Autors: Jānis Pēteris Bērziņš Avots: BalticTravelnews.com
Francija, kas slavena ar savu galvaspilsētu Parīzi, visu romantiķu galamērķi, izsmalcināto vīnu un Eifeļa torni, laika gaitā ir piedzīvojusi vairākas varas un politiskos režīmus. Taču viens no ievērojamākajiem noteikti ir Lielā Franču revolūcija, kas sākās 1789. gada 14. jūlijā.
Lielā Franču revolūcija uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Eiropas jauno laiku vēsturē. Kaut gan par oficiālo revolūcijas sākumu tiek uzskatīts 14. jūlijs, kad notika Bastīlijas ieņemšana, kā iepriekšējā varas režīma simbola gāšana, tās cēloņi meklējumi vēl ātrāk.
Reklāma
18. gs. Francijā bija vairākas samilzušas problēmas. Visas trīs sabiedrības kārtas – garīdzniecība, aristokrātija un trešā kārta, kurā bija gan buržuāzija, gan arī zemnieki – bija neapmierinātas ar savu stāvokli. Francijas iedzīvotāju lielākā daļa gan pilsētā, gan laukos grima nabadzībā smago nodokļu dēļ. Konfliktu sabiedrībā vēl dziļāku padarīja sociālā un mantiskā nevienādība starp vienas kārtas piederīgajiem.
1789. gadā Francijas karalim Luijam XVI tika dota iespēja izšķirties par reformām. Aristokrātijas opozīcija, cerot atjaunot tādu ietekmi valsts dzīvē, kāda tai bija pirms absolūtisma nostiprināšanās, izvirzīja prasību, lai tiktu sasaukti Ģenerālštati. Ģenerālštatu sanāksmē abas augstākās kārtas nevarēja vienoties ar trešo kārtu, tāpēc trešā kārta zāli pameta, pēc tam sanāca kopā, nodevēja sevi par Satversmes sapulci un uzskatīja sevi par vienīgo likumīgo tautas pārstāvniecības orgānu.
Faktiski Francijā bija sākusies revolūcija. Karalis atzina Satversmes sapulces tiesības, ieradās Parīzē ar revolūcijas simbolu – trīskrāsaino kokardi pie cepures, taču vienlaikus pavēlēja izvietot papildu karaspēka vienības Versaļā un Parīzē. Parīzē pastiprinājās pārtikas trūkums un pieauga bezdarbs, sākās pastāvīgas sadursmes starp karaspēku un demonstrantiem, kas atbalstīja deputātus. 14. jūlijā sacēlusies Parīzes tauta ieņēma valsts cietumu – Bastīlijas cietoksni, kas bija kļuvis par vecā režīma simbolu.
Revolūcijas rezultātā nodibinātā republika kļuva par modernas valsts un sabiedrības formas modeli, tās konstitūcija paredzēja, piemēram, viedokļa un vārda brīvību, visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, vispārējas vēlēšanu tiesības, darba un profesijas izvēles brīvību un citas tiesības, bez kurām nav iedomājama arī mūsdienu demokrātija.
Viens no revolūcijas cēloņiem bija galma lielā izšķērdība, ko mūsdienās vislabāk var redzēt populārajā tūrisma apskates objektā – Versaļas pilī. Tajā ir apmēram 2300 istabas un 2153 logi, kā arī kopējā celtnes platība ir 67 000 m2. Versaļas pils tiek uzskatīta par absolūtās monarhijas sistēmas simbolu un 1979. gadā pils komplekss tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.