Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia.org
Raugoties vēsturē, 5. februārī Meksika ir pieņēmusi pat divas konsitūcijas - pirmo - pirms vairāk nekā 150 gadiem (1857. gadā) un otro, kas ir spēkā arī mūsdienās - pirms nedaudz vairāk nekā 100 gadiem (1917. gadā, kad Meksika izveidoja federatīvu republiku).
Meksika ir vienpadsmitā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita - valstī mīt aptuveni 126 miljoni iedzīvotāju (2019. g.) un tā ir piecpadsmitā lielākā valsts pēc teritorijas platības.
Reklāma
Salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Meksikā ir divas reizes lielāks iedzīvotāju blīvums - jo ASV ir piecas reizes lielāka, bet tur mīt aptuveni 2,5 reizes vairāk iedzīvotāju. Īpaši augsts iedzīvotāju blīvums ir valsts ziemeļu daļā un Meksikas lielpilsētās, kas ir pārapdzīvotas.
Meksika reiz bija mājvieta senajām maiju un acteku zelta civilizācijām, kuru attīstība šajos periodos bija apbrīnojama. Tomēr senās impērijas sabruka 16. gadsimtā, kad tajās iebruka spāņi. Spāņi pārvaldīja šīs zemes līdz 1821. gadam, kad Meksika ieguva neatkarību. Acteku un maiju pēcteči joprojām dzīvo Meksikā, taču iedzīvotāju vairākums ir metisi - spāņu un indiāņu pēcnācēji. Aptuveni puse Meksikas iedzīvotāju ir jaunāki par 19 gadiem, jo iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Valstī ir maz lauksaimniecībai derīgas zemes, tāpēc tā nespēj pilnībā nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku.
Tiek prognazēts, ka 2050. gadā Meksika varētu kļūt par piekto vai septīto lielāko ekonomiku pasaulē. 2015. gadā tā bija devītā apmeklētākā valsts pasaulē ar vairāk kā 32,1 miljoniem ārvalstu apmeklētājiem. Meksika ir septītajā vietā pasaulē pēc UNESCO pasaules mantojuma objektu skaita.
Tomēr, runājot par Meksikas konstitūciju - valsts, kopš konkistadori to atklāja, vienmēr bijusi pakļauta ārējiem spēkiem un vēlmei to okupēt, apzagt un citādos veidos pakļaut. Arī pēc neatkarības iegūšanas, valstī notikušas neskaitāmas cīņas par varu, gan iekšēji, gan ārēji, regulāri mainoties varai. Pēc Revolūcijas cīņām, 1917. gadā valdība pieņēma konstitūciju, kas izveidoja prezidentālu republiku, deva valdībai tiesības konfiscēt zemes īpašumus, nodrošināja strādnieku tiesības un ierobežoja katoļu baznīcas darbību - visas tās lietas, kas nebija paredzētas pirmajā un otrajā konstitūcijā, kuras tika pieņemtas attiecīgi 1824. gadā un 1857. gadā).
Konstitūcijas pieņemšanas diena Meksikā ir oficiāla brīvdiena.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.