Kā svin Ziemasvētkus dažādās valstīs? [4]

Autors: Inga Zaretoka
Avots: Soon.org.uk, Thesoutherncross.co.za

Beļģija

Reklāma

6.decembrī tiek svinēti Sinterklaas jeb Svētais Nikolass, kas ir pilnīgi atšķirīgi svētki no Ziemassvētkiem. Santa Klauss Beļģijā tiek saukts de Kerstman vai le Père Noël un viņam ir jānāk ap Ziemassvētku dienu, lai atnestu bērniem dāvanas. Beļģijā ir dažādas kultūras, Ziemeļu daļā ir Vlaanderen (runā holandiešu dialektā), dienvidu daļā ir Wallonie (runā franču dialektā) un austrumu daļa runā vāciski.

Ziemassvētkos zem eglītes, vai zeķēs, netālu no kamīna, no rīta tiek atrastas nelielas ģimenes dāvanas. Ziemassvētku brokastīs ir speciāla saldā maize, saukta 'cougnou' vai 'cougnolle' – apveids ir domāts kā Jēzus bērniņš.

Brazīlija

Ziemassvētku vecītis tiek saukts Papai Noel. Daudzi Ziemassvētku kostīmi ir līdzīgi ASV un Apvienotajai Karalistei. Tiem, kam ir pietiekoši daudz naudas, īpašā Ziemassvētku maltītē būs vista, tītars, šķiņķis, rīsi, salāti, cūkgaļa, žāvēti un svaigi augļi, bieži ar alu. Nabadzīgākiem cilvēkiem būs tikai vista un rīsi.

Somija

Somu cilvēki tic, ka Ziemassvētku vecītis (Santa Klauss) dzīvo Somijas ziemeļu daļā, kas saucās Korvatunturi, Polārā loka ziemeļos. Cilvēki no visas pasaules sūta vēstules Santa Klausam Somijā. (Tas ir tikai godīgi, ka cilvēki no Grenlandes saka, ka īstais Ziemassvētku vecītis dzīvo Grenlandē!). Ziemeļos no Somijas, netālu no turienes, kur kā viņi apgalvo dzīvo Ziemassvētku vecītis, ir liels tūristu parks, 'Ziemassvētku zeme’.

Ziemassvētkos dienas vidū, pa radio un TV no Somu pilsētas Turku tiek translēts raidījums 'Ziemassvētku miers', uzrunu saka pilsētas mērs. Vakarā tiek ēstas tradicionālās vakariņas. Maltīte iekļaus 'sautējumu' ietverot makaronus, kāļus, burkānus un kartupeļus, ar ceptu šķiņķi vai tītaru. Daudzas ģimenes apciemos krematorijas un kapus, lai noliktu svecīti apbedītajiem ģimenes locekļiem. Krematorijas ir ļoti skaistas Ziemassvētku laikā.

Bērni savas dāvanas saņem Ziemassvētku vakarā, parasti kāds no ģimenes locekļiem pārģērbjas par Ziemassvētku vecīti. Kad bērni paaugas, viņi saprot, ka Ziemassvētku vecītis patiesi ir lielākais brālis, māsa, vai kāds cits ģimenes loceklis.

Ziemassvētku eglīte tiek dekorēta ar somu karodziņiem, salmu dekoriem un citām dekorācijām. Ziemassvētku vakarā somi dod saviem draugiem ziedus un dzērienu Glögli- karstvīnu.

Francija

Francijā, Ziemassvētki vienmēr tiek saukti par 'Noël. Ikvienam ir Ziemassvētku egle, dažreiz dekorēta pēc vecām tradīcijām ar sarkanām lentām un pilnīgi baltām vaska svecēm. Parasti arī dārzā egles tiek izdekorētas ar gaismiņām, kas deg visu nakti.

Ziemassvētku vecītis tiek saukts Père Noël. Ziemassvētku maltīte ir svarīga ģimenes sanākšana ar gardu maltīti un labāko vīnu. Ne katrs sūta Ziemassvētku apsveikumu kartiņas.

Vācija

Vācieši mīl Ziemassvētkos izdekorēt savas mājas. Daudzām mājām tiek ielikti logos nelieli koka karkasi ar elektriskajām svecītēm, un krāsainas bildītes no papīra vai plastikas, kas naktī no ārpuses izskatās skaisti. Bieži viņiem būs 'Adventskranz' – vainags no lapām un četrām svecēm. (Advente - nozīmē 'nāk' – ir četru nedēļu periods pirms Ziemassvētkiem). Katru svētdienu Adventes laikā tiek aizdedzināta nākošā svece. Lielākajā daļā māju ir neliels stallis, kur Jēzus piedzima. Tur tiek novietota Marija, Jāzeps, Jēzus bērniņš un dzīvnieki.

Ziemassvētku vecītis - 'Der Weihnachtsmann' – atnes dāvanas vēlā pēcpusdienā Ziemassvētku vakarā (24. decembris), pēc tam, kad cilvēki ir atnākuši no baznīcas dievkalpojuma. Dāvanas tiek atrastas zem Ziemassvētku egles. Viena persona no ģimenes zvanīs zvanu un sauks ikvienu, lai nāk istabā. Ziemassvētku dienā tiks ceptas zivis (karpas) vai tiks pagatavota zoss.

Ungārija

Santa Klauss (Ziemas-vectētiņš) (Tel-apo vai Mikulas) atnāk 6. decembrī. Bērniem, pirms viņi iet gulēt jānotīra un jānovieto savi apavi ārpusē, blakus durvīm, vai logam. Nākošajā dienā sarkanā maisā tajos parādās konfektes un/vai nelielas rotaļlietas. Bērniem, kas nav uzvedušies labi, blakus saldumiem tiek nolikti zeltaini žagari, kā simbols pērienam... (bet neuztraucies, tas ir tikai jautrībai, un nav priekš reāla soda).
24. decembrī, bērni iet pie saviem radiniekiem vai uz kino, tāpēc, ka mazais Jēzus atnes Ziemassvētku egli un dāvanas uz viņu mājām. Parasti Ziemassvētku eglē tiek uzkārtas ēdamas lietas, piemēram, zeltītas, ietītas dažādas šokolādes un stikla bumbas, sveces (īstajās vai elektriskajās) un brīnumsvecītes.

Ģimenes parasti gatavo svētku vakariņas, var būt svaigas zivis ar rīsiem vai kartupeļiem un mājās ceptas smalkmaizītes. Pēc pusdienām bērni pirmo reizi apskatās Ziemassvētku egli. Tiek dziedātas Ziemassvētku dziesmas un pēc tam izdalītas dāvanas, kas atrodas zem Ziemassvētku egles.

Vecāki bērni ar saviem vecākiem apmeklē pusnakts misi. Nākošajā dienā bērni “uzbrūk” koka ēdamajai daļai. Svētku ēdienu izbauda arī otrajā un trešajā dienā.

25. decembrī, Transilvānijā visa ģimene apmeklē baznīcu un pusdienās ēd sautētus kāpostus.

Latvija

Latvijā bija pirmā dekorētā Ziemassvētku egle.

Vairāk informācijas skatieties First Christmas Tree.

Jaunzēlande

Svētki sākas ar dāvanu atvēršanu Ziemassvētku rītā, kas atrodas zem eglītes. Tad tiek baudītas Ziemassvētku pusdienas vai nu mājās vai pie vecākiem. Tiek ēsts tītars vai vista ar visiem garnējumiem, tad nāk tējas laiks un barbekjū ar draugiem un ģimenei.

Portugāle

Portugālē Ziemassvētku vecītis atnes dāvanas bērniem Ziemassvētku vakarā. Dāvanas tiek atstātas zem Ziemassvētku eglītes vai kurpēs pie kamīna. Īpašā Ziemassvētku maltīte - sālītas žāvētas zivis ar vārītiem kartupeļiem kas tiek baudīts Ziemassvētku vakarā.

Krievija

Jaunais gads ir svarīgs laiks, kad Sala tētis atnes dāvanas bērniem. Krievijā Ziemassvētkus svin 25.decembrī vai 7.janvārī. Šis neparastais datums ir pēc Krievu pareizticīgās baznīcas vecā 'Jūlija' reliģisko svētku dienu kalendāra. Īpašā Ziemassvētku maltītē ietilpst kūkas, zirņi un pelmeņi.

Zviedrija

Svētku vakariņas tiek ēstas Ziemassvētku vakarā – cūkas šķiņķis, siļķe un brūnās pupiņas – šis ir laiks, kad ģimene apdāvina viens otru. Daudzi cilvēki Ziemassvētku rītā apmeklē baznīcu.

Austrālija

Austrālieši Ziemassvētkos izbauda angļu tradīcijas.

Austrālijā ir tipiski Ziemassvētku laika apstākļu fenomens: mežu ugunsgrēki, vētras un plūdi, bieži notiek ap Ziemassvētku laiku.

Ziemassvētku koks ir priede, kas ir nepraktiski. Tai vietā biežāk tiek dekorēts gumijas koks.

Populārākās tradīcija ir "Korāļi ar svecītēm." Sidnejā koraļu dziedāšanu apmeklē vairāk kā 100 000 cilvēku, un tas tiek translēts Okeānijā.

Tipiskā austrāliešu maltītē tiek pasniegts tītars un liesmojošs Ziemassvētku pudiņš ar mazām dāvaniņām tajā, “labai veiksmei”. Daudzi cilvēki svin Ziemassvētkus ar barbekjū kopā ar piekrastes pilsoņiem daļējāmn pusdienām pie pludmales, kur Ziemassvētku vecītis atbrauc ar vējadēli.

Itālija

Itālijā nav Ziemassvētku vecīša. Itāļu bērni saņem savas dāvanas no La Befana, un ne Ziemassvētku vakārā, bet Zvaigznes dienā 6.janvārī.

23.decembrī bērni pārģērbjaspar ganiem un iet no durvīm uz durvīm, lai saņemtu saldumus un naudu.

Itāļi gavē 24 stundas pirms Ziemassvētku vakariņām. Vakariņās neietilpst gaļa. Iecienītākās svētku vakariņās ir makaroni ar anšoviem.

Japāna

No visiem japāņiem 1% ir kristieši. Ziemassvētku dekori tiek izlikti decembrī.

Japāņu versija par Ziemassvētku vecīti ir mācītājs saukts Hoteiosha (arī par Kurohsu) kas līdzinās tam.

Hoteiosham acis ir arī aizmugurē, ar kurām viņš redz bērnus visa gada garumā.

Tā vietā, lai novietotu egli mājās, japāņiem ir sabiedriskā egle, kas tiek dekorēta ar papīra lukturiem un ornamentiem, zvaniem un rotaļlietām.

Ziemassvētkos japāņu bērni bieži mainās ar origami, kas simbolizē baložus, kā miera simbolus.

Polija

Ļoti populāra ir Kristus dzimšanas gultiņa, un daudzās pilsētās notiek konkursi par labāko.

Gavēnis ilgst 24 stundas pirms Ziemassvētku vakara.

Zem galdauta ir jābūt nedaudz salmiem, kas atgādina, ka Jēzus ir dzimis stallī.

Vakariņas sākas ar dievmaizi oblātu, kas tiek lauzta un sadalīta visiem sēdošiem pie galda. Tradicionālās poļu Ziemassvētku pusdienas nesatur gaļu. Tradicionālais Ziemassvētku ēdiens ir borščs, žāvētu augļu klimpas, sēklu maize un nūdeles.

Pusnaktī cilvēki apmeklē misi, saucās Pasterka (ganu mise).

Spānija

Spāņi apmeklē pusnakts misi, un viņi izbauda lepnas pusdienas, ar Pavo trufado de Navidad (tītars ar trifelēm - sēnēm). Pēc pusdienām, ģimenes dzied korāļus.

Daudzās mājās dedzina nelielas eļļas lampas visu Ziemassvētku vakaru.

Ziemassvētku diena ir laiks, lai apciemotu radiniekus un draugus, pēc Ziemassvētku mises.

Dāvanas tiek nodotas tikai 6. janvārī, Zvaigznes dienā, kas tiek sagaidīta ar parādēm. Pa dienu, bērni izliek ārā savas apavus, lai Trīs Gudrie Vīri tos piepildītu.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.