Kā zināms, Ķīna ir valsts ar senām tradīcijām un kultūru. Tā ik gadu piesaista miljoniem tūristu, uzņemot savā valstī kā brīvdienu ceļotājus, tā arī darījumu tūristus. Tomēr, dodoties uz Āzijas valstīm, tostarp Ķīnu, ir vērtīgi zināt vietējās kultūras un sabiedrības uzvedības normas, to atšķirības un īpatnības. Esot par tām informētam, ceļotājam ir ne vien vieglāk iejusties vidē un veiksmīgi mijiedarboties ar vietējiem iedzīvotājiem, sadarbības partneriem vai Ķīnā dzīvojošiem draugiem, bet arī vieglāk pieņemt un izprast šīs atšķirības, neuzskatot tās vairs par dīvainām vai neparastām.
Ķīnas uzvedības normu stūrakmens - Konfūcisms
Reklāma
Viens no iemesliem, kāpēc Ķīnā ir vairākas, no Rietumu pasaules atšķirīgas uzvedības normas, ir vairākus tūkstošus gadu ilga konfūcisma ietekme. Konfūcisms ir filosofiska uzvedības un ētikas sistēma, kuras centrā ir cilvēku savstarpējās attiecības un cilvēku mijiedarbība vienam ar otru. Šī sistēma liek uzsvaru uz pienākumu, godu, lojalitāti, pietāti, respektu un cieņu pret vecumu un statusu. Konfūcisms tiecas uz indivīdu savstarpējo harmoniju un saprašanos, tā veidojot stabilu sabiedrību.
Vairāku tūkstošu gadu laikā izkoptas uzvedības normas nu ir pašsaprotama lieta gluži katram ķīnietim, tāpēc būtu tikai saprotami tās pieņemt un respektēt. Lai tūristiem palīdzētu sagatavoties kultūru atšķirībām, dodoties uz Ķīnu, oficiālā Ķīnas tūrisma mājaslapa Travelchinaguide.com sniedz ieskatu, kam pievērst uzmanību. Šajā interneta vietnē ir atrodama informācija gan par ķīniešiem pieņemamu sasveicināšanos, gan citām saskarsmes formām.
Iepazīšanās un iepazīstināšana
Kad ceļotājs, ierodoties Ķīnā, vēlas sevi iepazīstināt citiem, ir pieņemts nosaukt savu pilnu vārdu un nodarbošanos (darba vietu), sevišķi formālu vizīšu laikā. Savukārt, nosaukt savu pilno vārdu un izteikt kādu laipnu sasveicināšanās frāzi ir pilnīgi pietiekami neformālas tikšanās laikā. Ja jūs tiekat iepazīstināts, ir pieklājīgi piecelties kājās, pasmaidīt un nepārtraukt šo iepazīstināšanas aktu. Tad ir ieteikts ar jauniepazīto personu sarokoties un apmainīties arī ar vizītkartēm, ja situācija to prasa. Vēl Ķīnā ir vesela virkne normu, kas nosaka, kurš un kā priekšā tiek iepazīstināts pirmais. Piemēram, vīrietis pirmais tiek iepazīstināts ar sievieti; viesu uzņēmošā persona tiek pirmā iepazīstināta ar viesiem; jaunāks cilvēks pirmais tiek iepazīstināts ar vecāku cilvēku, un citi nosacījumi. Kopīgi pazīme tomēr ir viena: izrādīt cieņu un respektu pret vecākiem cilvēkiem, sievietēm, augstāk stāvošām personām un viesiem.
Tāpat ķīnieši ar jums vislabprātāk sarokosies, nevis apskausies vai sabučosies. Personīgās telpas robežas pārkāpšana šajā valstī ir rupjš normu pārkāpums, kas nozīmē, ka tādi draudzīgi žesti kā apskāviens vai skūpsts uz vaiga situācijās, kad tiek satikti sveši cilvēki vai vienkārši paziņas, ir kas nepieņemams. Tāpat ķīniešiem nepatīk sarunas laikā likt sarunu biedram roku uz muguras vai pleca, ja vien jūs neesat ļoti labi pazīstami vai tuvi draugi.
Sarunājoties ar ķīniešiem, ir pieklājīgi uzrunāt viņus uzvārdā vai titulā. Ja sarunu biedrs vēlēsies, viņš piedāvās pāriet uz neformālāku uzrunu un norādīs, kuru vārdu turpmāk izmantot. Lai arī varētu šķist, ka Ķīnas iedzīvotāji ir gluži kā rāmjos ielikti, tā nebūt nav, jo, piemēram, atšķirībā no daudziem Rietumu pasaules iedzīvotājiem, ķīnieši prot par sevi labi pasmieties un neuztraukties izskatīties muļķīgi, atrodoties pazīstamu cilvēku sabiedrībā.
Ēšanas kultūra un viesošanās paradumi
Kāds ķīniešu izcelsmes amerikānis, kas sevi nodēvējis par Ķīnas Maiku (China Mike), ir izveidojis īpašu mājaslapu China-mike.com, kurā ir aprakstītas daudzas Ķīnai raksturīgās iezīmes, normas un valsts īpatnības. Šajā mājaslapā gan ceļotāji, gan citi interesenti var atrast plašu klāstu informācijas par dažādām tēmām, kuras var lieti noderēt kā dodoties uz Ķīnu, tā saskaroties ar Ķīnas iedzīvotājiem.
Runājot par ēšanas kultūru un normām maltīšu ieturēšanas laikā, China-mike.com autors norāda, ka jāņem vērā vairāki aspekti, ar kuriem ļoti rēķinās paši Ķīnas iedzīvotāji. Ēšanai izmantojot irbulīšus, ar tiem noteikti nedrīkst spēlēties, vicināties, norādīt uz kādu lietu vai personu, tos laizīt vai novietot, kur pagadās, nevis uz speciāli paredzēta irbulīšu turētāja. Tāpat ārzemniekiem būtu jāatceras, ka irbulīšus nedrīkst atstāt iespraustus rīsu bļodas vidū, jo Ķīnā tā ir upurēšanas zīme, kas var atnest nelaimi. Dodoties ciemos pie kāda ķīnieša, ir pieņemts izrādīt šo pagodinājumu, ierasties laikā, noaut ielas kurpes un pieņemt piedāvātās istabas čības, kā arī atnest laipnajam sagaidītājam kādu dāvanu. Vairāk informācija par to, ko dāvināt namatēvam vai namamātei, tiks sniegta raksta turpinājumā.
Izēsts šķīvis – bēdīgs namatēvs, nevis labs laiks
Kā informē Ķīnas Maiks, viesim, kurš ir ielūgts uz maltīti pie kāda ķīnieša, ir pieklājīgi un ļoti ieteicams uz šķīvja atstāt kādu daļu ēdiena. Ja tas netiek darīts, namatēvs pieņem, ka viņš ir sagādājis nepietiekamu daudzumu ēdiena un par to pārdzīvo. Tāpat viesiem jāatceras, ka maltītes laikā dzērienus uzpilda kāds cits, nevis viesis pats, un ir pieklājīgi nobaudīt mazliet no katra ēdiena, kas tiek piedāvāts. Ēdot zupu, Ķīna netiek uzskatīts, ka ir nepieklājīgi to šļurkstināt – tā drīzāk ir zīme, ka ēdiens tiek izgaršots un izbaudīts.
Ieturoties publiskā vietā, dot dzeramnaudu Ķīnā kļūst arvien populārāk. Kamēr vecāka gadagājuma ēstuvju saimnieki to uzskata par sava veida apvainojumu, gados jauni ēdināšanas iestāžu darbinieki klientu dzeramnaudu pieņem ar lielu prieku. Tiek uzskatīts, ka pēc maltītes atstāt dažas monētas ir pilnīgi pietiekami. Savukārt, ja viesis tiek uzaicināts uz maltīti publiskā vietā, ir jāatļauj laipnajam ķīnietim izmaksāt un nekādā gadījumā nedalīt rēķinu daļās. Šāda veida žests būs uzskatīts par apkaunojošu, no kā labāk vienkārši izvairīties un dāsno dāvanu pieņemt.
Ķīnā nav pieņemts dāvināt ziedus
Lai arī nav strikti noteikts, dodoties ciemos pie kāda Ķīnā, obligāti ierasties ar dāvanu, tas ir pieklājīgs žests, kas nostrādās jums par labu. Ķīnā, pretēji paradumiem Latvijā, nav pieņemts namatēvam vai namātei dāvināt ziedus. Ziedus ķīnieši asociē ar bēru ceremonijām, tāpēc ikdienā tos nedāvā. Izvēloties dāvanas iesaiņojuma papīra krāsu, vēlams būtu izvairīties no baltas, zilas un melnas krāsas. Labākā izvēle būtu rozā vai sarkanas krāsas iepakojums. Pasniedzot dāvanu (ar abām rokām – tāpat kā vizītkarti), negaidiet, ka tā tiks viesu priekšā iztīta un apskatīta – tā darīt Ķīnā nav pieņemts. Vislabākās dāvanas, ko pasniegt, būtu labs vīns, tēja vai dažādi ēdieni, tostarp saldumi, kas ir izkārtoti krāšņā grozā. Neuztraucieties, ja jūsu dāvanas saņēmējs sākumā atsakās dāvanu pieņemt – kā informē China-mike.com mājaslapas autors, Ķīnā ir pieņemts trīs reizes no dāvanas pieklājīgi atteikties, un tikai tad to bikli pieņemt.
Lai arī var šķist, ka Ķīnas sabiedrībā valda tik daudz un dažādu uzvedības un ētikas normu, ka tās izprast un atcerēties ārzemniekam gluži vienkārši nav iespējams, jāatceras, ka arī ķīnieši saprot šo situāciju un nereti dažādu normu nezināšanu ieceļotājiem piedod. Tomēr ikdienā sastopamās situācijās reaģēt un uzvesties atbilstoši vietējai kultūrai ir ne vien pieklājīgi, bet arī krietni atvieglojoši, tā izvairoties no dažādiem pārpratumiem. Tāpēc ir vērtīgi iepazīties ar šīs Austrumu valsts lielākajām atšķirībām, mazākās nianses pēcāk apgūstot ar pieredzi.
