Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/ History.com
1968.gada 4.aprīlis pasaules vēsturē iegājusi ar dramatisku notikumu – Memfisā, Tenesī štatā ASV nogalināts plaši pazīstamais afroamerikāņu cilvēktiesību aktīvists Mārtins Luters Kings (1929-1968). M.L. Kings pēc pamatnodarbes bija mācītājs, cilvēks ar kristīgu pārliecību, humānists, un savu mērķu sasniegšanai izmantoja Gandija proponētās nevardarbīgās pretošanās principus, uz ko aicināja arī savus sekotājus. 1964. gadā ieguvis Nobela Miera prēmiju. ASV kopš 1986. gada janvāra trešā pirmdiena tiek atzīmēta kā Martina Lutera Kinga dzimšanas diena un ir valsts brīvdiena.
Mārtins Luters Kings dzimis Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecvecāki bija melnādainie vergi, tēvs — mācītājs, māte — mācītāja meita. Pats viņš sapņoja par ārsta profesiju, bet arī kļuva par mācītāju pēc izglītošanās teoloģijas seminārā Pensilvānijas štatā. 1955. gadā M. L. Kings beidza Bostonas Universitāti kā filozofijas doktors. 1954. gadā, izturējis konkursu, kļuva par Deksteres baptistu draudzes mācītāju Montgomerijas pilsētā, Alabamas štatā. Dienvidos viņš atgriezās ar jauno sievu Koretu, kas bija pārtikuša melnā lauksaimnieka meita no Alabamas.
Reklāma
1968. gada 4. aprīlī M. L. Kingu noslepkavoja. Viņš viesojās Memfisā, lai organizētu palīdzību streikojošajiem atkritumu savācējiem, un viņu ar snaipera raidītu šāvienu nošāva uz viesnīcas balkona. Nāves brīdī viņam bija vien 39 gadi. Valdība pasludināja 7. aprīli par valsts sērām. Pēc divām dienām Kingu apglabāja Atlantā blakus baptistu baznīcai Ebinezerē, kurā viņš bija kalpojis kopā ar savu tēvu. Aiz zārka gāja 150 tūkstoši cilvēku, to vidū bija astoņdesmit senatori un kongresmeņi, ASV prezidents, kandidāti uz prezidenta posteni, ministri. Televīzijā šīs bēres noskatījās 120 miljoni cilvēku.
Par M.L.Kinga slepkavību vērienīgas pakaļdzīšanās rezultātā tika aizturēts kāds Džeimss Ērls Rejs, vairākkārtīgi sodīts no Misūri cietuma izbēdzis recidīvists. Rejs savu vainu neatzina, un izmeklēšanas process bija garš un sarežģīts, bija grūti atrast pārliecinošus pierādījumus. Reja nevainīgumam sliecās ticēt pat M.L.Kinga ģimene, uzskatot, ka slepkavība bijusi valdības sazvērestība. Rejs nomira cietumā 1998.gadā, un pēdējā atkārtotā izmeklēšana viņa vainu tomēr apstiprināja.
Kings zināja, ka viņa dzīve jebkuru brīdi var pārtrūkt. Divus mēnešus pirms savas nāves kādā no saviem sprediķiem viņš runāja par to, kādus vārdus gribētu dzirdēt pie sava kapa: "...sakiet, ka es biju bundzinieks. Sakiet, ka es biju taisnības bundzinieks. Sakiet, ka es biju miera bundzinieks. Bet viss pārējais nav svarīgi. Pēc manis nepaliks nauda. Pēc manis nepaliks greznas, skaistas lietas. Bet es gribu atstāt pēc sevis dzīvi, kas ziedota mērķim...".
M.L.Kinga slavenākā runa ir “Man ir sapnis” (“I Have a Dream”), teikta 1963. gada 28. augustā Vašingtonā tā sauktā “marša uz Vašingtonu” laikā.
Pēc KInga nāves viņa atraitne Koreta Skota Kinga jau tai pašā 1968.gadā Atlantā Džordžijas štatā izveidoja viņa vārdā nosaukto Nevardarbīgu sabiedrības pārmaiņu centru (The Martin Luther King, Jr. Center for Nonviolent Social Change), kas darbojas joprojām. Centrs iekārtots Kinga dzimtajā mājā, un to ik gadu apmeklē aptuveni viens miljons viesu. Līdztekus ekspozīcijai centrā atrodas arī izcila cilvēktiesību literatūras bibliotēka.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.