Autors: rezekne.lv
Avots: rezekne.lv
Rēzeknes upe
ir unikāls ūdensceļš, kas savieno divus lielākos Latvijas ezerus un līkločos ir
izvijies cauri pilsētas pakalniem, sadalot Rēzekni divās daļās. Lai gan cauri
pilsētai tā plūst vien 10 kilometru garumā, tā nes Rēzeknes vārdu cauri visai
Latgalei, līdz ietek Lubāna plašajos ūdeņos. Jau no senām dienām cilvēki
iemācījušies sadzīvot ar upes untumiem, pārvietojoties no viena krasta uz otru,
un katrs no šiem savienojumiem glabā savu stāstu, kas vēsta par Rēzeknes
vēsturi un tās iedzīvotājiem. Dodies pastaigā un izzini Rēzeknes tiltu stāstus!
1.
Neredzamais tilts
Reklāma
Pie
bijušās keramikas rūpnīcas pāri upei atrodas gājēju tiltiņš, kurš neparādās nevienā
kartē un kurš nezinātājam aiz aizaugušajiem upes krastiem ir gandrīz nemanāms. Šis
nelielais tilts savieno Jupatovkas ielas un Zilupes ielas apkārtnes. Un lai arī
vieta nešķiet ievērības cienīga, šajā apkaimē atrodama gan sena kapsēta, gan
vēsturiskas ēkas, uz vienas no kurām akmenī iegravēts gada skaitlis „1876”.
2.
Jupatovkas tilts
2010.gada 10. septembrī
Rēzeknē tika atklāts jaunizbūvētais Stacijas ielas tilts pāri Rēzeknes
upei. Līdz ar to tika atslogota satiksmes kustība pilsētas centrā un
iedzīvotājiem, lai nokļūtu no Vipingas rajona uz ziemeļu rajonu un otrādi,
vairs nebija nepieciešamības šķērsot pilsētas centru. 2010. gadā atklātais
Stacijas tilts ir pirmais Latvijā ar LED apgaismojumu un 550 metrus garā ielas
posmā no Jupatovkas ielas līdz Zilupes ielai uzstādīts energoefektīvs ielas
apgaismojums ar gaismas emisijas diodēm. Tilts tā krāsojuma dēļ tautā iesaukts arī
par „oranžo tiltu”.
3.
Veco dzirnavu tilts
Veco dzirnavu tilta apkārtne ir pilsētnieku iecienīta vieta,
un īpaši līdz ar upes promenādes izveidošanu te arvien vairāk var manīt
cilvēkus, kas devušies pastaigās. Taču retais zina, ka šī vieta slēpj arī
dažādus pilsētas vēstures stāstus. Šajā vietā Leščinsku ģimenei piederēja
dzirnavas, kuras uzbūvēja Gustavs Leščinskis. Tās bija vecākās dzirnavas
Rēzeknē, kuras tika uzceltas 1858.gadā. 1901. gadā tajās tika iebūvēta pirmā
Latgalē ūdens turbīna.
Gustava brālim Edmundam, savukārt, piederēja
Jupatovkas dzirnavas. Pēc Gustava Leščinska nāves dzirnavas un pārējo īpašumu
mantoja meita Helēna, kas vēlāk apprecējās ar 9. Rēzeknes kājnieku pulka
kapteini Romu Nikolaju Jaskovski. 20. gs 20. gadu beigās virs dzirnavu
aizsprosta tika izveidots koka tilts. Tilts
tika pabeigts 1927. gadā, tā garums 19, 8 m. Jaskovsku ģimeni 1941. gada
14. jūnijā izsūtīja uz Krasnojarskas apgabalu.
Vecos laikrakstos varam lasīt, ka 1941. gadā tika
saspridzināti visi lielākie tilti pilsētā un Leščinska tilts kādu laiku palika
vienīgais, kas bija lietošanas kārtībā. Taču intensīvai satiksmei tas bija
neērts un atradās tālu no pilsētas centra.
Diemžēl šobrīd no pašām dzirnavām nekas pāri nav palicis,
tikai pamatīgi akmens pamati un saglabājušies bruģēto ielu fragmenti vēsta, ka
šeit reiz bijis vecais tilts.
4.
Dārzu ielas tilts
Dārzu ielas tilts izsenis savienojis pilsētas
labo un kreiso krastu, kalpojot par pilsētas vecās un jaunās daļas vienojošs
mezglu. 20. gs. sākuma fotogrāfijās redzams koka tilts. 20. gs. 30. gadu sākumā
upes nestais ledus to izjaucis, tāpēc ticis būvēts jauns koka tilts. Periodikā
atrodamas ziņas, ka šī ledus iešana bijsui tik iespaidīga, ka iznestā koka
tilta ledus aiznesa daudzus žogus, dažas piebūves, nolauza telefona stabus,
elektrības vadu stabus un pārpludināja elektrisko staciju. Kara laikā
atjaunotais tilts ticis sabombardēts un vēlreiz atjaunots. Savukārt 1960. gados
atklātā Dārzu tilta būvniecība ritējusi tik lēni, ka humoristiski izteicieni
par Rēzeknes upi un Dārzu ielas tiltu izskanēja pat Padomju Savienības satīriskajā
žurnālā „Krokodīls”.
5.
Atbrīvošanas alejas tilts
Ielūkojoties
senās fotogrāfijās, 20. gs. sākumā Atbrīvošanas alejas tilta vietā redzams koka
tilts ar nosaukumiem „Šosejas tilts” (1906), „Lielais tilts” (1916). 1927. gadā
tika atklāts jauns betona tilts ar lokveida konstrukciju, un, kā atminas
vecākie rēzeknieši, pārgalvīgi motociklisti braukuši pa tā lokiem. Skaistais
loku tilts 1941. gadā tika uzspridzināts. Pēckara gados tas atjaunots. Savukārt
esošais tilta rekonstrukcija sākās 2011. gadā un 2013. gadā tika pilnībā
pabeigta, kad tilta margu tukšās vietas aizpildīja bareljefi ar gadskaitļiem un
Rēzeknes pilsētas vēsturiskajiem nosaukumiem.
6.
Tilts, kura vairs nav
No
Festivāla parka, lūkojoties pāri pļavām un Rēzeknes upes krastiem rietumu
virzienā, iztālēm pamanāma pilsētas siltumtrase. Vēl nesen te bija tiltiņš,
kuru diendienā šķērsoja daudzi rēzeknieši. Virs tā esošo siltumtrasi
nepārtraukti bojāja, tāpēc tiltiņš tika
noņemts. Aptuveni šajā vietā 1938. gadā izbūvēts jauns pagaidu tilts pār
Rēzeknes upi Baznīcas ielas galā. Kā tolaik rakstīja presē, tas būvēts vietējā
garnizona karavīru pārvadāšanai no vienas pilsētas daļas uz otru. 50 metru garā
tilta celšanā materiāli palīdzēja pilsētas valde, bet ar darbaspēku – Rēzeknes
kājnieku pulks, tāpēc atklājot tilts tika nosaukts par „Sadraudzības un vienotu
siržu tiltu”.
7.
Unikālais
dzelzceļa tilts
Viens no tiltiem Rēzeknes pilsētas
teritorijā, kas celts pāri Rēzeknes upei un Viļānu ielai, un kas līdz mūsdienām
saglabājis savu vēsturisko veidolu. Tas celts 1899. gadā izmantojot metāla
konstrukcijas pēc inženiera Staņislava Kerbedza projekta. Interesanti, ka S.
Kerbezs bija arī Lūznavas muižas īpašnieks, kurš, liekot lietā savas zināšanas,
muižas projektu izstrādāja pats. Tiltam ir arkveida laiduma konstrukcija ar
režģotiem metāla elementiem un augšējo brauktuvi. Pats arkas izliekums ir nevis
virs laiduma, kā tas ir lielākajai daļai tiltu, bet zem tā, kas to padara par
unikālu objektu reģionā kontekstā. 1944. gadā tilts tika saspridzināts, taču
drīz vien atjaunots – 1947. gadā.
Apkopoja: Rēzeknes Tūrisma attīstības
centrs sadarbībā ar Rēzeknes Centrālo bibliotēku
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
