Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/denmark.dk/onthisday.com/guinnessworldrecords.com
''Dannebrog'' ir Dānijas karogs un vecākais valsts karogs pasaulē. Par Dannebrogu dēvētais Dānijas karogs, kā vēsta leģenda, nokritis no debesīm Lindanises kaujas laikā Igaunijā. Šis notikums esot radījis lielu motivāciju karavīros, kas uzskatīja, ka viņiem kāds palīdz "no augšas" un tādējādi tas palīdzēja dāņu armijām izcīnīt uzvaru grūtā kaujā. Lai gan pieņemts to uzskatīt par karoga izcelsmes vietu un laiku, tam nav fizisku pierādījumu.
Pati Lindanises kauja iesākās, kad 1219. gadā Dānijas karaļa Valdemāra II karaspēks ieradās igauņu zemēs, lai "nestu pagāniem kristietību". Karaļa karaspēks piestāja krastā netālu no Tallinas, ieņēma tuvumā esošo pilskalnu un apmetās atpūtai pie tā. Tomēr 1219. gada 15. jūnijā igauņu karaspēks negaidīti uzbruka dāņiem un dāņi bija tik nesagatavoti, ka sāka atkāpties. Tad dāņu bīskapi uzkāpa pilskalnā un lūdza Dievu palīdzēt. Negaidīti no debesīm nolaidās liels sarkans karogs ar baltu krustu uz tā. Redzot Dieva doto zīmi, dāņi atguva pārliecību un uzvarēja igauņus – pagānus. Lai gan pieņemts to uzskatīt par karoga izcelsmes vietu un laiku, tam nav ticamu pierādījumu.
Reklāma
Kāds cits nostāsts vēsta, ka kad dāņu karalis Valdemārs II, kas veda krustnešus kaujā, redzēja pret tumšajām debesīm izgaismojušos baltu krustu. Viņš to iztulkojis kā Dieva zīmi, ka jāuzbrūk igauņiem. Domā, ka sarkanais fons simbolizē vai nu karaļa redzēto tumšo padebesi, vai arī kaujā izlietās asinis.
Tomēr pirmais rakstiskais avots, kas apstiprina tiešu Dānijas karoga saistību ar dāņu karali, atrodams nīderlandiešu ģerboņu kolekcijā, kas veidota laikā starp 1340. un 1370. gadu. Pats karogs ir sarkans ar baltu skandināvu krustu, kura vertikālā daļa novietota tuvāk masta daļai.
Uz kristietību simbolizējošā dāņu krusta bāzes izveidojusies Ziemeļu krusta tradīcija, ko laika gaitā pārmantojušas arī visas Ziemeļvalstis, izņemot Grenlandi. Dānijas karogs ietekmējis arī vairāku Latvijas pilsētu simbolus – piemēram, Ventspils un Cēsu. Tas noticis periodā, kad jau minētā dāņu karaļa Valdemāra II valdīšanas laikā 1220. gadā dāņu rokās nonāca liela daļa Igaunijas un Livonijas. Tomēr 1227. gadā pēc zaudējuma vācu firstiem kaujā pie Bornhēvedas, Valdemārs II bija spiests atteikties no iekarojumiem, paturot vienīgi Rīgenes salu un Ziemeļigauniju.
Vēlāk Dānija spēlēja vadošo lomu 1397. gadā izveidotajā Kalmāras ūnijā, kas aptvēra Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju.
Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā Vācija okupēja Dāniju, taču pēc kara beigām 1949. gadā Dānija kļuva par vienu no NATO dibinātājvalstīm un 1973. gada 1. janvārī tā kļuva par Eiropas kopienas (Eiropas savienības priekšteces) dalībvalsti. Dānijas karogam pieder arī Ginesa rekords par visvecāko izmantoto valsts karogu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.