Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia.org
Viens no tūristu iecienītākajiem
galamērķiem Ziemeļamerikā ir Niagāras ūdenskritums jeb trīs
ūdenskritumu grupa Niagāras upē uz ASV un Kanādas robežas.
Visus
trīs ūdenskritumus dēvē par Amerikāņu ūdenskritumu (American Falls),
Kanādiešu ūdenskritumu (Canadian Falls) turpat netālu ir arī Līgavas
Plīvura ūdenskritums (Bridal Veil Falls). Ap 50 metrus augstais un ap
1500 metrus platais ūdenskritums ir viens no populārākajiem tūrisma
objektiem pasaulē un vērtīgs enerģijas ieguves avots.
Reklāma
Ūdenskritums
izveidojās pirms aptuveni 10 - 12 tūkstošiem gadiem, ledus laikmetā.
Šajā laikā ledājiem pamazām kūstot, arvien vairāk ūdeņi saplūda šī brīža
Niagāras ūdenskrituma teritorijā un līdz sāka gāzties pār dolomīta
klinti - vietā, kur šobrīd meklējams ūdenskritums.
Ūdenskritums
vienmēr ticis uzskatīts par labu enerģijas avotu, tāpēc te jau vairākus
gadsimtus norisinās dažāda rūpniecība. Rūpniecības attīstība ap Niagāras
ūdenskritumu gan apdraudēja krāšņo dabas pieminekli, izmainot upes
gaitu. Pirmos divus gadsimtus pēc eiropiešu apmešanās pie Niagāras, zeme
abpus upei bija privātīpašums - tūristiem reizēm nācās maksāt
nesamērīgi augstu cenu, lai apskatītu ūdenskritumu pa caurumiem žogā.
Tas izraisīja sabiedrības neapmierinātību, kuru pastiprināja
publikācijas presē. 1885. gadā gan Ņujorkas štats, gan Ontario province
uzsāka zemes atpirkšanu no īpašniekiem, lai izveidotu parkus ap
ūdenskritumu, tādejādi aizsargājot dabu.
Tomēr tas gan nemaina
faktu, ka Niagāras ūdenskritums pamazām izzūd - zem dolomīta esošie
slāņi sastāv no mīkstākiem iežiem, kas ar laiku tiek izskaloti un
dolomīts iebrūk, tādejādi ūdenskritums atkāpjas uz dienvidiem un līdz
20.gs. ūdenskritums ik gadu atkāpās pat par trim metriem. Lai glābtu
vienu no pasaules dabas brīnumiem, jau 1929.gada 2. janvārī Kanāda un
ASV parakstīja vienošanos par darbiem ūdenskrituma saglabāšanā. Šie
darbi, cita starpā, ietver arī apkārtnes nostiprināšanu un zemūdens
dambju izveidi. 1969. gada jūnijā pat tika izveidots aizsprosts, kas
pilnībā novirzīja visu straumi no Amerikāņu ūdenskrituma, lai varētu
veikt nostiprināšanas darbus. Vairākus mēnešus ASV armijas inženieri
pētīja upes gultni un nostiprināja to līdz 1969. gada novembrī
aizsprostu uzspridzināja atjaunojot ūdens plūsmu Amerikāņu ūdenskritumā.
Amerikāņu
pusē ir ierīkoti gājēju celiņi un skatu tornis, kā arī dabas taka.
Savukārt kanādiešu pusē izveidoti skaisti dārzi un vairākas skatu
platformas, kā arī apakšzemes takas kas ved uz telpu zem ūdenskrituma
kurā tiek radīta ilūzija par atrašanos ūdenskrituma ūdeņos. Gar Niagāru
ved arī 56 km garš ekskursiju maršuts. Kopš 1846. gada darbojas īpaši
tūristiem paredzēti kuģi "Maid of the Mist" ("Miglas meitene" jeb kuģi,
kas nosaukti par godu vietējo indiāņu dievībai), kā arī gaisa tramvajs
kopš 1916. gada Niagāra ir iecienīta vieta medusmēneša pavadīšanai,
pārgājieniem un makšķerēšanai, sevišķi daudz apmeklētāju šeit ir vasarā,
kad ūdenskritums pieejams gan dienā, gan vakarā un pēc tumsas
iestāšanās tiek izgaismots līdz pat pusnaktij.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.