12. janvāris vēsturē: Dzimis Maestro Raimonds Pauls

12.01.2024 05:54 | Latvija

Foto: Kaspars Garda

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Makslinieki.lv

12. janvārī svin Maestro Raimonds Pauls. Maestro viennozīmīgi ir slavenākais komponists ne tikai Latvijā, bet tālu aiz tās robežām – viņa mūzika skanējusi neskaitāmās valstīs, visprestižākajās koncertzālēs. Daudz laimes, Maestro! Travelnews.lv pievienojas plašajam komponista sveicēju lokam, novēlot turpinās daiļradi, un, pats galvenais mūsdienās - veselību!

Maestro piedzima 1936. gada 12. janvārī Rīgā, Iļģuciemā, stiklpūtēja un mājsaimnieces ģimenē. Jau kopš četru gadu vecuma viņš sāka apgūt klavierspēli. 1953. gadā Raimondu Paulu uzņēma Latvijas Valsts Konservatorijas Hermaņa Brauna klavierklasē, kuru viņš absolvēja 1953. gadā. Paralēli studijām gan viņš spēlēja dažādos kolektīvos, muzicēja arī restorānos.

Reklāma

Pēc Konservatorijas absolvēšanas Raimondu Paulu norīkoja darbā uz Latvijas Filharmoniju par koncertmeistaru, bet paralēli viņš turpināja arī komponēt. 1062. gadā tapa viņš pirmo reizi sacerēja mūziku teātra izrādei, 1963. gadā tapa viņa pirmais balets, bet 1964. gadā viņš radīja pirmo skaņuceliņu pilnmetrāžas mākslas filmai.

1968. gadā tika nodota Raimonda Paula autorprogramma, kurā skanēja deviņas dziesmas ar Alfrēda Krūkļa vārdiem. Četras no tām savu popularitāti nav zaudējušas vēl šodien: “Nepārmet man”, “Mežrozīte”, “Baltijas jūrai” un “Dziesma nenosalst”.

1968. gadā tika aizsākta radioraidījuma “Mikrofons” dziesmu aptauja, kurā 11 reizes par populārākajām Latvijā atzītas tieši Raimonda Paula dziesmas. 1969. gadā iznāca pirmā Raimonda Paula skaņuplate “Tev, mana labā”, un pēc tam praktiski katru gadu iznāca vismaz viens komponista albums.

Kopā ar “REO” Raimonds Pauls uzstājās Somijā, Ungārijā, Polijā, Vācijas Demokrātiskajā republikā, PSRS republikās, un 1969. gadā tika plūkti lauri Prāgas starptautiskajā džeza festivālā. Tajā pat gadā Rostokā, festivālā “Cilvēks un jūra” Margarita Vilcāne ar lieliem panākumiem dziedāja Raimonda Paula dziesmu “Maza, maza istabiņa”, kas vēlāk tika iztulkota itāliski un pārtapa par mīlas dziesmu.

1971. gadā Raimonds Pauls pameta REO. Viņš turpināja muzicēt, radīt dziemsas, tapa arī pirmās dziesmas korim. Ugunskristības piedzīvoja duets Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Bet ansamblis “Modo” sāka koncertturnejas pa PSRS pilsētām.

Septiņdesmito gadu beigās par Raimonda Paula daiļradi sāka interesēties Maskavā, un komponistam atvērās ceļš uz miljonu auditoriju. Sākās sadarbība ar tādām krievu estrādes zvaigznēm kā Alla Pugačova un Valērijs Ļeontjevs. Paralēli komponists turpināja sadarbību arī ar Latvijas estrādes māksliniekiem, kā arī radīja mūziku izrādēm un filmām. Kopš 1981. gada Raimonds Pauls pievērsās arī bērnu mūzikai, kļūstot pat bērnu vokālā ansambļa “Dzeguzīte” koncertmeistaru un dziesmu autoru.

Raimonda Paula daiļrade turpināja iekarot pasauli arī vēlāk, jau sabrūkot PSRS. Neskaitāmas programmas ar dažādiem māksliniekiem. Bet 1992. gadā viņš iedibināja Latvju Ziņģes tradīciju.

Raimonda Paula mūziku pazīst visā pasaulē: viņš koncertējis, izdevis albumus visās Austrumeiropas valstīs, NVS valstīs, Somijā, ASV, Kanādā, Japānā, Izraēlā un citur. Viņa dziesma "Dāvāja Māriņa” jeb “Million alih roz” kļuva par grāvēju Japānā, Somijā un vēl virknē valstu. Raimonda Paula dziesmas tulkotas krievu, somu, japāņu, itāliešu, vācu, angļu un citās valodās. Viņš radījis mūziku vairāk nekā 30 teātra izrādēm un vairāk nekā 30 kinofilmām.