Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia
Lai arī Amerikas Savienotās valstis neatkarību pasludināja jau 1776.gadā, bet par pirmo ASV prezidentu Džordžs Vašingtons kļuva trīspadsmit gadus vēlāk - 1789.gadā, pirmo reizi Eiropā kāds no prezidentiem viesojās tikai - 1918.gadā, kad to paveica 28. ASV prezidents Vudro Vilsons.
1856.gadā dzimušais Vilsons bija 28 ASV prezidents un amatā viņš pavadīja divus termiņus, jeb astoņus gadus laika posmā no 1913.gada līdz 1921.gadam. Vudro Vilsons bija Demokrātu partijas pārstāvis, pirms kļuva par prezidentu strādāja Prinstonas universitāē un vēlāk divus gadus arī darbojās kā Ņūdžersijas štata gubernators - tomēr jau 1912.gada viņš tika ievēlēts par ASV prezidentu. Pirmajā termiņā Vudro galvenais mērķis bija ASV atturēt no dalības Pirmajā pasaules karā, bet vēlāk arī iesaistījās karā, pasludinot kara stāvokli pret Vāciju. Līdz ar to savā otrajā prezidentūras termiņā viņam bija pilnībā jākoncentrējas jau uz pasaulē notiekošo karu.
Reklāma
Tieši šajā laikā - 1918. gadā Vilsons kā pirmais ASV prezidents apmeklēja Eiropu un sešus mēnešus pavadīja Parīzē, lai piedalītos Versaļas miera līguma izstrādē un ratifikācijā, kā arī veicinātu jaunās Nāciju līgas izveidošanu. Uz Eiropu Vilsons pārcēlās tieši 1918.gada 13.decembrī, pāri Atlantijas okeānam dodoties Džordža Vašingtona vārdā nosauktā kuģī. Tomēr ASV iekšpolitisko konfliktu dēļ Kongress neparakstīja Versaļas līgumu, pie kura tik lielas pūles pielicis bija arī valsts prezidents. Papildu tam ASV arī nekad neiestājās Nāciju līgā. Vēsturnieki uzskata, ka Vilsona nespēja panākt ASV iestāšanos Nāciju līgā ir viena no lielākajām kļūdām ASV vēsturē.
Versaļas līgums, cita starpā, ir Parīzes miera konferencē izstrādāts un 1919. gada 28. jūnijā parakstīts miera līgums starp Pirmajā pasaules karā uzvarējušajām Antantes valstīm un Vāciju. Līguma ietvaros Vācija uzņēmās atbildību par kara radītajiem postījumiem un atteicās no ievērojamas daļas pirmskara teritorijas (lielāko daļu tā atdeva Polijai), tai nācās atbruņoties un izmaksāt reparācijas Antantes valstīm. Taču līgums nesasniedza savus mērķus - Vācija nekļuva par militāri vāju un mierīgu zemi. Vāciešu neapmierinātība ar Versaļas līguma noteikumiem radīja labu augsni nacionālsociālisma izaugsmei un tikai divdesmit gadus vēlāk sākās Otrais Pasaules karš.
Versaļas līgums bija kompromiss, kas pilnībā neapmierināja nevienu no viņiem. Laikabiedri par līgumu izteicās, ka tas ir "trausls kompromiss starp amerikāņu utopismu un eiropiešu paranoju."
Iekšpolitikā Vudro Vilsons savu 8 prezidentūras gadu laikā bija uzlabojis valsts ekonomisko stāvokli. Vilsons sākotnēji centās panākt miera noslēgšanu Eiropā, bet pēc tam, kad Vācija sāka neierobežotu zemūdeņu karu pret amerikāņu kuģiem, Vilsons panāca, ka ASV Kongress pasludina karu. Vilsons maz iesaistījās kara militārajā vadībā, vairāk koncentrējoties uz diplomātiju un finansēm. 1917. gadā tika īstenots pirmais militārais iesaukums, ieviesti jauni nodokļi un valsts obligācijas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.