Autorius: Jānis Pēteris Bērziņš
Šaltinis: BalticTravelnews.com/Nacionālā Enciklopēdija
1925. gada 31. oktobrī Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste oficiāli apstiprināja 39 Latvijas pilsētu un miestu ģerboņus, tostarp arī Daugavpils ģerboni un citus, piemēram, Rīga, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala (toreiz Rīgas Jūrmala), Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Ainaži, Aizpute, Alūksne, Auce, Bauska, Cēsis, Dobele, Durbe, Grobiņa, Ilūkste, Jaunjelgava utt. Šis solis bija nozīmīgs Latvijas heraldikas attīstībā un pilsētu identitātes nostiprināšanā.
Vēsturiskais konteksts
Reklāma
- Heraldikas komiteja tika izveidota 1923. gadā, lai izstrādātu un apstiprinātu pilsētu ģerboņus, pamatojoties uz vēsturiskajiem zīmogiem, vietējo simboliku un pilsētu iesniegtajiem priekšlikumiem.
- Komiteja aicināja pilsētu valdes iesniegt savus esošos zīmogus un ģerboņu variantus, kā arī priekšlikumus jaunajiem dizainiem.
- Pēc divu gadu darba, 1925. gada 31. oktobrī Jānis Čakste ar savu parakstu un Valsts zīmogu apstiprināja 39 ģerboņus, kas kļuva par oficiālajiem pilsētu simboliem.
Daugavpils ģerbonis – piemērs
- Daugavpils ģerbonī attēlots zilā laukā viļņveidīgs sudraba baļķis, virs tā zelta lilija, zem tā sudraba pilsētas mūris.
- Šie elementi simbolizē Daugavas upes nozīmi, Marijas kultu senajā Daugavpilī (Dinaburgā) un pilsētas vēsturisko nocietinājumu.
- Ģerboņa izstrādes procesā Daugavpils valde izvēlējās projektu Nr.7, kas visvairāk atbilda Heraldikas komitejas ieteiktajam variantam.
1925. gada 31. oktobris – ir nozīmīgs datums Latvijas kultūrvēsturē, kas iezīmē pilsētu simbolu oficiālu nostiprināšanu un valsts heraldikas tradīciju sākumu. Pēc Latvijas pievienošanas PSRS, ģerboņu lietošana tika pārtraukta, bet atjaunota 1988. gadā.
Draudžiama portale www.travelnews.lt paskelbtą informaciją perpublikuoti be Travelnews.lt redakcijos sutikimo.
Top Offers
