Foto: Publicitātes attēls
Autors: Ieva Kalniņa
Avots: Dundagas pils
15. maijā Dundagas pils atklāj tūrisma sezonu un trīs jaunas izstādes: Ievas Krūmiņas «Vēlmju lauks», Miķeļa Fišera «Debesis pār Palanku 6 dienas» un Dundagas pils lietišķās mākslas kolektīva izstādi «Spilveni kā mākoņi» (vadītāja Sandra Dadze). Visas izstādes būs apskatāmas līdz 4. septembrim.
Mākslinieces, Latvijas mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras vadītājas Ievas Krūmiņas personālizstāde «Vēlmju lauks» skatītājus ieved smalkā un niansētā teiksmu pasaulē. Darbu tehniskā amplitūda ietver tradicionālo gobelēnu tehniku, filcēšanu, izšūšanu un līdz nepazīšanai pārvērstu atkritumu (polietilēna maisiņi, PET pudeles, plastmasas iepakojumi) pārstrādi unikālā autortehnikā. Izstādes tituldarba ideju māksliniece raksturo: «Iztēlojos, kā varētu izskatīties domu, gribas (iegribu), fantāziju un kaislību slānis, kāds aptver gan atsevišķu indivīdu, gan sabiedrību un pasauli kopumā. Mani mēģinājumi ir to vizualizēt simboliskos un koncentrētos vēlmju laukos, kur sablīvējušās un pārklājušās iztēles projekcijas. Darbu radīšanai izmantotas apzeltītas plastmasas iepakojumu driskas, kas savulaik uz īsu brīdi aptvērušas dažādas manis iekārotas lietas, kas visbiežāk pēc to guvuma un patērēšanas nonāk atkritumu laukos, lai turpinātu savu garo ceļu uz nākotni.» Kādā senākā Ievas Krūmiņas izstādes recenzijā mākslinieks Georgs Barkāns ne tikai redz viņas daiļadē latviešu «jaunā gadu simteņa tekstilmākslas smaili», bet arī atzīst, ka: «jaunrades darbā, tikpat svarīgs kā talants un griba, ir veiksmīgs liktenis, kas levai bijis labvēlīgs no paša sākuma.» Viņa savu koncepciju veidojusi dinamiskājā 20. gadu simteņa eksperimentālās mākslas gaisotnē, ko profesionālajā gultnē ievadīja Rūdolfs Heimrāts - viens no 20. gs. vadošajiem tekstilmāksliniekiem un arī Ievas Krūmiņas skolotājs.
Reklāma
Ieva Krūmiņa ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā 1993. gadā. Viņas kompozīcijām raksturīgi dziļi intensīvi krāstoņi ar niansētām tonālām pārejām. Viņas darbos tvertais redzējums ir poētisks un dziļi filozofisks, kas kārtu pa kārtai atklājas ilglaicīgā un vairākkārtējā darbu apskatē. Mākslinieces nozīmīgāko izstāžu saraksts ir plašs – viņas darbi izstādīti Lielbritānijā, Slovēnijā, Polijā, Itālijā, ASV, Dienvidkorejā, u.c. Viņa saņēmusi daudzus starptautiskus apbalvojumus mākslas festivālos un biennālēs, tai skaitā galveno balvu 2019. gada Baltijas miniatūrtekstila triennālē Gdaņskā un galveno balvu 10. starptautiskajā miniatūrtekstila biennālē “Etno” Viļņā 2017. gadā.
Mākslinieka, Latvijas mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas pasniedzēja, Purvīša balvas ieguvēja Miķeļa Fišera «Debesis pār Palanku 6 dienas» ir gleznu cikls, kas tapis 2012. gada plenērā Palankas ciemā Moldovā, netālu no robežas ar Ukrainu. Toreiz katrā plenēra dienā tapis viens debesu gleznojums. Šie darbi aicina pacelt acis augšup un atgādina par mieru, kas apsedz visu Zemes haosu. «Meklējot noturīgākās attiecības, kas nosaka ainavā valdošās formas un krāsas, es nonāku tuvāk kosmiskās kārtības izpratnei,» saka mākslinieks.
Miķelis Fišers ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā 1995. gadā. Visu mākslinieka daiļradi apvieno mērķtiecīga interese par mākslas, misticisma un ezotērikas praksēm - par visu to, kas skaidro cilvēka dzīves brīnumu un pieskaras tā noslēpumam. Miķelis Fišers ieguvis Purvīša balvu 2015. gadā par personālizstādi «Netaisnība» Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā Rīgā; veidojis Latvijas paviljonu «Kas slikts var notikt» 57. Venēcijas mākslas biennālē 2017. gadā.
Dundagas pils lietišķās mākslas kolektīva izstāde «Spilveni kā mākoņi» ir iekārtota kā atvērta telpa, kas visu izstādes norises laiku mainīsies, klāt nākot jauniem darbiem. Viens izstādes akcents ir spilveni - tie, kas parastie, zem galvas liekamie un izmēros necilie - adatu spilventiņi. Taču izstādē skatītāju sagaidīs arī visa kolektīva kopdarbs - tamborētu ziedu vainags, kurā ikkatra kolektīva dalībniece ir ierakstījusies kā unikāls ziedu komplekts. Tāpēc pēdējais uzskatāms arī par kolektīva pašportretu.
Dundagas pils lietišķās mākslas kolektīvs ir dibināts 2020. gadā. Šobrīd tajā darbojas četrpadsmit dalībnieces, daļa ar ievērojamu individuālu pieredzi aušanā, adīšanā un citos rokdarbos. Kolektīva interešu centrā ir Ziemeļkurzemes tautas lietišķās mākslas mantojums, fokusējoties uz Dundagas un lībiešu krasta tradīciju unikalitāti. Īpaša loma rokdarbu klāstā piešķirta aušanas tradīcijām.
Dundagas pils ir vecākā un lielākā Ziemeļkurzemes pils, kas cieši saistīta ar baltvācu kultūras mantojumu. Tā celta līdzās Vanemas kuršu pilskalnam un kopš 1237. gada tika pierakstīta Rīgas bīskapijai, vēlāk - Rīgas domkapitulam un vairāk kā 200 gadus (līdz 1920. gada agrārreformai) tā piederēja muižnieku Ostenzakenu dzimtai, kas no šejienes pārvaldīja kā Ziemeļkurzemi, tā - Dienvidkurzemi. Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam 2021. gadā noslēdzās vērienīgi pils atjaunošanas darbi - tika atjaunota daļa pirmā un otrā stāva telpu.
Izstādes organizē Talsu novada pašvaldības iestāde Dundagas Kultūras pils, kas darbojas vēsturiskajā Dundagas pilī. Izstāžu kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Kalniņa.
Dundagas pils un izstāžu apskate iespējama pavadoņa vai pils gida klātbūtnē, tāpēc apmeklējumam jāpiesakās pa tālruni +371 29444395.
Pils darba laiks tūrisma sezonā (no 15. maija līdz 15. oktobrim):
Darba dienās.: plkst. 8.30 – 12.00 un 12.30 – 17.00
Sestdienās un svētdienās.: plkst. 11.00 – 17.00
Ieeja ar pils apskates biļetēm.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
