Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Wikipedia/History.com
Karakasa jeb pilnajā, oficiālajā nosaukumā Santjago de Leona de Karakasa (Santiago de León de Caracas) ir Venecuēlas lielākā pilsēta. Kopumā, ar rajoniem, pilsētā dzīvo atpuveni 5,2 miljoni iedzīvotāju, padarot to par vienu no svarīgākajām Dienvidamerikas pilsētām. Ievērības cienīgs ir fakts, ka pati pilsēta atrodas aptuveni 800 metrus virs jūras līmeņa – kalnainā apvidū.
Karakasa tika dibināta, kad spāņi te izveidoja plantāciju un nocietinājumus, cenšoties nobruņoties pret vietējiem. Vēlākos gados lielākas problēmas šai nometnei sagādāja pirāti, kas regulāri rīkoja iebrukumus pilsētā - ko gan apgrūtināja kalnainais apvidus. Pieaugot kakao nozīmei pasaulē, arī Karakasa attīstījās. Gadsimtus vēlāk, kakao nomainīja nafta.
Reklāma
Pašlaik Venecuēlā situācija nav īpaši spīdoša, jo valstī tiek piedzīvota ekonomiskā krīze. Regulāri norisinās dažādas demonstrācijas, kā arī protesti, tiem pāraugot pat vardarbībā. Bieži ārvalstu medijos tiek ziņots, ka valstī trūkst pat pirmās nepieciešamības preces.
Karakasā arī fiksēta pasaulē augstākais pašnāvību un slepkavību skaits. Aptuveni 98% no slepkavībām netiek atrisinātas, liecinot par ārkārtīgi augsta līmeņa korupciju. ASV ir izsludinājusi brīdinājumu cilvēkiem nedoties uz Venecuēlu vispār.
Pati Venecuēla jeb – arī pilnajā nosaukumā Venecuēlas Bolivāra Republika ir vidēji attīstīta valsts Dienvidamerikas ziemeļos. Tā robežojas ar Kolumbiju, Brazīliju un Gajānu. No ziemeļiem to apskalo Karību jūra. Netālu no Venecuēlas krastiem atrodas Aruba, Nīderlandes Antiļas un Trinidāda un Tobāgo. Galvenā valsts ekonomikas nozare - naftas ieguve. Nafta un tās produkti sastāda 95% no Venecuēlas eksporta. Pēc 2014. gada straujā naftas cenu krituma sākās strauja inflācija. Ekonomisko situāciju valstī pasliktinājis arī sausums, kura dēļ vairs nestrādā Venecuēlas hidroelektrostacijas. Tas valstī izraisījis enerģijas krīzi. Elektrības taupīšanas nolūkos valsts sektora darbiniekiem darba nedēļa samazināta līdz divām dienām
Agrāk valsts teritorijā dzīvoja indiāņi – līdz pat šo zemi atklāja Kristofers Kolumbs. Pēc Kolumba, valstī ātri vien ieradās citas spāņu ekspedīcijas, kas nosauca zemi par "Mazo Venēciju" – Venezuela. 1811.gadā valsts deklarēja savu neatkarību, bet vēl 10 gadus turpinājās cīņas par neatkarību – Simona Bolivāra vadībā. 1914. gadā tika uzsākta naftas ieguve Marakaibo ezera baseinā. 19. un 20. gadsimtā Venecuēlā bijuši daudz apvērsumu, nemieru un diktatūru, tomēr kopš 1958. gada Venecuēlā notiek lielākoties demokrātiskas vēlēšanas.
Venecuēla arī pazīstama ar tās līderi Ugo Čavesu, kas 1992.gadā rīkoja neveiksmīgu apvērsumu valstī, taču pēc 6 gadiem tika ievēlēts par valsts prezidentu. iņa prezidentūras laikā Venecuēlā pieņemta jauna konstitūcija un tiek īstenota konfrontējoša ārpolitika attiecībā pret ASV. Viņš bija pazīstams kā ciešākas Latīņamerikas integrācijas aizstāvis, kurš vienlaikus asi kritizēja neoliberālismu, globalizāciju un ASV ārpolitiku. Viņa laikā Venecuēlā izvērstas plašas kampaņas slimību, analfabētisma, izsalkuma, nabadzības un citu sociālo problēmu apkarošanai.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
