Foto: Pixabay.com/ geralt / 21339 images
Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/infoplease.com
1. aprīlis dažādās pasaules
valstīs tiek atzīmēts kā joka diena, kad ar asprātīgiem un ne tik
asprātīgiem jokiem tiek izjokoti ģimenes locekļi, draugi, radi, klases
biedri, kolēģi. Bet vai zini pirmā aprīļa rašanās cēloni?
Aprīļa joku diena jeb dažreiz tā dēvētā muļķu diena ir viena no bezrūpīgākajām dienām gadā. Šīs dienas pirmsākumi ir apšaubāmi.
Reklāma
Senās
kultūras, tajā skaitā romieši un hinduisti, Jaunā gada dienu svinēja
marta beigās/aprīļa sākumā. Viduslaiku Eiropā gada sākums tika
pasludināts un svinēts 25. martā. Taču 1582.gadā pāvest Gregorijs XIII
pasūtīja jauno kalendāru (Gregorija kalendārs), aizstājot veco – Juliāna
kalendāru. Gregorija kalendārs aicināja Jaungada dienu svinēt
1.janvārī. Tajā pašā gadā, Francija pievienojās Gregorija kalendāra
aicinājumam. Saskaņā populārāko skaidrojumu, daudzi cilvēki vai nu
atteicās pieņemt jauno Jaungada atzīmēšanas dienu, vai nezināja par to,
tāpēc Jaungada dienu turpināja svinēt 1.aprīlī. Jaunā kalendāra
lietotāji sāka jokot par šiem veco tradīciju piekritējiem. Galu galā
jokdaru prakse izplatījās visā Eiropā.
Cita versija joku dienu
vēsturiski attālina līdz pat Bizantijas laikiem. Ir saglabājušās
liecības, ka āksts vārdā Kugels reiz paziņojis imperatoram Konstantīnam –
viņš varētu valsti vadīt daudz labāk. Uzjautrināts, nevis noskaities,
imperators pasludinājis, ka vienu dienu gadā valdīs āksti, un tā
dēvējama par Āksta jeb Joku dienu. Šo versiju izvirzījis Bostonas
universitātes vēstures profesors Džozefs Boskins, rakstu pēc viņa
sniegtajām ziņām sagatavoja aģentūra Associated Press, un tikai pāris
dienas vēlāk attapās, ka paši kļuvuši par 1. aprīļa joka upuriem…
Vērts
piezīmēt, ka daudzām tautām ap 1. aprīli notiek kāds festivāls, kurš
saistīts ar jokiem un izjokošanu. Romiešiem 25. martā bija Hilaria,
svētki, kuros ikviens drīkstēja pārģērbties, kā vien tīk, hindusistu
kalendārā ierakstīts Holi, kura laikā ļaudis viens otru apmētā ar
krāsām, bet ebreju kalendārā – Purim svētki, kuros tiek svinēta
izglābšanās no plāna, kas paredzēja ebreju tautas iznīcināšanu Persijas
impērijā.
Interesanti fakti par smiekliem:
• Pieaugušie smejas vidēji 15 reižu dienā, bērni – pat līdz 400 reizēm;
• Sievietes smejas vairāk nekā vīrieši;
• Smiešanās palīdz zaudēt svaru;
• Smiešanās laikā veidojas prieka jeb laimes hormons;
• Smiekli ne tikai nostiprina imūnsistēmu, bet ir lielisks antistresa līdzeklis;
• Smiekli veicina vielmaiņu un holesterīna noārdīšanos organismā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
