Foto: Pixabay.com/ DianneKet78 / 6 images
Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/lonelyplanet.com/history.com
Sīrija, oficiāli Sīrijas
Arābu Republika, ir valsts Tuvajos austrumos. Rietumos tā robežojas ar
Libānu, dienvidrietumos ar Izraēlu, dienvidos ar Jordāniju, austrumos ar
Irāku un ziemeļos ar Turciju.
1930. gadā tika
izveidota Sīrijas Republika, kura pilnīgu neatkarību ieguva 1946. gada
17. aprīlī pēc franču karaspēka aiziešanas. 1948. gadā Sīrija
iesaistījās karā pret Izraēlu. 1958. gadā Sīrija apvienojās ar Ēģipti,
izveidojot Apvienoto Arābu Republiku, kura beidza pastāvēt 1961. gadā,
pēc militāra apvērsuma Sīrijā.
Reklāma
Sīrijas Vidusjūras krasts pārsvarā
augsts, klinšains, gar piekrasti stiepjas 20-30 kilometrus šaura
piejūras zemiene. Sīrijas lielāko daļu aizņem tukšnešains plato
(200—1000 metri virs jūras līmeņa), virs kura paceļas zemas kalnu
grēdas. Ziemeļaustrumu daļā atrodas Džezīras tuksnesis, bet
dienvidaustrumos Sīrijas tuksnesis. Rietumu daļā Gābas tektoniskā
ieplaka šķir Ansārijas grēdu no Akrāda, Semāna un Zāvijas kalniem.
Dienvidrietumos iestiepjas Antilibāns ar Šeiha kalnu kā augstāko
virsotni (2814 metri virs jūras līmeņa un Drūzu vulkāniskais masīvs.
Vasarā
Sīrijā no Arābijas pussalas pūš sauss, karsts vējš. Sīrijas lielākā
daļa ir beznoteces apgabals. Lielākā upe ir Eifrata ar kreisā krasta
pietekām Hābūru un Belīhu, rietumu daļā uz Vidusjūru plūst Āsī upe.
Piejūras zemienē un kalnu nogāzēs aug ozolu, priežu, ciprešu, vīģeskoku
un lauru koku meži un krūmāji. Savvaļas dzīvnieki ir svītrainās hiēnas,
vilki, šakāļi, antilopes, grauzēji un rāpuļi.
Reiz ceļotājiem tik
ļoti sasniedzamā, viesmīlīgā un ar vēsturi bagātā Sīrijas Arābu
Republika, kļuvusi par sarkano punktu pasaules kartē, kas brīdina par
drošības draudiem un pavisam nesenajiem kara notikumiem.
Lai gan
kopš 2018. gada maija Sīrijas galvaspilsētā Damaskā beigušās cīņas un
daļai iedzīvotāju ikdiena atgriezusies gandrīz normālās sliedēs,
ceļotāji vēl nesteidzas pirkt lidojumu biļetes uz šo valsti.
Valsts
mierīgie iedzīvotāji cer uz mieru ikdienā un vēlas vairot valsts labo
slavu. Pēc teju 6 gadu pārtraukuma, 2018. gada oktobrī no jauna tika
atvērts Sīrijas Nacionālais muzejs, kas atrodas Damaskā. Muzejs
apmeklētājiem tika slēgts 2012. gadā, kad karš sasniedza galvaspilsētu.
Lielākā daļa eksponāti tika evakuēti un uzglabāti slepenās vietās, lai
tādējādi tiktu pasargāti no laupīšanas draudiem. Tiek lēsts, ka
pateicoties šai rīcībai izdevies saglabāt aptuveni 300 000 mākslas
objektus no kultūras un mākslas iestādēm visā valstī. Un tomēr, pāris
artefakti ir uzskatāmi par pazudušiem un visticamāk nonākuši
kontrabandistu rokās.
Arī Sīrijas senā pilsēta Palmīra ir
piedzīvojusi lielus postījumus, tomēr pilsētas senvieta saglabājusi
lielu daļu tās autentiskuma. Pārbaudē, kas notika pirms 2 gadiem, UNESCO
noskaidroja, ka vairums statuju un sarkofāgu, kuri bija par lielu, lai
tos varētu aizvākt un paslēpt no kara draudiem, tikuši sabojāti.
Vietējās varasiestādes cer, ka jau 2019. gadā Palmīra atkal būs pieejama
interesentiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.