Foto: J. Mikutaviciene/A. Navickas/G. Antanavičius/K. Vasilevskis
Autors: Kęstas Vasilevskis
Avots: Zarasu rajona TIC
Stelmužes muiža (latviski Stelmuiža) ir pazīstama jau no 16. gadsimta vidus kā topošās Kurzemes hercogistes sastāvdaļa. 1921. gadā teritorija nonākusi Lietuvas sastāvā pēc teritoriju pārdales starp Latviju un Lietuvu. Tagad šīš teritorijas tūristus piesaista vecākais koks Baltijā – Stelmuižas ozols, Stelmuižas Jēzus Krusta baznīca, kura ir viena no vecākajām koka baznīcām Lietuvā, Vergu tornis, Līgumu akmens – viens no lielākajiem un iespaidīgākajiem Lietuvā, bet par visu pēc kārtas!
Reklāma
Stelmužes muižas nodibināšanas, šajā vietā esot bijusi pils. Pils nav saglabājusies līdz mūsdienām, taču vēl joprojām mēs varam apskatīt vienu no interesentākajiem Aukšaitijas ciematiem, kurš joprojām saglabā atmiņas par kādreizējo spozmi. Muiža, kura agrāk plauka protestantu vidū, piesaista tūristu grupas no Lietuvas un ārzemēm.
Galvenais Stelmužes askates objekts ir Kunga Jēzus Krusta baznīca. Tā bija uzcelta 1650. gadā kā kapela priekš vietējiem protestantiem. Baznīca šodien ir viena no vecākajām koka būvēm Lietuvā. Unikāla baznīca ir ar to, ka baznīcu būvējuši izmantojot gandrīz tikai zāģus un cirvjus, šobrīd mēs varam atrast tikai pāris naglas baznīcas ēkā. Baznīcas interjers ir ļoti specifisks: meistari no Latvijas izgatavoja no koka grebtus rotājumus, kuri savieno altāri un katedru, rotājumu vidū ir gan grebtas ozola lapas gan vīģu lapas, dažādi konusi un ziedu pumpuri.
Jaunākajiem apmeklētājiem šeit ir iespēja atraktīvā veidā iepazīties ar kristīgo svētajiem, noklausīties orgāna skaņās, kā arī visa ģimene var izveidot sev unikālu Stelmužes simbolu un atgriezties mājās ar unikālu dāvanu.
Parkā Jūs varēsiet apskatīt slaveno Stelmužes ozolu. Caurmērā ozolu vecums ir 400-500 gadu, taču Stelmužes ozols šo vecumu pārsniedz vairākas reizes. Ozolam ir gandrīz 2000 gadu un viņš ir viens no vecākajiem kokiem Eiropā un pats vecākais Baltijā.
Vēl viens ievērojams dabas piemineklis Stelmužē ir Līgumu akmens. Akmens leģenda vēsta, ka šeit viņu ir nometis velns, kurš bija mērķējis baznīcā, tomēr aizmetis tai garām. Kopš tiem laikiem šis milzis guļ šeit. Ir pamats apgalvot, ka akmens pazemes daļa ir vēl lielāka un akmens varētu būt lielākais Lietuvā.
Parks ir izlavēts ne tikai ar baznīcu un ozolu, te ir iespēja apskatīt arī mazākus, traču ne mazāk interesantus objektus. Pastaigājoties caur parku, apmeklētāji var apkatīt Valujevu ģimenes atduses vietu, kuri bija muižas saimnieki XIX gadsimtā. XX gadsimta karu laikā kapavieta stipri cieta, tāpēc tika nolemts viņu pārnest banīcas pazemes telpās.
Eiropas vēstures postošākie periodi nepagāja garām šīm vietām. Stelmuže gadsimtu laikā ir piedzīvojusi pagānu rituālus, Napoleona armiju un Pirmā Pasaules kara zvērības. Parkā ir apglabāti vairāki dotā kara dalībnieki. Šobrīd parka ielejā var apskatīt Laimes aku un doties cauri ozolu alejai, kur katrs ozols ir nosaukts kāda Lietuvas vēsturei būtiskas personas vārdā.
Netālu no parka atrodaS Vergu tornis.XVII–XIX gs. Muižu pārvaldīja vācieši Folkerzami, bet vēlāk cara muižnieki Valujevi, kuri bija slaveni ar savu nežēlību. Uzbūvētajā tornī viņi turēja apcietinājumā un sodīja noziegušos dzimtcilvēkus – ieslodzīja uz nakti, bet pa dienu atkal dzina darbā. Vergu tornis kalpoja kā cietums. Vēsturiskajos avotos ir fiksēts, ka, neizturot muižas kungu nežēlību, dzimtļaudis bieži vien bēga no Stelmužes vai pat izdarīja pašnāvības. Būve ir restaurēta, un ir ierakstīta XVII gs. arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Brauciet uz Stelmuži un atklājiet daļu no Latvijas vēstures Lietuvā!
Vairāk informācijas: www.visitzarasai.lt
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
 (2).png "𝐁𝐋𝐀𝐂𝐊 𝐅𝐑𝐈𝐃𝐀𝐘 akcija!!! Latvia Tours")
