16. septembrī pasaulē atzīmē Strādājošo vecāku dienu (Working Parents Day). Arī pie mums, Latvijā, vecāki nereti saskaras ar dilemmu: kā sadalīt 24 stundas diennaktī starp ģimeni un darbu. Puse vecāku Latvijā darba dienās pavada ar kopā bērniem vien stundu un mazāk laika, norāda pavasarī veiktā Danonki aptauja. Mazo ekspertu skolas (www.mazoekspertuskola.lv) un centra “Skalbes” psiholoģe Zane Avotiņa apgalvo – nav vajadzības rauties uz vairākām pusēm un sasniegt iedomāto perfekciju. Jāievēro vien pāris lietas, lai vecāki un bērni abpusēji justos labi.
“Nepel sevi, jo tu bērnam jau esi labākais pasaulē. Reizēm apstākļi un izvēles piespiež vairāk laika pavadīt citur, nevis kopā ar atvasēm. Līdz ar gadiem mainās intereses un arī vajadzība komunicēt ar vecākiem, taču bērnībā pavadītais laiks nosaka attiecību veidošanu ar citiem cilvēkiem nākotnē,” saka Z. Avotiņa. “Jebkurā gadījumā par kvantitāti svarīgāka ir kvalitāte – cik piepildīts ir kopā būšanas laiks, citam ar citu kārtīgi izrunājoties un ieklausoties.”
5 veselīgi ieteikumi aizņemtajiem vecākiem
1. Plāno laiku un aktivitātes. Bērnam jāzina, kad vecāks viņam veltīs laiku. Pašiem mazākajiem patīk regularitāte, tad viņi jūtas droši, ka, piemēram, pusstundu pirms gulētiešanas mamma vai tētis ar bērnu spēlēsies vai katru rītu ēdīs kopīgas brokastis. Tāpēc saplāno, cikos un ko varētu darīt. Tāpat arī sagatavojies nākamajai dienai iepriekšējā vakarā – lai rītus padarītu mazāk saspringtus.
2. Nedari paralēli neko citu. Kopīgo laiku pavadi, koncentrējot uzmanību tikai uz bērnu. Ja spēlējaties, tad spēlējaties - un šajā laikā tu nemazgā traukus un nerunā pa telefonu. Tomēr vari apvienot bērnam nozīmīgas aktivitātes, piemēram, pastaigu svaigā gaisā ar pagalma spēlēm (vairākus piemērus atradīsi http://milakaspele.lv) vai radošām izklaidēm (http://www.mazoekspertuskola.lv/cards/view/230), sarunām ar emociju izprašanu (http://www.mazoekspertuskola.lv/cards/view/115) vai grāmatu lasīšanu (http://www.mazoekspertuskola.lv/articles/starptautiska-pasaku-diena-ko-pasakas-maca-berniem).
3. Ļauj izvēlēties. Vaicā mazajam, kas būs tā aktivitāte, ar ko “viņa laikā” vajadzētu nodarboties. Vecākam būtu jāseko bērna norādījumiem. Ja mazais vēlas tevi “sapucēt” ar sejas krāsām vai redzēt tēti dinozaura čībās, vai lūdz dzert tēju kopā ar lellēm, tev vajadzētu respektēt bērna izvēli.
4. Izmanto ikdienas darbus kā iespēju būt kopā. Labs veids, kā pavadīt laiku kopā, ir iesaistīt bērnu dažādos mājas darbos un uzdot pienākumus. Piemēram, kopā pagatavot vienkāršas vakariņas (http://www.mazoekspertuskola.lv/cards/view/132) vai sakārtot istabu. Rudenī varat grābt lapas, vākt ābolus, ziemā – nošķūrēt sniegu, pavasarī – veikt lielo mantu revīziju un tīrīt māju, savukārt vasarā – apliet puķes, nolasīt ogu ražu. Varat darīt jebko, tikai dariet to kopā!
5. Padomā par bērnu pat savas prombūtnes laikā. Ja zini, ka dienu bērns pavadīs bez Tevis, parūpējies par maziem brīnumiņiem. Piemēram, zem spilvena noliec kādu pārsteigumu ar jauku vēlējumu dienai vai izkārto mājās līmlapiņas ar mīļām norādēm (“Zobu feja lūdz apēst biezpienu un burkānus”, “Plauktā jauna grāmata Tev”, “Kārbā gardums bērnam, kas kārtīgi ēdis pusdienas” u.tml.).
Psiholoģe norāda, ka vajadzētu atvēlēt laiku arī paša interesēm, hobijiem un draugiem. Bērns jūtas labi tikai tad, ja mamma un tētis ir mierā ar savām izvēlēm, ir dzīvespriecīgi un atpūtušies. Situāciju var salīdzināt ar lidojumu. Brīdī, kad izkrīt skābekļa maska, vispirms kā likums to uzvelk sev un tikai tad bērnam. Pirmais solis uz harmoniju ģimenē un darbā ir rūpēties par sevi un pieņemt izvēles, kas nerada diskomfortu.
Sabiedrībā zināmi vecāki papildina psiholoģes ieteikumus ar savu pieredzi. Portāla Satori sadaļas “Ar bērniem” redaktore Dace Bargā apstiprina, ka strādāt un vienlaicīgi audzināt bērnus nav viegli. “Kad piedzima pirmā meita, es neaizgāju bērnu kopšanas atvaļinājumā un turpināju maģistra studijas klātienē. Tā bija mana izvēle, neviens nespieda. Toreiz iemācījos ne-multitāskot – veltīt kvalitatīvu laiku gan bērnam, gan darbam. Brīžos, kad nodarbojos ar meitu, es nebakstu telefonu, nesēžu paralēli pie datora, atlieku visu citu malā. Kad pievēršos darbam, nodrošinos, lai neviens mani netraucē. Tāpat atrodu laiku sev, pavingroju, pameditēju vai izeju parunāties ar draudzenēm. Daru visu, kas sagādā prieku, lai izbēgtu no vāveres riteņa. Tas prasa apzinātu laika plānošanu un, protams, arī citu ģimenes locekļu iesaisti,” saka Dace.
Citādāka situācija ir aktierim, uzņēmējam un Mazo ekspertu skolas tētim Dainim Grūbem. Tētis dažkārt strādā pat 14 un vairāk stundas diennaktī, un bērnus lielākoties pieskata sieva. “Galā tiekam, tomēr mēdz būt grūti, jo gadās, ka viņi tēti neredz nedēļām ilgi. Pat vēlos vakaros cenšos vīru sagaidīt, lai varam kaut stundiņu pārrunāt dienas notikumus. Turpretī brīvdienās Dainis pilnībā pieder bērniem, būvē štābiņus, konstruktorus, zīmē un lasa. Daļēji garās darba stundas atsver arī vasara, kad tētim ir atvaļinājums no teātra. Tad bieži ceļojam, braucam pie radiem un draugiem, laiskojamies pie jūras,” atklāj Marija Grūbe, Daiņa sieva. “Ir bijuši gadījumi, kad vecākā meita apgalvo, ka grib, lai tētim nebūtu darbs. Tad skaidroju – lai būtu vieta, kur dzīvot, apģērbs un ēdiens, ir jābūt darbiņam. Mēģinu pievērst uzmanību arī plusiem, kas ir tieši tēta profesijai, piemēram, garāks vasaras atvaļinājums nekā vairumam tētu.”
Par aptauju
Aptauju veicis Danonki 2016. gada aprīli, sadarbībā ar Mindscan aptaujājot 300 vecākus, kuriem ir bērni vecumā no 2 līdz 6 gadiem.