Autorius: Jānis Pēteris Bērziņš
Šaltinis: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia
 
	
	
    
															 1496. gads bija laiks, kad tikko
 bija atklāta Amerika - to pirms 4 gadiem bija izdarījis Kristofers 
Kolumbs. Šajā periodā Eiropas valstis saprata, ka līdz ar jaunatklātām 
teritorijām nāk līdzi milzīgi ieguvumi - nereti bagātības, slava un arī 
atpazīstamība. Šie visi bija iemesli kāpēc 1496. gada 
sākumā - 5.martā tā brīža Anglijas karalis Henrijs VII paziņoja, ka 
gatavs maksāt komisiju par jaunu zemju atklāšanu.
Šo 
komisiju viņš piedāvāja Džonam Kabotam - itālim, kas šajā laikā dzīvoja 
Anglijā. Kabots, uzzinājis par Kolumba panākumiem, jau ilgāku laiku bija
 "pierunājis pilnas ausis" Anglijas karalim, lai tas atļauj veikt 
braucienus pēc Indijas garšvielām arī viņam. Viņš pārliecināja Henriju 
VII, ka Indija ir tuvāk Anglijai nekā Spānijai, jo abas atrodas 
ziemeļos.
Reklāma
Pēc kāda laika Henrijs VII arī piekrita, taču apsolīja 
Kabotam maksāt tikai tad, ja tas patiešām atklās jaunas zemes. Tā nu 
Kabots devās savā jūras braucienā un 1497. gada 24. jūnijā žons Kabots 
kļuva par pirmo eiropieti, kas izkāpa mūsdienu
 Kanādas teritorijā kopš vikingu laikiem, kad to, iespējams, sasniedza 
Leifs Eriksons.
Šādā veidā arī Kabots kļuva par pirmo eiropieti, 
kas izkāpis uz Amerikas kontinenta (Kolumbs līdz kontinentālajai daļai 
tika tikai savā 4. braucienā 1502. gadā).
 Tomēr, tā kā 
atrastajās zemēs nebija garšvielas vai lielu bagātību, Kabota panākumus 
drīz aizmirsa, jo atgriežoties varēja stāstīt tikai par bagātīgiem zivju 
lomiem
 		        
     
        
	Draudžiama portale www.travelnews.lt paskelbtą informaciją perpublikuoti be Travelnews.lt redakcijos sutikimo.