Autors: Jelena Ozola
Avots: Durbe.edu.lv
Par savu pieredzi Kultūras programmā Amerikā stāsta bijusī dalībniece no Latvijas Dina Ābola, kura pirms kāda laika atgriezās no ASV. Šajā valstī programmas ietvaros jauniete pavadīja veselu gadu, mācoties vietējā valsts vidusskolā un dzīvojot amerikāņu viesģimenē. Kultūras apmaiņas programma sniedz unikālu iespēju jauniešiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem – laikā, kad cilvēks ir atvērts visam jaunajam, ir zinātkārs, vieglāk pielāgojas jauniem apstākļiem un ir pietiekami pieaudzis, lai pavadītu mācību gadu vai pusgadu prom no mājām, ierastās vides un draugiem – gatavs dzīvot un mācīties svešā zemē, iepazīt tās kultūru, cilvēkus un sadzīvi, apgūt jaunus mācību priekšmetus, iegūt vērtīgas zināšanas un atziņas.
Dina, pastāsti lūdzu, kāpēc tu izvēlējies doties tik tālu no mājām un uz tik ilgu laiku?
Reklāma
Šo programmu izvēlējos, jo vēlējos savā dzīvē piedzīvot ko jaunu un nebijušu. Šis lēmums doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm tika pieņemts ātri. No šīs programmas es vēlējos iegūt jaunus iespaidus, padzīvot citu dzīvi, apskatīt pasauli, iegūt jaunus draugus un ar pilnu atdevi pavadīt to laiku, kas bija dots. Esmu ļoti pateicīga savai ģimenei, kas atbalstīja šo ideju un palaida mani tālajā ceļojumā uz otru pasaules malu un gribu pateikt paldies arī aģentūrai EC Durbe par organizēto braucienu.
Ko tev deva šis brauciens uz Ameriku? Vai tas mainīja tavu dzīvi?
Ļoti daudz šī pieredze deva sevis iepazīšanā. Esot tur, es sevī atklāju ārkārtīgi daudz dažādas lietas, par kurām šeit, Latvijā, es pat nebiju aizdomājusies. Paskatījos uz visu citām acīm un pavērās vēl lielāka un skaistāka aina uz dzīvi. Tur pavadītais laiks noteikti bija viens no labākajiem brīžiem manā dzīvē! Pieredze bija fantastiska. Dzīve tur ir pilnīgi citādāka nekā šeit. Kaut vai ņemot vērā dažādās tradīcijas, kas ir skolās - ar Latviju nesalīdzināt.
Kā tev gāja, esot pasaules otrā galā?
Sākumā bija ļoti grūti. Viss bija jauns: cilvēki, skolas biedri, skolotāji, skola...pie visa bija jāpierod. Bet atzīšos, ka patiesībā man tas ļoti patika. Tas bija kā pārbaudījums man, kuram es stājos pretī un beigās iznāca pat ļoti pozitīvs iznākums. Tā kā es ierados augustā, divas dienas pēc ierašanās man jau sākās treniņi tenisā. Tur arī iepazinos ar pirmajām meitenēm, kas arī mācījās manā skolā. Vienīgā lieta, par kuru es nebiju īsti droša - tā bija valoda. Tāpēc sākumā izvēlējos vairāk klausīties un mazāk runāt. Bet jau pēc apmēram diviem mēnešiem ne ar ko neatšķīros no vietējiem - tāpat jau biju sākusi viegli trallināt angļu valodā.
Pēc tavas pieredzes, ko tu vari pateikt par Amerikā sastaptajiem cilvēkiem?
Runājot par attieksmi un cilvēkiem, salīdzinot Latviju un Ameriku - kā diena un nakts. Tur viņi ir gatavi izpalīdzēt tev jebkā un jebkurā lietā. Pozitīvisms no viņiem staro kā salūts jaunajā gadā! Turpretim šeit, manuprāt, cilvēki ir vairāk drūmi, negatīvāk noskaņoti un vairāk paši par sevi. Tāpēc, piemēram, tur arī nebija īsti bail iet uz skolu, jo meitenes visu laiku bija blakus, rādīja, stāstīja, iepazīstināja ar citiem.
Kāds ir tavs lielākais ieguvums ASV pavadītajā laikā?
Vislielākais gandarījums - esmu ieguvusi jaunus draugus ne tikai amerikāņus, bet arī draugus no Itālijas, Brazīlijas, Indonēzijas, Kolumbijas, ar kuriem, starp citu, joprojām tiek uzturēts kontakts ļoti, ļoti bieži. Kā jau minēju iepriekš, laiks, ko pavadīju Amerikā, ir viennozīmīgi tāds, kuru atcerēšos vienmēr. Vēl arī prieks par to, ka šo laiku nepavadīju tikai vienā štatā, bet izdevās arī paceļot pa citām vietām Amerikā.
Ko darīji pēc atgriešanās no Amerikas?
Atgriežoties Latvijā es pabeidzu vidusskolu, kā arī biznesa koledžu Anglijā, kurā biju studējusi neklātienē. Šobrīd jau esmu studente un mācos Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Neskatoties uz visu, es noteikti atgriezīšos Amerikā un tas būs ļoti, ļoti drīz!
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Jaunais Ford Tourneo Europcar")
