Valmiera ir Vidzemes lielākā pilsēta ar aktīvu uzņēmējdarbību, dabai draudzīgu domāšanu, rosīgu kultūras un sporta dzīvi, kas balstās senās tradīcijās. Te vienkopus satiekas senatnīgais ar mūsdienīgo, industriālais ar dabisko, un tādēļ te labi jūtās pilsētas iedzīvotāji un viesi.
Valmieras likteņa lieciniece ir Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, būvēta 1283. gadā. Tā ir viena no vecākajām akmens celtnēm Latvijā, kas savā arhitektūrā apvieno romāņu un gotisko stilu. Mērojot ceļu pa gadsimtus senajām kāpnēm uz baznīcas torņa skatu terasi, aplūkojama neliela izstāžu galerija, bet viena no gleznām, sajūtot viesu klātbūtni, uzsāk laipnu sarunu.
Reklāma
Lai arī pilsēta pārcietusi karus, tā atkal un atkal ir spējusi atkopties. Daudz vēsturisku liecību sniedz zemes dzīles, joprojām arheologiem atklājot senus stāstus. Bet ceļvedi, kas ievedīs Valmieras mākslas un arhitektūras pasaulē, iespējams aplūkot šeit.
Valmierā šūdināts Latvijas valsts priekšvēstnesis – sarkanbaltsarkanais karogs. Sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti 1916.gadā pēc sava skolotāja, vēlāk dzīvesbiedra Jāņa Lapiņa meta uzšuvusi Valmieras bēgļu patversmes skolotāja Marianna Strautmane, un tas bija pirmais zināmais latviešu nacionālais karogs. 1917.gada Vidzemes Zemes sapulces laikā tas svinīgi plīvoja virs Valmieras Latviešu Biedrības nama, kurā tika pieņemtas svarīgas rezolūcijas, tostarp par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām. Šis karogs joprojām ir aplūkojams Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Vairāk par karoga stāstu iespējams uzzināt īpašā animācijas filmiņā šeit! Savukārt Valmieras “Brīvības stāstu” mūsdienās iespējams izdzīvot katram, dodoties īpašā Valmieras Tūrisma informācijas centra sagatavotā tematiskā maršrutā.
Nav šaubu, ka Valmiera ir viena no zaļākajām Vidzemes pilsētām. Mēdz teikt, ka Valmiera ir industriāla pilsēta, kas patiesībā ir mežs. Par to var pārliecināties ikviens, kurš lapu zaļošanas vai krāsošanās laikā ir uzkāpis Svētā Sīmaņa baznīcas tornī vai izmēģinājis Taku kokos Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā, kuras noslēgums ir lidojums pāri Gaujai. Pilsētu rotā ne vien ozoli, vītoli, priedes, lapegles, bet bieži sastopamas ir arī liepas. Tā atainota arī Valmieras ģerbonī. Par to, ka Valmierā dzīvojam zaļi, var pārliecināties, dodoties “Zaļā Valmiera” vai kādā citā pastaigu vai velo maršrutā.
Valmieras krāšņākā rota ir Gauja, kas ar savu tecējumu vij lokus cauri pilsētai, iezīmējot krāšņas ainavas un savijot pilsētas dinamiku ar rimto dabas plūdumu. Vien dažu stundu garumā iespējams mērot ainavisku pastaigu maršrutu Gaujas krastos, kas savieno četrus Valmieras tiltus. Savukārt vasaras sezonā pa pilsētas galveno ielu vizina vienīgais upes tramvajs Latvijā – Gaujas tramvajs.
Valmiera ir pilsēta ar teātra dvēseli un garu. Neierobežots radošums virmo gaisā ne tikai teātra izrāžu laikā, bet arī ik gadu rīkotajā Valmieras vasaras teātra festivālā, kad par neierastām teātra skatuvēm kļūst ierastas vietas pilsētvidē, piemēram, garāža, peldbaseins, pļava. Interesanti, ka Oļģerts Kroders ne tikai bijis Valmieras Drāmas teātra režisors, bet teātra 11.grimētavā arī dzīvojis. Pašlaik gan telpa ir nedaudz pārkārtota, bet tajā joprojām atrodamas režisora pēdējās pirktās grāmatas, spieķis, jaka, fotogrāfijas, bildes un gleznas. Savukārt iepretim teātra ēkai atrodas režisora iemīļotais restorāns “Rātes vārti”, kurā viņam bija sava ēdienkarte. Lai arī nopelniem bagātais režisors vairs nav starp mums, viņa ieguldījums latviešu teātra vēsturē ir vārdos neizmērojams. Tāpēc, godinot režisoru Oļģertu Kroderu viņa 99.jubilejā, 2020.gada vasarā Dzirnavu ezeriņa promenādē iepretim teātra namam uzstādīts mākslas objekts “Krodera ābele”.
Neparastums ir vēl kāda Valmieras iezīme. Par to var pārliecināties, uzzinot, kādus vietvārdus valmierieši izvēlējušies dažādām vietām pilsētā. Vai Burkānciemā aug burkāni, vai Vecpuišu parka dibinātāji patiešām bija vecpuiši, vai Krāču kaktā ir daudz kaktu, vai tilts, ko valmierieši sauc par Dzelzīti, ir no dzelzs? Šie ir tikai daži jautājumi, kas rodas, iepazīstot Valmieru tuvāk.
Valmierieši ir lieli mākslas baudītāji un cienītāji. Ik gadu aprīlī Valmierā norisinās Mākslas dienas. Tās priecē un iedvesmo ikvienu, aicinot baudīt mākslu, kas tiek radīta uz teātra skatuves, kino režijās, mūzikā, pat uzņēmējdarbībā un ēdiena šķīvī. uz audekla un pilsētvidē. Tas ir laiks, kad Latvijā zināmi mākslinieki Valmierā glezno pat uz soliņiem. Šie darbi nenonāk izstāžu zālēs, bet ieņēmuši vietu pilsētvidē, un Mākslas dienās radītās pēdas aplūkojamas ik dienu, dodoties tematiskā pastaigā pa Valmieru.
Kad Mākslas dienas aizvadītas, Valmiera aicina doties jaunā piedzīvojumā un baudīt filmu vakaru kinoteātros, kas citā laikā ir tāda vieta, kurai ar kino nav liela saistība. Un vēl jo interesantāk – skatītāji uz šiem neparastajiem kinoteātriem ierodas ar velosipēdiem. Tāda ir festivāla “Kino Pedālis” būtība.
Valmiera ir šūpulis BMX sportam Latvijā, un te atrodas vienīgais piemineklis pasaulē, kas ataino BMX velosipēdu. Netālu no tā 2019.gada vasarā tika atklāta jaunuzceltā BMX riteņbraukšanas trase, kas nosaukta par godu valmierietim, šobrīd vienīgajam divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Neilgi pēc tam trasē devās sportisti, Valmierā norisinoties augsta līmeņa Latvijas nacionālajam čempionātam un vēlāk arī Eiropas čempionātam BMX riteņbraukšanā.
Gan vēsturiski, gan mūsdienās Valmierā bijuši cilvēki, kuri ar savu darbu, idejām un panākumiem spējuši iedvesmot līdzcilvēkus, kā arī radīt pozitīvas pārmaiņas pilsētas, valsts un pat visas pasaules mērogā. Piemēram, uzņēmums SIA “VALPRO” ir lielākais degvielas kannu piegādātājs NATO armijām. No kannu dizaina iedvesmojies arī modes nams Chanel, kas radījis šādu somu zeltītā tonī. Savukārt piektajā lielākajā ēkā pasaulē (Lotte World Tower debesskrāpī Seulā) izmantots “Valmieras Glass grupa” ražotais stikla šķiedras audums.
Valmiera ir pilsēta, kas rada, iedvesmo un aicina ciemos!
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
