Autors: Baiba Rulle
Avots: Daba.gov.lv
Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) sadarbībā ar Dundagas Tūrisma informācijas centru un vietējiem uzņēmējiem 4. un 5. jūnijā interesentus ielūdz uz jauna formāta Slīteres Nacionālā parka Ceļotāju dienām ar saukli “Dārgumus meklējot”. Dārgumus varēs meklēt 46 punktos, kuros būs jāatmin mīkla vai jāizpilda uzdevums. 10 čaklākos mīklu un uzdevumu risinātājus gaidīs pārsteiguma balvas.
“Šogad Ceļotāju dienās apmeklētājus pārsteigsim ar ko nebijušu. Esam izstrādājuši īpašu Slīteres Nacionālā parka dārgumu karti, ko tradicionāli pierasts saukt par “Laupītāja karti”. Tomēr vienīgais, ko šajās dienās piedāvāsim savtīgi iegūt savā īpašumā, būs pozitīvas emocijas, jaunas zināšanas un labsajūta. Ikvienam Ceļotāju dienu dalībniekam vēlamies sniegt pašu dārgāko, kādēļ dibināts Slīteres Nacionālais parks – iespēju pieredzēt nacionālā parka dabas bagātības, izzināt piekrastes ciemu kultūrvēsturi un izbaudīt vietējo iedzīvotāju viesmīlību,” pauž Pārvaldes Slīteres Nacionālā parka dabas centra vadītāja Baiba Ralle.
Reklāma
Visos dārgumu kartē atzīmētajos punktos būs iespēja atrisināt mīklu vai uzdevumu. Turklāt 18 punktos būs pieejami īpaši Ceļotāju dienām veidoti video vēstījumi – dabas takās, torņos, dabas un kultūrvēstures objektos gaidīs kāds no dabas ekspertu Viļņa Skujas, Kristapa Vilka, Rūtas Abajas, lībiešu kultūrmantojuma zinātāju Teiksmas Pobuses, Edgara Millera un Dženetas Marinskas, gidu Lienītes Iesalnieces un Jāņa Dambīša sagatavotajiem stāstiem. Atbildes būs jāiesniedz elektroniski, konkrētajā punktā noskenējot QR kodu. Tādēļ, lai piedalītos dārgumu meklējumos, būs nepieciešams mobilais tālrunis ar interneta pieslēgumu, fotokameru un QR kodu lasītāju. Iegūto punktu skaitu noteiks punktā pavadītais laiks un uzdevuma sarežģītība.
Dārgumu meklētāji, kuriem patīk piestāt un parunāties ar kādu ceļabiedru, varēs atklāt nacionālā parka dabas dārgumus īsos pārgājienos, dabas izziņas nodarbībās un aktivitātēs, kā arī kultūrvēstures mantojumu īpašās pieturvietās lībiešu krastā. Interesenti varēs vērot tauriņus un putnus, pētīt ūdensdzīvniekus un jūras piekrastes iemītniekus, piedalīties ekskursijā Šlīteres bākā, kā arī doties laivu braucienā uz Kolkas bāku vai kādā no īsajiem pārgājieniem “Kolkasraga aplis”, “Pa līvu takām” vai “Vecročupes līkumi”. Ikviens šajās dienās varēs viesoties arī Ragu muzejā, Lībiešu tautas namā, Mazirbes muzejklētī, lībiešu mājās “Stūrīši-Branki” un Lībiešu saieta namā. Neizpaliks arī iespēja radoši darboties – izmantojot dabas materiālus, varēs veidot galvasrotas un nofotografēties aktivitātē “Pasmaidi dabai!”.
Garāku dārgumu meklēšanas ekspedīciju cienītājiem būs iespēja izraudzīties vienu no četriem garajiem pārgājieniem: 4. jūnijā gide Gunta Abaja aicinās velobraucienā “Slīteres aplis” (50 km), savukārt kopā ar gidu Jāni Dambīti būs iespēja doties Jūrtakas vasaras pārgājienā “Sīkrags-Saunags” (16 km), bet 5. jūnijā Pārvaldes vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja vedīs pārgājienā “No Pitragupes līdz Pižezeram” (7 km), savukārt Pārvaldes vecākais eksperts, entomologs Kristaps Vilks vadīs pārgājienu “Vilks Ķikana astē” (8 km).
Dārgumu kartē būs atzīmēti arī īpaši punkti, kuros ceļotājiem dienas gaitā atvilkt elpu un iestiprināties, kā arī pārnakšņot, lai turpinātu ekspedīciju nākamajā dienā. Būs iespēja gan baudīt tradicionālus lībiešu krasta ēdienus – sklandraušus, zivju zupu, bukstiņbiezputru, kūpinātas zivis –,
gan tematiskus šā gada Ceļotāju dienai veltītus ēdienus, piemēram, “Kājgriežu spēka zupu” vai “Asiņaino kuršu vikingu burgeru”. Pašiem kaislīgākajiem dārgumu tīkotājiem būs iespēja iegādāties arī seno lībiešu un baltu rotas.
Dārgumu karte un sīkāka informācija par objektiem un aktivitātēm pieejama vietnē www.sliteresdiena.lv, kā arī https://ieej.lv/R3k9l. Digitāla Slīteres Nacionālā parka Ceļotāju dienas karte aplūkojama vietnē https://ieej.lv/JpxZb.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 13.11.2024 - 23.11.2024 Skaistais Toskānas zieds Bauskas pilī Bauskas TIC")
