas arī 2025. gadā (08.05.2024)