Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia
Lai arī Jūlijs Cēzars ir viens no atpazīstamākajām personībām pasaules vēsturē, patiesībā viņš Romā valdīja tikai piecus gadus pirms pret viņu tika vērsts slavenais atentāts.
Tomēr ar šiem pieciem gadiem bija pietiekami, lai Cēzars iegūtu neizdzēšamu ierakstu pasaules vēsturē un tieši viņam bija milzīga loma Romas Republikas pārtapšanā par Romas impēriju. Jūlijs Cēzars bija romiešu militārais un politiskais līderis, kā arī labs orators. Pirms viņš kļuva par Romas valdnieku, viņš bija karavadonis un arī viens no neformālajiem Romas līderiem. Šie Romas līderi bija nostājušies pret Romas senātu un 49. gadā p.m.ē. Cēzars, vadot savus leģionus, uzsāka pilsoņu karu, pēc kura viņš kļuva par Romas valdnieku. Cēzars nāca no dižciltīgas ģimenes un mācēja iepatikties tautai - vienmēr bija laipns, labi ģērbies un arī labs karavadonis un politiķis. Uzņemoties valsts pārvaldi, Cēzars uzsāka plašas reformas romiešu sabiedrībā un valdībā. Viņš tika pasludināts par "diktatoru uz mūžu" (dictator perpetuo) un centralizēja Republikas birokrātiju.
Reklāma
Doma par pilsoņu karu un varas sagrābšanu Romā, Cēzaram ienāca prātā, kad tas iebruka Britānijā. Tur viņam pakļāvās milzīga armija, kuru viņš nolēma paturēt pretēji likumam, kas paredzēja atlaist karavīrus. Tā 49. gadā p.m.ē. Cēzars uzsāka cīņu par vienvaldību, kurā Cēzara pretinieks bija Gnejs Pompejs. Pilsoņu karš Romas Republikā turpinājās līdz 45. gadam p.m.ē. un beidzās ar Cēzara uzvaru. Cēzars tādā veidā kļuva par diktatoru.
Savā laikā viņš arī izdalīja zemi kara veterāniem un nabagiem, samazināja nabadzīgo iedzīvotāju parādus un
ierosināja vairākus likumprojektus, kas ierobežoja aizdevumu procentu
likmes. Tika izstrādāta bankrota likumdošana, kuras galvenie
pamatprincipi saglabājušies līdz pat mūsdienām. 46. gadā p.m.ē.
Cēzars astronomam Sosigēnam uzdeva izstrādāt jaunu kalendāru, jo līdz
tam laikam lietotais romiešu kalendārs neatbilda reālajam saules gadam.
45. gadā p.m.ē. kalendārs tika ieviests, un tas ieguva nosaukumu Jūlija
kalendārs.
Protams, tieši veids kā Cēzars ieguva varu un nostiprināja to, bija iemesls viņa nāvei - piecus gadus pēc uzsāktā pilsoņu kara un gadu pēc kļūšanas par diktatoru, Romā, pie ēkas, 44.gadā pirms mūsu ēras, 15 martā, kurā savācās senāts, viņu nodūra. Turklāt šo atentātu nepaveica kādi zemnieki vai algotņi - to izdarīja ietekmīgākie Romas senatori, kuru varu un autoritāti Cēzars politisko
reformu rezultātā bija ierobežojis. Viņi baidījās, ka viņš, jau tā baudot
praktiski neierobežotu varu, pasludinās sevi par monarhu. Tas varētu
nozīmēt Senāta un republikas kā valsts iekārtas likvidēšanu un tādējādi
arī senatori kā politiska kategorija beigtu pastāvēt. Tā, senatoru grupa, tostarp Cēzara draugs Marks Bruts, 44. gadā p.m.ē. organizēja
sazvērestību pret Cēzaru un, viņam ienākot Senāta ēkā, viņu nogalināja.
Sazvērnieki Cēzaru nogalināja ar vairākiem desmitiem dūrienu. Interesanti ir arī tas, ka Cēzars vēl pirms iešanas uz senātu tika brīdināts par tur draudošajām briesmām, bet viņš nepaklausīja.
Cēzara slepkavība
izraisīja otru pilsoņu karu, kas galīgi sagrāva Romas republiku, un
radīja Romas impēriju Cēzara adoptētā dēla Oktaviāna vadībā. 42. gadā p.m.ē., divus gadus pēc atentāta, Senāts oficiāli iesvētīja
Cēzaru kā vienu no romiešu dieviem. Cēzara vārds kļuva par Romas
impērijas valdnieku ("ķeizaru") titula sastāvdaļu, vēlāk šī tradīcija
turpinājās arī Austrumromas impērijā, kur par cēzariem dēvēja
līdzvaldniekus vai troņmantniekus. Kā valdnieka tituls tas viduslaikos
saglabājās Svētās Romas impērijas (vēlāk arī Austrija un Vācijas
impēriju) laikā, kad tās valdnieki tika dēvēti par "ķeizariem", kā arī
Bulgārijas, Serbijas un Krievijas valstīs, kur tās valdnieki tika dēvēti
par "cariem".
Cēzara slepkavība arī radīja būtisku ietekmi uz nākotni, jo uzreiz pēc varas iegūšanas Oktaviāns uzsāka "tīrīšanu", noslepkavojot savus politiskos līderus.
Savas dzīves laikā Cēzars arī ļoti saistījās ar nākamo Ēģiptes valdnieci Kleopatru. Leģenda stāsta, ka Kleopatra ieguvusi Jūlija Cēzara sirdi burtiski dažos acumirkļos - uzreiz pēc tam, kad bija izritinājusies no austrumnieciskā paklāja, kurā bija ievīstīta, lai nepamanīta nonāktu Cēzara apartamentos. Paklājs tika piegādāts Cēzaram kā dāvana, un Kleopatra no tā izritinājās viņa acu priekšā. Šāda ierašanās pie Cēzara, kurš tajā brīdī atradās Aleksandrijā, bija nepieciešama, jo šajā pilsētā Kleopatrai draudēja nāves briesmas. Savukārt Cēzars bija ieinteresēts, lai Kleopatra kļūtu par Ēģiptes valdnieci un būtu viņa marionete. Iespējams, Kleopatra viņam patika dēļ tā, ka bija 30 gadus jaunāka par viņu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.