Lūznavas muiža līdz ar citām Latvijas kultūrvietām atsākusi darbu zaļajā epidemioloģiskās drošības režīmā un līdzās muižas apskatei aicina uz koncertu sēriju “Adventes kalendāra mūzika”, kurā muzicēs gan māsas Balanas, gan senās mūzikas ansamblis “Fabella Ensemble”, mūzikas un dzejas projekts “Klausies” un citi mākslinieki. Tāpat muižā apskatāma mākslinieces Vitas Lukstiņas personālizstāde, bet atklāšanu decembra sākumā piedzīvos Staņislavam Kerbedzam un viņa inženiertehniskajiem sasniegumiem veltīta pastāvīgā izstāde.
Ziemassvētku gaidīšanas laiks Lūznavas muižā šogad skanēs ar koncertu sēriju “Adventes kalendāra mūzika”. Tajā četros svētdienu koncertos paredzētas koncertprogrammas ar mūzikas un dzejas projektu “Klausies”, māsām Kristīni un Margaritu Balanas, latviešu garīgās mūzikas programmu “Elgera dziesmas” un 17. un 18. gs. seno mūziku. Tie ir notikumi, kas, izskanot Lūznavas muižas Sarkanajā zālē, citējot dzejnieci Annu Rancāni, ļaus justies nedaudz virs ikdienības.
Reklāma
Mūzikas un dzejas projekts “Klausies” programmā “ne/satiktie”
28. novembris 15.00, ieejas maksa 5,00–9,00 €
“Klausies” ir runātās dzejas un improvizētās mūzikas projekts, kurā Lūznavas muižā paredzētajā notikumā piedalīsies dzejniece Aleksandra Line, pianists Edgars Cīrulis un vibrafonists Ēriks Miezis, mūziķiem un dzejniecei pievienojoties arī dejotājam un horeogrāfam Naurim Miķelim Gobam. Programmā “ne/satiktie” skanēs mūzikā un dzejā ietērptie stāsti par cilvēkiem, kurus projekta dalībnieki ir vai nav kādos dzīves brīžos satikuši. Tie ir draugi, kaimiņi, kolēģi vai paziņas, kāds nejaušais telefonsarunas adresāts, bērnības elks vai jaunības kļūda.
Senās mūzikas programma “Atveries, mana sirds”
5. decembris 15.00, ieejas maksa 6,00 €
Senās mūzikas programmā skanēs 17. gs. un 18. gs. izcilu skaņražu radīti muzikālie sacerējumi Ilzes Grēveles-Skaraines (soprāns), Sanitas Zariņas (baroka vijole), Danutas Ločmeles (čells) un Beatas Gekas (pozitīvs) izpildījumā. Koncertprogrammā “Atveries, mana sirds” izskanēs komponistu Johana Sebastiāna Baha, Dītriha Bukstehūdes, Ignaca Franča fon Bībera, Žana Baptista Barjēra, Georga Filipa Telemana un Georga Fridriha Hendeļa skaņdarbi.
Kristīne Balanas (vijole) un Margarita Balanas (čells) koncertprogrammā “Gadalaiki”
12. decembris 15.00, ieejas maksa 10,00 €
Māsas Balanas augušas Dobelē, bet nu dzīvo Lielbritānijā, un abas ir vienas no spožākajām savas paaudzes mūziķēm. Laikraksts “The Times” raksturojis latviešu vijolnieci Kristīni Balanas kā “žilbinoši virtuozu” mūziķi. Viņa ir viena no visstraujāk plaukstošajiem talantiem uz pasaules skatuvēm, prestižās Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Savukārt čelliste Margarita Balanas ir viena no aizraujošākajām un daudzpusīgākajām šī laika māksliniecēm, kura ar savu meistarību apbur klausītājus visā pasaulē. Margarita ir daudzu starptautisku konkursu laureāte un aktīvi koncertē kā soliste Eiropā un pasaulē. Abu māsu izspēlētajā koncertprogrammā skanēs Antonio Vivaldi, Pētera Vaska un Johana Sebastiāna Baha skaņdarbi.
“Fabella Ensemble” 17. gs. latviešu garīgās mūzika “Elgera dziesmas”
19. decembris 15.00, ieejas maksa 7,00 €
Koncertprogrammas pamatā ir unikāls un līdz šim auditorijai nepazīstams Latvijas mūzikas vēstures materiāls – dziedājumi no 1621. gadā iespiestās Georga Elgera dziesmugrāmatas “Geistliche Catholische Gesänge”. Koncertprogrammu atskaņos Agnese Pauniņa (soprāns), Rūdolfs Bērtiņš (tenors), Ilze Reine (ērģeles), Ieva Nīmane (blokflauta) un Guntars Prānis (bass, rata lira).
Citi tuvākie notikumi un izstādes Lūznavas muižā:
Raganas: no rēgiem līdz velna sabiedrotajām. Saruna ar raganu pētnieku Sandi Laimi
28. novembris 12.00, ieejas maksa 3,00 €
Šī gada Leģendu naktī Lūznavas muiža apmeklētājus gribēja iepazīstināt ar Latvijā un Latgalē pastāvošajiem stāstiem, teikām, ticējumiem un priekšstatiem par raganām sarunā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku Sandi Laimi, kura pētniecisko darbu virzienā raganām ir būtiska loma. Leģendu nakts ierobežojumu dēļ notika virtuāli, bet uz klātienes sarunu par raganām muiža aicina šajā svētdienā. Vai raganas ir viedas sievas, zintnieces, burves, vai tomēr dēmoniskas, cilvēkiem bīstamas pārdabiskas būtnes? Pētnieka stāstā varēs izzināt, kā laika gaitā Latvijā mainījušies priekšstati par raganām, kādas bijušas ar tām saistītās parādības, vietas un nozīmes.
Mākslinieces Vitas Lukstiņas solo izstāde “Pašportrets”.
No 19. oktobra līdz 17. decembrim
Māksliniece Vita Lukstiņa ieguvusi maģistra grādu glezniecībā un izstādēs piedalās kopš 2017. gada. 2019. gada beigās māksliniece ar gleznu “Perfektā mīlestība” ieguva galveno balvu prestižajā Florences biennālē, kas ir lielākā laikmetīgās mākslas skate Florencē, Itālijā. Lūznavas muižā skatāmā gleznu kolekcija “Pašportrets” ir veltīta dažādiem ilgstošiem emocionāliem stāvokļiem un dzīves periodiem. Figurālajās kompozīcijās māslinieces iedomātie tēli simbolizē noteiktus iekšējos stāvokļus, kas ir kā viņas dzīves fragmenti, tāpēc tie nosaukti par pašportretiem. Katra glezna ir psiholoģiska, emocionāla stāvokļa portrets, katrs tēls ir kā tāda gleznota skulptūra, kura ir veltīta kādai dzīves šķautnei. Tās ir kā emocionālās pieredzes piemiņa, kā skaists piemineklis vietā, kur noglabāts kaut kas dārgs, kas ir bijis pagātnē; emocijas jau ir rimušas, un mierīgā, siltā dienā var atnākt un pabūt klusumā, lai dziedinātu vēl atlikušās sāpes un varētu turpināt dzīvi.
Pastāvīgā multimediālā ekspozīcija Staņislava Kerbedza inženiertehnisko būvju iepazīšanai
No 4. decembra muižas cokolstāvā
Decembra sākumā Lūznavas muižā tiks atklāta jauna, multimediāla ekspozīcija, kas veltīta muižas īpašnieku Kerbedzu ģimenes pārstāvim, ievērojamajam dzelzceļa būvju inženierim Staņislavam Kerbedzam (1810–1899). Tajā ne tikai virtuāli varēs satikt Kerbedzu ģimeni, ieskatoties laikā, kurā viņi dzīvoja, bet arī plašāk iepazīties ar inženiertehniskajām būvēm un tieši Staņislava Kerbedza personību. Izstādi Latvijas un Krievijas pārrobežu projektā “Sekojot inženiertehniskajām idejām” īsteno Rēzeknes novada pašvaldība.
ZEMA. Ungārijas apslēptie dārgumi.
No 19. decembra līdz 13. martam
Ungārija ir viena no senākajām porcelāna ražotāju valstīm Eiropā, augstas kvalitātes porcelāna izstrādājumu ražošanas tradīcijas Ungārijā ir dziļi iesakņojušās un tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Nelielais ģimenes uzņēmums ir radījis spēcīgu zīmolu – ZEMA, kas jau vairāk nekā desmit gadus veiksmīgi attīsta un popularizē Ungārijas lepnumu – augstvērtīgu porcelānu, izgatavojot porcelāna rotas, balvas vietējo un starptautisko sporta sacensību vajadzībām, kā arī izpildot individuālus pasūtījumus. Rotu kolekcijās var saskatīt dažādu laikmetu stilus: baroku, jūgendstilu, Art Deco, kā arī laikmetīgas vēsmas. Iedvesmojoties no Rīgas jūgendstila, tika radīta īpaša kolekcija ar nosaukumu “Rīga”, kas ir veltījums Rīgas Jūgendstila centram. Ar Ungārijas vēstniecības Rīgā atbalstu arī Lūznavas muižā būs iespēja skatīt ZEMA rotu kolekcijas izstādi.
Adventes kalendāra mūzikas programmas koncertu norisi Lūznavas muižā atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rēzeknes novada pašvaldība. Koncertprogrammu biļetes nopērkamas “Biļešu Paradīze” kasēs, internetā un uz vietas Lūznavas muižā. Visi pasākumi un muižas apmeklēšana tiek nodrošināta zaļājā epidemioloģiskās drošības režīmā, uzrādot derīgu Covid-19 sertifikātu un lietojot sejas masku. Plašāk par muižu un tās aktivitātēm var uzzināt muižas mājaslapā http://luznavasmuiza.lv. Muižas darbalaiks no 1. oktobra līdz 30. aprīlim ir katru dienu (izņemot pirmdienas, kad muiža apmeklētājiem slēgta) no 9.00 līdz 16.00. Muižas, muižas ekspozīciju un izstāžu, kapelas, parka individuāls apmeklējums pieaugušajiem maksā 2,00 €, bet skolēniem, studentiem un pensionāriem 1,50 €.
