Daugavpils novada domē tika rīkota tikšanās ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāvjiem, Daugavpils novada domes vadību un Slutišķu ciema iedzīvotājiem, lai diskutētu par ieceri Slutišķu vecticībnieku sādžai piešķirt valsts kultūras pieminekļa statusu. Tā kā līdz šim vietējie ciema iedzīvotāji pauduši negatīvu nostāju un iebilduši pret šo ideju, tikšanās mērķis bija sniegt atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, izskaidrot statusa nozīmi, tā potenciālos ieguvumus vai ierobežojumus.
Kā norādīja VKPAI vadītājs Juris Dambis, Slutišķu sādža pilnībā atbilst kultūras pieminekļa statusa prasībām. "Dažreiz sabiedrības bažas, ka pieminekļa statuss rada tikai apgrūtinājumu ir mīts. Statuss ir kultūras vērtības manifestācija visaugstākajā līmenī. Slutišķi ir fantastiska vieta, kura, pateicoties vietējiem iedzīvotājiem, ir saglabājusi savu šarmu un vērtību. Šīs vietas noskaņa ir tāda pati kā pirms vairākiem gadu desmitiem. Piešķirot statusu, šī vieta tiks nostādīta līdzvērtīgā pozīcijā ar tādām spožām un visiem zināmām vietām kā Rundāles pils, Rīgas Doma baznīca vai Daugavpils cietoksnis," tā J.Dambis.
Reklāma
Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika pauda atbalstu šai iecerei, norādot, ka kultūras pieminekļa statuss Slutišķiem un tuvākajai apkārtnei sniegs jaunas attīstības iespējas, piesaistot gan valsts, gan Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Jau šobrīd ir izstrādās projekts, ar kura palīdzību ir iespēja piesaistīt pus miljonu eiro – par šiem līdzekļiem plānots pārbūvēt ceļa posmus, izbūvēt dabas parka "Daugavas loki" apmeklētāju centru, atjaunot otro pašvaldībai piederošo vecticībnieku sētu, iekārtojot tur garīgās kultūras ekspozīciju. Tāpat projekta ietvaros plānots atpūtas vietu "Latgales sēta" pārveidot par brīvdabas publisko pasākumu norises vietu un atjaunot apskates objektus (kāpnes, tiltiņus utt). Tādā veidā pašvaldība vēlas ne tikai piesaistīt, bet arī pēc iespējas ilgāk noturēt tūristus, veicinot uzņēmējdarbību un teritorijas pievilcību. Pretendēt uz šī fonda atbalsta līdzekļiem var tikai pie nosacījuma, ka Slutišķu sādžai tiks piešķirts kultūras pieminekļa statuss.
Slutišķu iedzīvotāji izteica viedokli, ka viņi neiebilst pret muzeja attīstību un vietas popularizēšanu, tomēr nevēlas, lai tas ierobežotu viņu intereses privātajā teritorijā. Iedzīvotāji nav tik turīgi, lai varētu mājas atjaunot atbilstoši visām prasībām – nav noslēpums, ka guļbūve, koka logi vai apdare maksā krietni vairāk kā vienkāršāki būvmateriāli. Tās būs citas cenas, citu speciālistu piesaiste, grūti sasniedzamas būvatļaujas Rīgā, iebilda iedzīvotāji.
Inspekcijas pārstāvji norādīja, ka apzinās, ka šī vieta ir apdzīvota un tā nav sastingusi laikā. "Piemēram, ja ir veicami jumta vai fasādes sakārtošanas darbi, tad kvalitatīvai atjaunošanai pašvaldības var ieguldīt naudu, saņemt finansējumu no valsts vai arī piesaistīt ES līdzekļus. Pieminekļa statuss uzliek apgrūtinājumu, jo nevar darīt ko vēlies – nevar nojaukt vēsturisko apbūvi vai uzbūvēt lielveikalu. Tomēr, ja ir vēlme dzīvot un saimniekot, tad statuss nekādus pārspīlētus apgrūtinājumus neuzliek. Kontrolēta attīstība ir iespējama, bet saglabājot to garšu un noskaņu, ko dod šī unikālā vieta," mierināja J.Dambis.
Daugavpils novada dome pauda gatavību veidot īpašu atbalsta programmu, kas ļautu kompensēt starpību privātajām saimniecībām, kas būs radusies par dārgāku būvmateriālu izmantošanu, lai saglabātu harmonisku sādžas ainavu. Saskaņā ar likumu, valsts vai pašvaldība privātajā sektorā var ieguldīt līdzekļus tikai pie nosacījumu, ja objektam ir piešķirts pieminekļa statuss. Tāpat pašvaldība par saviem līdzekļiem ir gatava piesaistīt speciālistu, kas izvērtēs katras mājas stāvokli, sniedzot rekomendācijas par nepieciešamajiem restaurācijas darbiem.
Ciema iedzīvotājs Ivans Ribņikovs, pretēji vairākumam ciema iedzīvotāju viedoklim, minēja, ka, jāapzinās, ka statusa pozitīvais aspekts ir tas, ka valsts būs ieinteresēta šo dzīvojamo māju uzturēšanā un atjaunošanā. "Manuprāt, kompromiss šajā situācijā ir tāds, ka pašvaldība apņemas sniegt finansiālu atbalstu, ja kāds vēlēsies renovēt mājas. Ja tā nenotiks, tad baidos, ka nākotnē autentisks paliks tikai muzejs – pārējo ēku un sādžas kopskats zaudēs savu arhitektonisko savdabību."
"Es Slutišķos jau dzīvoju ceturtajā paaudzē" tā Arkādijs Jermolajevs. "Slutišķi ir savdabīgs ciems - te apvienojas dažādas tautības, tomēr mēs vienmēr esam dzīvojuši ar savstarpēju sapratni un cieņu. Mēs arī vēlamies, lai vēsturiskā vērtība te saglabājas, tomēr ir iebildumi, kā tūristi ietekmē mūsu sadzīvi. Mēs ceram, ka tomēr šajā vietā iekšā nebrauks divstāvīgi autobusi un tiks uzstādīti ceļa zīmju ierobežojumi."
Noslēdzot diskusiju, J.Dambis vēlreiz uzsvēra, ka kopējā tendence valstī ir tāda, ka arvien vairāk ēku īpašnieki vēlas, lai viņu īpašumi tiktu iekļauti kultūras pieminekļu sarakstā, pat tad, ja ēkas kopējā vērtība nav tik augsta. Šis ir unikāls gadījums, ka tik daudzi ir pret. Daugavpils novada domes vadība vēlreiz atgādināja, ka bez statusa, šīs vietas attīstība kļūs stipri ierobežota.
Diskusijas noslēgumā, VKPAI pārstāvji akcentēja, ka statusa piešķiršanu vai nepiešķiršanu nosaka Kultūras ministrija, neatkarīgi no pašvaldības vai iedzīvotāju interesēm. Tomēr ministrija vēlas iedzīvotāju piekrišanu, jo tikai dialogā ir iespējama kopdarbība. "Ja ciema iedzīvotāji tuvākajā laikā neatsūtīs vēstuli, ka ir mainījuši domas, iespējas krietni sarūk, ka Kultūras ministrija šai vietai piešķirs statusu. Ja mēneša laikā Slutišķus neiekļaus sarakstā – pašvaldība palaidīs garām iespēju realizēt iecerētos projektus, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus. Tikai pēc 2020.gada varēs cerēt uz kādu atkārtotu kultūras pieminekļu aizsardzības programmu," paskaidroja J.Dambis.
Daugavpils novada dome plāno lūgt piešķirt Slutišķu sādžai kultūras pieminekļa statusu. Iedzīvotāji tikšanās laikā vēl nevarēja sniegt atbildi par savu turpmāko izvēli un rīcību.
Atgādinām, ka Slutišķu vecticībnieku lauku sēta Daugavas lokos ir vienīgais šāda veida muzeja objekts Latvijā, kas atrodas autentiskā apdzīvotā sādžā, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Ekspozīcijas ēkas ir tautas būvniecības paraugi ar daudzām dekoratīvām koka detaļām, logu apmaļu un slēģu rotājumiem, ārdurvju vērtņu veidojumiem. Pērn tika atklāta Naujenes novadpētniecības muzeja renovētā ekspozīcija Slutišķu vecticībnieku lauku sēta un jaunā ekspozīcija Zemkopības darbarīki Daugavpils novadā 20. gadsimta 1. pusē.
Šogad, 22.maijā, šeit notiks tradicionālais Starptautiskais tautas mākslas festivāls "Augšdaugava 2016". Šogad pasākumā tiks akcentēta Augšdaugavas simboliskā nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā. Pagājuši 30 gadi, kopš žurnālisti Dainis Īvāns un Artūrs Snips 1986. gadā uzsāka publicēt leģendāro rakstu sēriju "Par Daugavas likteni domājot" laikrakstā "Literatūra un Māksla", norādot uz ekonomiskajiem un estētiskajiem zaudējumiem, ko radītu Daugavpils HES celtniecība gleznainajos Daugavas lokos.
Vairāk informācijas www.augsdaugava.lv
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
