Autors: Andra Tomase
Avots: Ar sirdi delnā
Jau pēc dažām dienām svinēsim Ziemassvētkus, vēl pēc laiciņa – sagaidīsim Jauno gadu. Daudzi no mums šajā laikā steidz gādāt svētku dāvanas saviem draugiem, ģimenei un tuviniekiem. Diemžēl, joprojām ir daļa cilvēku, kuriem šķiet, ka jauka un mīļa dāvana varētu būt suns vai kaķis – lai dāvanas saņēmējam nebūtu vientuļi, lai bērniem būtu rotaļu biedrs u.tml. Suns, kaķis vai jebkurš cits dzīvnieks vispirms ir dzīva būtne, tā ir atbildība, un, izvēloties šādu “dāvanu”, var radīt apgrūtinājumu tās saņēmējam, bet pats dzīvnieks var nonākt patversmē vai vēl ļaunāk – uz ielas, uzskata Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ar sirdi delnā” vadītāja Andra Tomase.
Dzīvniekam ir jāsagatavojas
Reklāma
Suns vai kaķis ir milzīga atbildība, nekādā gadījumā ne dāvana. Dzīva būtne vispār nevar būt dāvana. Ja ir liela vēlme dāvināt, šobrīd ir iespējams iegādāties dažādas mehanizētas rotaļlietas, kas, piemēram, maziem bērniem lieliski aizstās īstu suni vai kaķi. Gadījumā ar dzīvnieku potenciālajam saimniekam un patiesībā visai ģimenei ir jāsagatavojas dzīvnieka ienākšanai, jāaprod ar šādu domu, ja nepieciešams – jāpielāgo mājvieta. Saņemot dzīvnieku kā pārsteiguma dāvanu, tas nav iespējams.
Cilvēkam un dzīvniekam ir jāsajūt vienam otru
Turklāt, suns vai kaķis nav vienreizējs pirkums – dzīvnieka uzturēšana, ēdināšana un ārstēšana (agri vai vēlu tāda nepieciešama ikvienam dzīvniekam) rada izmaksas. Dāvinot dzīvnieku, cilvēki neaizdomājas, vai saņēmējam būs līdzekļi, laiks un galu galā – enerģija, lai sniegtu dzīvniekam visu nepieciešamo. Ja dzīvnieka ienākšana ģimenē plānota ilgstoši, potenciālajiem saimniekiem pašiem jānāk iepazīties un izraudzīties suni vai kaķi. Šo izvēli nevar izdarīt cita vietā, tas parasti nebeidzas labi. Cilvēkam un dzīvniekam ir jāsajūt vienam otru, lai spētu ne tikai sadzīvot, bet laimīgi pavadīt daudzus gadus.
“Lai mammai nav vientuļi”
Svētkos cilvēki mēdz kļūt nostalģiski, nevēlas būt vieni. Reizēm ir gadījumi, kad bērni atnāk pēc suņa vai kaķa, sakot, ka viens no vecākiem ir aizgājis mūžībā, bet otrs palicis viens. Viņiem šķiet, ka suns vai kaķis kliedēs vientuļā seniora ikdienu, iepriecinās, nodarbinās u.tml. Nereti, gribot labu mammai vai tētim gados, nepadomājam par to, ka vecākiem cilvēkiem nav viegli vairākas reizes dienā doties pastaigās, tikt līdzi ņipram un aktīvam kucēnam vai liela izmēra sunim (lai arī šķietami mierīgam). Senioriem nereti arī nav rocības, lai atļautos kvalitatīvu barību, medikamentus u.c. dzīvniekam nepieciešamās lietas.
Dzīvnieku ir jāvēlas visai ģimenei
Jāpiezīmē, ka ir arī tieši pretējas situācijas – bērni ir ilgstoši lūguši kaķi vai suni un Ziemassvētki ir tas brīdis, kad vecāki nolemj piekrist. Filmās taču ir redzēts, cik tas ir skaisti – liela kaste ar banti, no kuras izlec ņiprs, skaists kucēns, taču realitāte ir pavisam citādāka. Lai cik atbildīgi un čakli ir bērni, dzīvnieks tomēr ir vecāku atbildība. Un dzīvnieks var ienākt ģimenē tikai tad, ja to vēlas visi ģimenes locekļi. Ja bērni ļoti vēlas dzīvnieku, bet dažādu apstākļu dēļ tas nav iespējams, vienmēr var kopā ar vecākiem doties uz patversmi – pastaigāties ar suņiem, palīdzēt dzīvniekiem un veikt brīvprātīgo darbu. Tā būs lieliska iespēja saprast, vai un cik gatavi esat dzīvniekam.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
