Autorius: Jānis Pēteris Bērziņš
Šaltinis: BalticTravelnews.com/vestnesis.lv
Urugvajas Republikas neatkarības process bija pilnīgi citāds nekā citās Latīņamerikas valstīs. Laikā, kad vai visas citas Latīņamerikas valstis cīnījās pret spāņiem, tā sauktā Orientālā grupa bija portugāļu Brazīlijas pakļautībā un veidoja tās tālāko dienvidu provinci.
Iegūstot 1822. gadā neatkarību no Portugāles, Brazīlija nonāca konfrontācijā ar šo austrumniecisko daļu. 1825. gada 19. aprīlī urugvajiešu revolucionāru grupa (slavenie 33 varoņi) sarīkoja sacelšanos, kas guva panākumus un ļāva pārņemt varu laukos. 25. augustā atbrīvotās zonas pilsētā tautas pārstāvji no visas zemes deklarēja šīs teritorijas neatkarību no Brazīlijas. Brazīlija pieteica karu. Konflikts ilga no 1825. gada decembra līdz 1828. gada augustam.
Reklāma
1828. gada 27. augustā ar Lielbritānijas starpniecību Brazīlija un Argentīna parakstīja Montevideo līgumu, ar kuru Argentīna un Brazīlija atsauca savas pretenzijas uz teritorijām, kas 3. oktobrī kļuva par jaunas neatkarīgas valsts sastāvdaļu.
Argentīna un Brazīlija sāka izvest savas armijas, un šajā laikā m tikko izveidotā asambleja izstrādāja jaunās valsts konstitūciju, radīja savu karogu un valsts ģerboni. Konstitūcija oficiāli tika pieņemta 1830. gada 30.jūlijā, un līdz ar to tika pasludināta unitāra republika — "Republica Oriental del Uruguay" (Urugvajas Austrumu Republika). Tātad šajā gadā Urugvaja kļuva patiesi neatkarīga valsts.
Kaut arī Floridas Asamblejā vēl tika pieņemta Neatkarības deklarācija,1825. gada 25. augusts ir un paliek Urugvajas valsts dibināšanas diena. Urugvaja diplomātiskās attiecības ar Latviju nodibināja 1992.gada 6.jūlijā.
Draudžiama portale www.travelnews.lt paskelbtą informaciją perpublikuoti be Travelnews.lt redakcijos sutikimo.
Top Offers
