Autors: Daiga Pāruma
Avots: Kratz-online.de
Francijā Lieldienu olas un šokolādes zvaniņus bērni meklē tikai Lieldienu pirmdienā. Kamēr bērni ilgpilnām acīm lūkojās debesīs, lai uzmestu skatienu Lieldienu zvaniem, kuri lido no Romas uz Franciju, tikmēr vecāki paslēpj olas. No Lielās Piektdienas līdz pat Lieldienu pirmdienai baznīcu zvani klusē, pieminot krustā sisto Jēzu.
Ēd “Lieldienu torti”, sāļu kūku no vārītām olām un spinātiem, vai arī “Lieldienu balodi” ("Paloma di Pasqua"). Itālijā Lielajā Piektdienā daudzviet notiek procesijas, kuru laikā cauri ielām tiek nests baznīcas krusts. Melni ģērbtie dalībnieki lēni soļo pa ielām, laternas ir izslēgtas, visapkārt deg sveces. Cilvēki un baznīcu zvani klusē. Augšāmcelšanās tiek svinēta otrajā Lieldienu dienā, kopā ar ģimeni vai draugiem veicot izbraukumus uz laukiem - "Pasquetta”.
Lieldienu rītā Islandē ikviens var justies pasargāts gan no troļļiem, gan plēsīgiem zvēriem. Tā ir lieliska iespēja meklēt “Vēlmju akmeni”.
Velsā Lielajā Piektdienā kādreiz drīkstēja staigāt tikai ar kailām kājām, lai netraucētu zemi. Mūsdienās, īsi pirms saules lēkta Lieldienu pirmdienā, velsieši mazās procesijās dodas uz tuvāk esošo pakalnu. Ar deju viņi sveic Kristus augšāmcelšanās. Lokanākie ļaudis met trīs kūleņus. Dažos apvidos cilvēki cenšas notvert ūdenskrātuvēs dejojošos saules starus.
Šveicei ir tikpat daudz Lieldienu tradīcijas, cik kantonu. Tādēļ šeit tiek uzskaitītas tikai svarīgākās. Valsts rietumos Lielajā Piektdienā "Les Pleureuses" (apbērētājas) iznes ielās Kristus spīdzināšanas atribūtiku un Svētās Veronikas sviedrautu. Pilsētas vibrē lūgšanās un dziesmās. Bernē Lieldienu svētdienā veci un jauni sanāk Kornhaus laukumā vecpilsētā uz "Eiertütscha" – olu cīniņu - uzvar stiprākā ola.
Somijā Pūpolsvētdienā ar bērzu rīksti viegliņām noper draugus un paziņas. ("Virpovitsa"). Tam jānes laime un jāatgādina par palmu lapām, ar kurām pirms 2 000 gadiem Jeruzālemē sagaidīja Jēzu. Lieldienu svētdienā ir jātur aizspiestas ausis, jo pa ielām dodas bērni, trokšņojot ar visu, kas izraisa troksni, tādā veidā beidzot “kluso nedēļu”.
Zviedrijā bērni visvairāk priecājas par kluso sestdienu. Viņi apliek lakatus, uzvelk garus svārkus, un tēlo “Lieldienu sievas”("Påskäring"), ar kafijas kannu rokās skrien no vienām durvīm uz otrām, un diedelē saldumus. Pieaugušie izrotā dzīvokļus ar bērzu zariem un raibiem spalvu pušķiem. Lieldienu krāsa ir dzeltena, un tādēļ Zviedrijā Lieldienu olas nes cālīši. Rietumzviedrijā ļaunās raganas tiek padzītas ar troksni, pirotehniku un Lieldienu uguni.
Grieķu ortodoksālie Lieldienu svētki parasti tiek svinēti nedēļu pēc mūsu Lieldienām (sākot no ceturtdienas). Lieldienu olas nokrāso sarkanas un uzglabā līdz par sestdienas vakaram. Lieldienu sestdienas vakarā ticīgie cilvēki ņem uz mesi līdzi baltas sveces. Pusnaktī visas sveces, izņemot vienu, tiek izdzēstas. Vēl degošā svece simbolizē Kristus augšāmcelšanos. Liesmiņa no degošās sveces – dzīvība – tiek padota no sveces uz sveci.
Ņujorkā Lieldienu Svētdienā Piektajā avēnijā notiek tradicionālā Lieldienu parāde. Ar ziediem rotātas mašīnas un cilvēki, košās, ekstravagantās cepurēs, dodas pastaigā pa krāšņo ielu. Jautra paraža ir olu ripināšana, kas notiek jau 100 gadus Baltā nama priekšā, Vašingtonā. Katru Lieldienu pirmdienu no pulksten 10:00 līdz 14:00 attāls dārza gabals tiek pārveidots, lai ar ēdamkarotēm tiktu ripināti vairāki duču olu. Katrs dalībnieks kā pateicību saņem parakstītas koka olas.
Lielākai daļai meksikāņu Lieldienu nedēļa ir gada centrālie svētki. Svētki ilgst gandrīz divas nedēļas, kuros jūtama folksvētku atmosfēra. Gadu gaitā Mehiko ir sajaukušās gan indiāņu, gan kristiešu tradīcijas. Pāri ielām karājas raibas kreppapīra lentas. Dažviet tiek atdzīvinātas pirmsspāņu tradīcijas: greznojušies ar košām galvas rotām, flautu un bungu mūzikas pavadībā, vīrieši dodas pa ielām.
Tad, kad Lieldienu rītā sāk skanēt baznīcu zvani, visi Filipīnu vecāki paceļ savus bērnus aiz galvām. Viņi cer, ka mazie līdz ar to labāk augs. Arī Filipīnās Lieldienās ciemos nāk zaķi un tiek krāsotas olas.
Austrālijā ir tradīcija, ka saderināti pāri Lieldienās no viena strautiņa pasmeļ tekošu ūdeni un saglabā līdz kāzām. Ja viņi ar šo ūdeni viens otru pirms kāzām apšļaksta, tad laulība būs laimīga.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 18.11.2024 - 30.11.2024 “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi X” Valmieras novada Tūrisma pārvalde")
