Reklāmraksts. Kad ir runa par iekrājumu veidošanu, ikviens iesaka darīt tādas praktiskas lietas kā, piemēram, ik mēnesi 10% no ienākumiem noguldīt krājkontā, pārdot nevajadzīgās lietas, atslēgt televīziju, izvēlēties izdevīgākos pakalpojumu sniedzējus, gatavot un ēst mājās, kā arī samazināt elektroenerģijas patēriņu. Vairums cilvēku arī ievieš šos ieteikumus savā dzīvē un pastāvīgi piedomā pie taupīgas dzīves paradumu ievērošanas, tomēr iekrājumu kā nav, tā nav. Daudziem tas neizdodas vājā rakstura dēļ, bet vēl daudzi gluži vienkārši nevar atļauties veidot iekrājumus, jo tiem ir ātrais kredīts ar sliktu kredītvēsturi, kura izmaksas, maigi izsakoties, ir milzīgas.
Ja arī jūs esat izmēģinājuši dažnedažādas ietaupīšanas metodes, bet jums vēl līdz šim nav izdevies izveidot iekrājumus, izmēģiniet kādu no turpinājumā aprakstītajiem veidiem, kas ļaus izveidot lielākus vai mazākus naudas iekrājumus, īpaši nepiepūloties. Skaidrs, ka nav tādas metodes, kas derētu ikvienam, tomēr šie ieteikumi tik tiešām radīs ietaupījumus, ja tā var teikt, no zila gaisa.
Reklāma
• Automatizējiet pārskaitījumus. Nodrošiniet, ka daļa ienākumu katrā algas dienā tiek automātiski pārskaitīta uz krājkontu vai kādu citu īpašu kontu. Mācieties iztikt ar to, kas paliek pāri, un pakāpeniski palieliniet pārskaitāmās naudas daudzumu.
• Atgūtos nodokļus ieskaitiet krājkontā. Atgrieztos nodokļus, kas gada laikā ir bijuši pārmaksāti, nevis vieglprātīgi iztērējiet, bet gan ieskaitiet krājkontā. Daļu no tiem var izmantot, lai, piemēram, nomaksātu parādus vai kredītu.
• Algas paaugstinājumu ieskaitiet krājkontā. Skaidrs, ka algas pielikums ir neizsakāmi iepriecinošs un nereti liek kaldināt nākotnes plānus, tomēr izliecieties, ka neesat to saņēmuši un ieskaitiet to krājkontā.
• Prēmijas ieskaitiet krājkontā. Ik reizi, kad darbā saņemat prēmiju vai kādus citus bonusus, 10% iztērējiet savām vēlmēm un vajadzībām, bet pārējo ieskaitiet krājkontā.
• Kompensācijas ieskaitiet krājkontā. Saņemot kompensācijas, piemēram, no apdrošinātāja vai kādas citas institūcijas, ieskaitiet tās krājkontā.
• Pabalstus ieskaitiet krājkontā. Jebkāda veida pabalstus arīdzan ieskaitiet savā krājkontā.
• Uz atlaižu rēķina ietaupīto naudu ieskaitiet krājkontā. Jūs nopirkāt kurpes uz atlaidēm, ietaupot 20 eiro? Šos 20 eiro nevar uzskatīt par ietaupītiem, kamēr tie nav novirzīti iekrājumos. Izliecieties, ka atlaides nav bijušas un uz atlaižu rēķina ietaupīto naudu ieskaitiet krājkontā.
• Atbrīvojieties no kaitīgajiem ieradumiem. Šeit ir runa ne tikai par veselībai kaitīgajiem ieradumiem, bet arī par finansēm kaitīgajiem ieradumiem. Lai arī kas tas būtu - smēķēšana vai ātrie kredīti - , izskaudiet to no savas ikdienas.
• Atalgojiet sevi par labajiem darbiem. Līdzīgi kā daži iemet pa monētai krājkasē ik reizi, kad nolamājas vai kā citādi nogrēkojas, iemetiet monētu krājkasē ik reizi, kad izdarāt kaut ko labu.
• Pārveidojiet iecienītājos ieradumus. Vai jūs ik nedēļu dodaties ar draugiem pusdienot vai vakariņot ārpus mājas? Ja tā, tad vismaz reizi mēnesī rīkojiet kopīgu maltīti pie kāda mājās. Tas ne vien ietaupīs naudu, bet arī neradīs rutīnu.
• Turpiniet veikt kredīta maksājumus. Beidzot esat nomaksājuši kredītu? Turpiniet veikt kredīta maksājumus sev, pārskaitot attiecīgo summu vai vismaz pusi no tās uz savu krājkontu.
• Papildiniet krājkasi, mazgājot veļu. Ik reizi, kad liekat veļasmašīnā mazgāties veļu, ielieciet krājkasē kādu monētu.
• Noapaļojiet skaitļus. Dienu pirms algas dienas apmeklējiet savu bankas kontu un apskatieties atlikumu. Ja tur ir, piemēram, 117 eiro, 7 vai 17 eiro pārskaitiet uz savu krājkontu.
• Iztīriet savus makus no sīknaudas. Katras dienas beigās visu sīknaudu no saviem makiem ielieciet krājkasē.
• Spēlējieties ar banknotēm. Reizi nedēļā izņemiet no maka, piemēram, visas 5 eiro banknotes un ielieciet tās krājkasē.
• Spēlējieties ar cipariem. Iedomājieties ciparu no 0 līdz 9, izņemiet no sava maka visas banknotes, kuru sērijas numurs beidzas ar jūsu iedomāto skaitli, un ielieciet tās krājkasē.
• Pieņemiet iknedēļas izaicinājumu. Pirmajā nedēļā ielieciet krājkasē 1 eiro, otrajā nedēļā – 2 eiro, trešajā – 3 eiro utt.
• Pieņemiet kalendāra izaicinājumu. Pirmajā janvāra nedēļā ielieciet krājkasē 52 eiro, otrajā nedēļā - 51 eiro, trešajā – 50 eiro utt.
• Saderiet ar draugu. Atrodiet draugu, kas tik pat ļoti kā jūs vēlas iekrāt naudu, un saderiet, ka, ja nākamajā mēnesī jūs būsit iekrājuši mazāk nekā jūsu draugs, jūs nākamos 6 mēnešus, piemēram, pļausit drauga piemājas mauriņu.
• Tēlojiet detektīvu. Paceliet un ielieciet krājkasē ikvienu monētu, ko atrodat uz zemes. Interesanti, bet šajā gadījumā teiciens “kas meklē, tas atrod” tik tiešām darbojas.
• Meklējiet simbolus. Ik mēnesi noguldiet krājkontā summu, kas vienāda, piemēram, ar jūsu bērnu vecumu vai vecumu, kādā jūs vēlaties doties pensijā.
• Piestādiet sev rēķinus. Naudas pārskaitījumu uz krājkontu pozicionējiet kā obligātu, nevis brīvprātīgu.
• Atgādiniet sev par mērķiem. Redzamā vietā uzstādiet savu mērķu attēlus, piemēram, jauna mājokļa, automašīnas vai ceļojuma attēlus, tādējādi liekot sev atteikties no mazsvarīgākiem tēriņiem.
• Atgādiniet sev par svarīgiem notikumiem. Bezpersoniskās paroles interneta iepirkšanās portālos nomainiet uz kaut ko personisku, kas jums atgādinātu par kādu svarīgu notikumu, kuram jūs krājat naudu. Piemēram, parole "17julijs2017" atgādinās jums par plānotajām kāzām 2017. gada 17. jūlijā un, iespējams, atturēs jūs no nevajadzīgu pirkumu veikšanas.
• Izvēlieties neērtības. Vairums cilvēku izvēlas to vai citu banku, tikai tādēļ, ka tā atrodas tuvu mājām. Lieki piebilst, ka ļoti bieži šīs bankas nav tās izdevīgākās. Izvēlieties izdevīgāko banku, ja arī nokļūšana uz to sagādā neērtības. Banka nav pārtikas veikals, kas tiek bieži apmeklēts. Kad jūs pēdējo reizi bijāt bankā?
• Izmantojiet internetbanku. Ir pakalpojumi, par kuriem bankā ir jāmaksā, bet internetbankā tie ir pieejami bez maksas. Kāpēc maksāt par to, kas ir pieejams bez maksas?
• Dodiet savām krājkasēm vārdus. Nosaukumi, līdzīgi kā attēli, pastāvīgi atgādina, kādam mērķim jūs šo krājat naudu. Ja vien iespējams, piešķiriet nosaukumu arī savam krājkontam.
