Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/latvijaspirts.lv
25. jūlijā, kad savas vārda dienas atzīmē Jēkabi, tiek atzīmēta Jēkaba jeb Saimnieka diena, ko reizēm mēdz dēvēt arī par Maizes dienu un kas savulaik latviešiem bija jūlija mēneša nozīmīgākais datums.
Jēkabi iezīmē viena darba posma beigas un otra sākumu: līdz Jēkabiem tika pabeigta siena pļauja, un sākta rudzu un miežu pļaušana. Tautasdziesmās Jēkabs tiek minēts kopā ar Jāni un Pēteri, norādot uz Jēkaba pārākumu bagātībā.
Reklāma
Tā kā Jēkabs bija atbildīgs, galvenokārt, par miežu un rudzu ražu, čaklākie no saimniekiem šajā dienā varēja jau likt galdā pašceptu maizes klaipu. Lai to izdarītu, kaimiņu starpā nereti notikusi pat ļoti sīva sacenšanās, kurš pirmais iesēs, nopļaus un nokuls labību, lai Jēkaba dienā ar izcepto maizi varētu pacienāt ne vien savu saimi, bet arī kaimiņus.
Uz Jēkopiem izkūla pirmos graudus (pavisam nedaudz), samala un izcepa kukulīti no pirmajiem graudiem un saimniece deva to labības pļāvējiem un statiņu (ķūķu) sējējām. Jēkabos māju varēja pārņemt jaunais saimnieks (kamēr dēls vēl nebija precējies, tēvs viņam nemēdza atdot mājas valdīšanu) un gan Jēkaba, gan Annas diena bija iecienīta kāzu svinēšanai.
Tā kā Jēkabos vislielākā uzmanība pievērsta tieši pirmajiem graudiem un labības pļaujai, tad šajā dienā ēda pašceptu maizi un karašas. Ar šo dienu sāka ēst arī jaunos ābolus, kā arī vārīja jauno rudzu biezputru, kā arī zupu ar jaunajiem kartupeļiem un kāļiem.
Ticējumi:
Ja Jēkaba diena skaidra – būs bagāta raža.
Ja Jēkaba diena ir silta un gaiša, būs auksti Ziemassvētki.
Ja Jēkaba diena iekrīt jaunā mēnesī, rudzi jāsēj ar jauno sēklu, ja vecā mēnesī – ar veco.
Jēkaba dienā nedrīkst vest sienu šķūnī, tad tas sadeg un bojājas.
Ja Jēkaba dienā ap sauli daudz mākonīšu, ziema būs bagāta ar sniegu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.