Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com/ Uncorneredmarket.com
Gaidāmajās brīvdienās sinoptiķi mums sola gluži neticami siltu un jauku laiku – īstais laiks atklāt āra grilēšanas sezonu. Kā zināms, par lieliskiem grilētas gaļas jeb šaslika meistariem pamatoti uzskata gruzīnus. Varbūt vērts ieklausīties viņu padomos un mēģināt atkārtot ko līdzīgu?
Pastāv viedoklis, ka Gruzijas virtuve ir ne tikai sena un lielā mērā saglabājusi savu autentiskumu, veiksmīgi izvairoties no nevajadzīgiem moderniem „uzlabojumiem”, ir arī viena no labākajām pasaulē. Pirmais priekšnoteikums kulinārijā pēc gruzīnu ieskatiem ir tikai svaigu, kvalitatīvu un dabīgu produktu izmantošana. Gruzijā pat sabiedriskās ēdināšanas iestādēs jūs neieraudzīsiet citās pasaules malās neiztrūkstošās kečupa un citu gatavo mērču pudeles. Ja gaļa, tad gaļa, ja dārzeņi, tad dārzeņi, ja maize tad tikai svaigi cepta un aromātiska. Daudz tiek izmantoti zaļumi un dabīgās garšvielas. Piemēram, visiem labi zināmā šašlika pagatavošana – gruzīni ar dalītām jūtām, no smiekliem līdz pat sašutumam, skatās uz citu tautu nerimtīgo tieksmi uz gaļas „mocīšanu” dažādās marinādēs. Īstena šašlika pagatavošanai nav nekāda sakara ar marinēšanu – tikai svaiga gaļa, sīpoli un zaļumi, sāls un pipari, pareiza uguns, un galvenais – cepēja meistarība, pietiekami bieži un pareizi gaļu apgrozot. Tāpat īsti patiesībai neatbilst uzskats, ka īsteni labu šašliku var pagatavot tikai no jēra gaļas. Jēri tradicionāli tiek kauti pavasarī, bet šašliku ēd visu cauru gadu, izmantojot arī cūkas, teļa, liellopa, vistas gaļu. Klāt pie šašlika tiek pasniegta tradicionālā skābeni asā tkemali mērce, kas gatavota no meža plūmēm. Vēl viena pozitīva Gruzijas virtuves īpatnība ir tā, ka gatavošanā nepārspīlē ar taukvielu izmantošanu; neatrast arī nekādas samocītas miltu un krējuma mērces, vai nedabīgus garšas pastiprinātājus. Ēdienu var baudīt, neuztraucoties par sekojošo nelabuma sajūtu vai pārmērīgu svara pieaugumu.
Kaukāza reģiona virtuve nav iedomājama arī bez svaigiem dārzeņiem un zaļumiem, jo sevišķi – tomātiem, baklažāniem, pupām, sīpoliem, paprikas, kinzas, pētersīļiem, spinātiem. Dārzeņus pasniedz gan kā piedevu svaigā veidā, gan gatavo kopā ar gaļu un dažādās uzkodās. Turklāt jāatceras, ka tie ir dienvidu saulē auguši un svaigi novākti dārzeņi, kuru garšu, smaržu un tekstūru buķete nav salīdzināma ar mūsu lielveikalos nopērkamajiem analogiem. Piemēram, par vienu no lielākajiem Gruzijas gardumiem uzskata tomātu. Gruzijas tomātiem ir neatkārtojama garša, tie ir tik miltaini un smaržīgi kā nekur citur pasaulē. Mums par nožēlu jāteic, ka atkārtot Gruzijas (līdzīgi kā citu silto zemju) ēdienus ar ziemeļos pat vasaras sezonā augušiem dārzeņiem ir visai sarežģīti. Gruzijai raksturīgi arī brīvā dabā un dārzos augoši granātāboli un valrieksti, kas nonāk arī uz galda, piedodot ēdienam vēl vienu tieši šim reģionam raksturīgu niansi. Ar granātābola sēkliņām dekorē ēdienus, bet maltus valriekstus pievieno gan gaļai, gan ceptiem baklažāniem, gan desertiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
