Kamēr svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas pastiprinās vien tad, ja sporto, dara fiziski smagu darbu vai iestājies karsts laiks, tikmēr cilvēki tam īpašu uzmanību nepievērš. Bet tiklīdz sviedru daudzums kļūst pārmērīgs, traucējošs un apgrūtinošs, fizioloģiskais process pārtop sarežģītā problēmā. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele kliedē četrus mītus par pastiprinātu svīšanu, aicinot šai problēmai meklēt cēloni un pēc tam arī atbilstošu risinājumu.
1. mīts: Pārmērīga svīšana ir nepatīkama, bet nav veselībai bīstama
Reklāma
Diennaktī vidēji izdalās 1,5 litri sviedru, kas tūlīt nožūst, un šāda svīšana parasti nav traucējoša. Turpretim pārmērīgas svīšanas gadījumā no organisma izdalās pat vairāki litri sviedru diennaktī, un pastiprinātu svīšanu novēro tajās ķermeņa zonās, kur ādā atrodas vislielākais sviedru dziedzeru daudzums: padusēs, plaukstās, pēdās, cirkšņos, uz pieres. “Pārmērīga svīšana nelabvēlīgi ietekmē organismu, jo, sviedriem sadaloties, rodas kairinošas vielas, kas izraisa ādas iekaisumu, niezi, izsitumus, provocē ādas sēnīšu slimības. Tāpat pārmērīgas svīšanas rezultātā var iekaist sviedru un tauku dziedzeri, pastiprināti sāk veidoties pinnes,” mītu kliedē Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Sviedru apjomu, kas izdalās diennakts laikā, pašam izmērīt ir grūti. “Par pastiprinātu svīšanu runājam tad, ja tā rada nopietnu diskomfortu un traucē veikt ikdienas darbības – pat tādas, kas neprasa fizisko piepūli. Tādā gadījumā nepieciešama ģimenes ārsta, dermatologa, neirologa vai endokrinologa konsultācija, lai izslēgtu kādu no iespējamām saslimšanām, kas izraisa pastiprinātu svīšanu,” piebilst Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Padoms: Ieteicams uzņemt vairāk šķidruma!
Ja cilvēks pastiprināti svīst, svarīgi uzņemt vairāk šķidruma par ikdienā rekomendētajiem 1,5-2 litriem, lai organismā nesāktos minerālvielu iztrūkums.
2. mīts: Uzturam nav nekādas saistības ar pastiprinātu svīšanu
Tomēr ir gan! Lai gan sviedru sastāvā 98 % ir ūdens, specifiskais aromāts rodas, jo baktērijas sadala sviedros esošās olbaltumvielas un sāļus. Jo vairāk uz ādas būs mikrobu, jo nepatīkamāka būs sviedru smaka, tāpēc jārūpējas par savu personīgo higiēnu. Taču arī asi, sāļi, piparoti, kalorijām bagāti ēdieni, šokolāde, saldinātie vai alkoholiskie dzērieni, kafija pastiprina sviedru aromātu un veicina svīšanu. Arī tad, ja uzturā lietoti ķiploki vai kāpostveidīgie dārzeņi, kuru sastāvā ir sērs, sviedriem būs izteiktāks aromāts.
Padoms: Antipersperanti būs efektīvāki
Nepatīkamo sviedru aromātu mazināt palīdz dezodoranti, kas novērš baktēriju vairošanos, bet jāatceras, ka tie nemazinās sviedru izdalīšanos. “Tāpēc, ja nepieciešama labāka aizsardzība, piemērotāki būs antipersperanti, kas novērsīs gan sviedru, gan nepatīkamā aromāta izdalīšanos. Antipersperantu iedarbību nodrošina to sastāvā esošie alumīnija sāļi. Ļoti svarīgi atcerēties, ka antipersperantus drīkst uzklāt tikai veselai, netraumētai un sausai ādai, bet vakarā āda noteikti rūpīgi jānomazgā. Lai arī šis ir efektīvs risinājums svīšanas mazināšanai, ilgstoša sviedru dziedzeru bloķēšana var nojaukt ādas imunitāti,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele. Lai mazinātu svīšanu, ikdienā ieteicams valkāt temperatūrai un laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus, vēlams no dabiska materiāla. “Ja diskomfortu sagādā pēdu pastiprināta svīšana, var lietot šim nolūkam speciāli paredzētus krēmus vai dezodorantus, kas mazinās svīšanu un novērsīs nepatīkamo aromātu. Var kājas vannot ozola mizas novārījumā – tam ir poras savelkoša iedarbība, tādēļ regulāras pēdu vanniņas var palīdzēt mazināt svīšanu,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
3. mīts: Naktīs svīst tikai tāpēc, ka ir nepiemēroti vides apstākļi
Šis mīts tikai daļēji ir patiess – protams, gan guļamistabas temperatūra, gan gultas veļas audums un pat ēdiens, kas baudīts vakariņās, var izraisīt svīšanu naktī. Tomēr šai problēmai iemesls var būt arī medicīniska rakstura. Apotheka sertificēta farmaceite Mārīte Šukele skaidro, ka sievietēm svīšana naktīs bieži mēdz būt saistīta ar hormonālām svārstībām menopauzes vai pirmsmenopauzes jeb perimenopauzes laikā: “Pētījumi liecina, ka pastiprinātu svīšanu un karstuma viļņus piedzīvo vairāk nekā 80 % sieviešu menopauzes periodā, bet tāpat hormonālie traucējumi var būt vērojami arī pirms menstruācijām, pubertātes un grūtniecības periodā. Arī brīžos, kad ķermenis cīnās ar kāda vīrusa vai baktēriju izraisītu infekciju, paaugstinās arī ķermeņa temperatūra un izraisa pastiprinātu svīšanu. Savukārt svīšana naktīs mēdz būt arī cukura diabēta, sirds un asinsvadu, kā arī plaušu slimību gadījumā, pie dažādām neiroloģiskām saslimšanām, pastiprinātas vairogdziedzera darbības, dažādām infekcijām, hroniska iekaisuma, piemēram, bronhiālās astmas, kā arī nopietnāku slimību gadījumos, kad cilvēks slimo ar miega apnoju, kādu onkoloģisku saslimšanu,” norāda Mārīte Šukele.
Padoms: Reizēm vērts papildus uzņemt arī magniju un B grupas vitamīnus
Jāatceras, ka svīšanu ietekmē veģetatīvā nervu sistēma, tāpēc to var pastiprināt stress, sakāpinātas emocijas un nervu pārslodze. Šajos gadījumos, kad pastiprināta svīšana saistīta ar veģetatīvo nervu sistēmu, situāciju var uzlabot B grupas vitamīni, magnijs, baldriāns un citi nomierinošie līdzekļi. Savukārt regulāras fiziskas aktivitātes un svaigs gaiss palīdzēs kontrolēt pārmērīgu sviedru izdalīšanos stresa situācijās.
4. mīts: Slimība, bet ne terapija mēdz izraisīt pārmērīgu svīšanu
Gan veselības problēmas, gan arī lietotie medikamenti var būt pie vainas, jo pastiprināta svīšana naktī var izpausties kā zāļu blaknes. Tādēļ, ja ārsts nesen izrakstījis jaunus medikamentus un, uzsākot tos lietot, pacienta miegu traucē svīšana, par šīm blakusparādībām noteikti jāinformē speciālists. Visbiežāk šādu blakni izraisa antidepresanti vai citi psihiatriskie preparāti, pretsāpju zāles, kuru sastāvā ir acetilsalicilskābe, arī zāles diabēta ārstēšanai un vairogdziedzera hormonu terapija. Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele uzsver: “Lai zāles cilvēka veselībai sniegtu maksimālu labumu, pirms to lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.”
