Daudziem ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas ceļot uz ES, bieži ir jāsaskaras ar apgrūtinošām, ilgām un dārgām vīzu procedūrām. Šodien iesniegtie priekšlikumi būtiski saīsinās un vienkāršos procedūras tiem cilvēkiem, kuri vēlas ieceļot ES īstermiņa uzturēšanās nolūkā, un tiks gūti lielāki izmaksu ietaupījumi un samazināsies birokrātija, vienlaikus saglabājot vajadzīgo drošības līmeni. Atvieglojot likumīgo ceļotāju piekļuvi Šengenas zonai, tiks veicināti draugu un radinieku apmeklējumi un uzņēmējdarbība. Tas veicinās saimniecisko darbību un darba vietu radīšanu, piemēram, tūrisma nozarē, kā arī ar to saistītajās jomās, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas un transporta nozarē. Nesens pētījums liecina, ka 2012. gadā apgrūtinošu vīzu procedūru dēļ tika zaudēti kopumā 6,6 miljoni potenciālo ceļotāju no sešām valstīm, kuru valstspiederīgie parasti ceļo visvairāk . Tas arī liecināja, ka, vīzu noteikumus padarot elastīgākus un pieejamākus, ceļojumu skaits uz Šengenas zonu no minētajām sešām valstīm vien varētu pieaugt par 30 % vai pat 60 % . Tādējādi piecu gadu laikā ceļotāji tiešajos izdevumos (par izmitināšanu, pārtiku un dzērieniem, transportu, izklaidi, pirkumiem, utt.) varētu tērēt pat 130 miljardus eiro, un tūrisma un ar to saistītajās nozarēs varētu būt nepieciešami aptuveni 1,3 miljoni darbavietu.
"iropai ir nepieciešama pārdomātāka vīzu politika. Mums jāpiesaista vairāk tūristu, uzņēmēju, pētnieku, studentu, mākslinieku un kultūras nozares darbinieku. Mēs vēlamies veicināt mūsu ekonomiku un radīt jaunas darba vietas, uzsverot mūsu vīzu politikas ekonomisko dimensiju, bet vienlaikus saglabājot augstu drošības līmeni pie mūsu robežām. Šodien iesniegtie priekšlikumi lielā mērā atvieglos procedūras cilvēkiem, kas dodas īstermiņa apmeklējumos. Mēs sagaidām, ka, pateicoties šiem priekšlikumiem, turpmākajos gados būtiski pieaugs ceļotāju skaits," sacīja iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.
Reklāma
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un uzņēmējdarbības un rūpniecības komisārs Antonio Tajāni sacīja: "Mūsu priekšlikums palīdzēs Eiropas tūrisma nozarei laikā, kad starptautiskā līmeņa konkurence kļūst arvien sīvāka, jo arvien vairāk valstu tūrismu izmanto kā izaugsmes faktoru. Jaunie vīzu noteikumi ir atbilde uz šo izaicinājumu. Šīs izmaiņas palīdzēs tūrisma nozarei pielāgoties gaidāmajam būtiskajam tūristu pieplūdumam Eiropā. Tūrisms ir Eiropas izaugsmes dzinējspēks, un tas ir bijis visbūtiskākais Eiropas ekonomikas balsts nesenās krīzes apstākļos."
Lai stimulētu Eiropas ekonomiku un atvieglotu dzīvi ceļotājiem uz ES, Eiropas Komisija šodien ierosina veikt būtiskas izmaiņas vīzu noteikumos. Galvenie šā tiesību aktu kopuma elementi ir šādi.
1. Termiņš, kādā jāapstrādā vīzas pieteikums un jāpieņem lēmums par to, tiek saīsināts no 15 dienām uz 10 dienām. 2. Tiek radīta iespēja iesniegt vīzas pieteikumus citu ES valstu konsulātos, ja dalībvalstij, kas ir kompetenta apstrādāt vīzas pieteikumu, nav klātbūtnes vai pārstāvības konkrētajā valstī. 3. Tiek radīti būtiski atvieglojumi regulāriem ceļotājiem, tostarp paredzot, ka obligāti tiek izsniegtas vairākkārtējas ieceļošanas vīzas, kas derīgas trīs gadus. 4. Tiek vienkāršota pieteikuma veidlapa un dota iespēja pieteikumu iesniegt tiešsaistē. 5. Dalībvalstīm tiek radīta iespēja izveidot īpašas shēmas vīzu piešķiršanai pie robežas uz laiku līdz 15 dienām vienā Šengenas valstī. 6. Dalībvalstīm tiek radīta iespēja atvieglot vīzu izsniegšanu lielu pasākumu apmeklētājiem. 7. Tiek izveidota jauna veida vīza (apceļošanas vīza), kas ļauj likumīgiem ceļotājiem pārvietoties Šengenas zonā laikposmā līdz vienam gadam (neuzturoties vienā dalībvalstī ilgāk par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā).
- Īstermiņa vīzas pieteikumu vienkāršošana, lai atbilstu arvien lielākajam pieprasījumam. Daudz ir sasniegts, piemērojot pašreizējos vīzu noteikumus – ir panākts, ka vīzas pieteikumu skaits ir pieaudzis par 68 % no 10,2 miljoniem pieteikumu 2009. gadā līdz 17,2 miljoniem 2013. gadā. Tomēr var darīt vēl vairāk, lai veicinātu likumīgo ceļotāju mobilitāti. Jaunākā statistika vīzu jomā par 2013. gadu ir pieejama šajā infografikā. Problēmas saistībā ar vīzu saņemšanu ļoti bieži ierobežo piekļuvi tūrisma mērķiem un rezultātā samazina potenciālo ekonomisko ieguvumu. Piemēram, Pasaules izstāde Milānā 2015. gadā varētu būt iespēja miljoniem cilvēku apmeklēt Eiropu.
Konkrēti, Komisija ierosina šādus pasākumus.
- Skaidrāku procesuālo noteikumu kopuma izveide un procesa paātrināšana. Tiek ierosināts termiņu vīzas pieteikuma apstrādei un lēmuma pieņemšanai par to saīsināt no 15 dienām līdz 10 dienām. Maksimālais termiņš, kādā jāiesniedz pieteikums, ir paildzināts no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem pirms plānotā ceļojuma, lai ceļotāji varētu savlaicīgi veikt plānošanu un lai izvairītos no stipri noslogotiem laikposmiem.
Turklāt apliecinošo dokumentu saraksts tiks vienkāršots un kļūs izsmeļošs, un šo prasību lielāka saskaņošana vietējā līmenī nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret vīzas pieteikumu iesniedzējiem. Tiks atcelta obligātā ceļojuma medicīniskā apdrošināšana, kas bieži vien ir dārga.
- Konsulārās sadarbības pastiprināšana. Saskaņā ar priekšlikumu, ja dalībvalsts, kas ir kompetenta apstrādāt vīzas pieteikumu, nav ne klātesoša, ne pārstāvēta konkrētajā trešā valstī, pieteikuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt pieteikumu jebkurā konsulātā, kas tur atrodas (obligātā pārstāvība).
- Kļūs daudz vieglāk veikt atkārtotus apmeklējumus, jo tiks ieviesti obligāti kritēriji vairākkārtējas ieceļošanas vīzas saņemšanai ar derīguma termiņu uz trim gadiem, bet pēc tam uz pieciem gadiem VIS reģistrētiem regulāriem ceļotājiem. Šie atvieglojumi uzlabos to pieteikumu iesniedzēju situāciju, kuru dati ir reģistrēti Vīzu informācijas sistēmā (VIS) un kuri pēdējo 12 mēnešu laikā ir likumīgi izmantojuši vismaz divas vīzas. Šādas noteikumu izmaiņas ir iespējamas arī, pateicoties Vīzu informācijas sistēmas (VIS) pakāpeniskai ieviešanai, kuru paredzēts pabeigt 2015. gadā un kura ļauj dalībvalstu konsulātiem piekļūt vīzas pieteikumu iesniedzēju vēsturei.
Tā kā ceļot varēs, neveicot tik ilgu iepriekšēju plānošanu, sagaidāms, ka ceļotāji, kuriem būs vairākkārtējas ieceļošanas vīzas ar ilgāku derīguma termiņu, veiks vairāk ceļojumu uz Šengenas zonu. Vairāk ceļojumu savukārt veicinātu ekonomikas izaugsmi Šengenas zonā.
- Apceļošanas vīzas izveide. Šī jaunā veida vīza dos iespēju ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, kas ieceļo Šengenas zonā, tur pārvietoties laikposmā līdz pat vienam gadam (neuzturoties vienā dalībvalstī ilgāk par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā), turklāt būtu iespēja vīzu pagarināt līdz diviem gadiem (ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs neuzturas vienā un tajā pašā dalībvalstī ilgāk kā 90 dienas 180 dienu laikposmā). Tas, piemēram, attiektos uz izpildītājmākslas nozares pārstāvjiem, kas dodas ilgās turnejās pa Šengenas zonu, kā arī uz individuāliem ceļotājiem, piemēram, tūristiem, pētniekiem un studentiem, kas vēlas pavadīt Eiropā vairāk laika.
Vispārīga informācija
Šodien iesniegtais dokumentu kopums ietver:
- ziņojumu ('A smarter Visa Policy for economic growth'), kurā novērtēts, kā dalībvalstis īsteno Vīzu kodeksu;
- priekšlikumu Regulas par Savienības Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) pārstrādātajai redakcijai;
- priekšlikumu Regulai, ar kuru izveido apceļošanas vīzu;
- pārskatu par statistikas datiem vīzu jomā.
Turpmākie soļi. Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam ir jāapstiprina abi priekšlikumi, un tas varētu notikt agrākais 2015. gadā.
Pēc priekšlikumu stāšanās spēkā izmaiņas būs piemērojamas visās ES dalībvalstīs, kuras pilnībā piemēro kopīgo Šengenas vīzu politiku, kā arī četrās Šengenas asociētajās valstīs (Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē). Jānorāda, ka Bulgārija, Horvātija, Īrija, Kipra, Rumānija un Apvienotā Karaliste vīzu politikā nepiedalās.
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 21.11.2024 - 30.11.2024 Brīvdienu māja “Laimes taure” TAKA")
